(Pārskats sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5. apakšpunktu)

2013.gadā notikušas četras Invalīdu lietu nacionālās padomes (turpmāk - ILNP) sēdes: 25.martā, 14.jūnijā, 19.septembrī un 18.decembrī, kurās izskatīti aktuālākie jautājumi personu ar invaliditāti efektīvākai tiesību aizsardzībai un īstenošanai.

Atbilstoši ILNP 2013.gada darba plānam ILNP sēdēs tika izskatīti sekojoši jautājumi:

ILNP 25.marta sēdē:

1. Informācija par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu personām ar invaliditāti (t.sk. personām ar invaliditāti kopš bērnības) - ziņotājs Labklājības ministrija.

2. Asistenta pakalpojuma pašvaldībā un surdotulka pakalpojuma īstenošanas gaita - ziņotājs Labklājības ministrija.

3. Masu mediju pieejamība personām ar invaliditāti - ziņotājs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - NEPL).

Nolēma:

    • Atbalstīt informatīvā ziņojuma projekta virzību Valsts sekretāru sanāksmē par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu personām ar I un II grupas invaliditāti un īpašās kopšanas pabalsta paaugstināšanu no 2014.gada 1.janvāra;
    • NEPL iesniegt Labklājības ministrijā normatīvo aktu grozījumus saistībā ar LTV pieejamību personām ar invaliditāti, lai ILNP locekļi varētu sniegt savus komentārus un priekšlikumus.

      ILNP 14.jūnija sēdē:

      1. Informācija par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti, lai pilnveidotu rīcībspējas institūtu - ziņotājs Labklājības ministrija.

      2. Vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšana - ziņotājs Labklājības ministrija.

      3. Informācija par problēmām ar kurām sastopas cilvēki ar dzirdes defektiem, kuri orientējās uz skaņu valodas izmantošanu - ziņotājs Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" (iekļauts papildus ILNP 2013.gada darba plānā noteiktajam).

      4. Valsts atbalsts NVO - ziņotājs Finanšu ministrija.

      Nolēma:

      • tuvākajā laikā sasaukt ILNP sēdi par noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" (par vides pieejamību).
      • apzināt Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto auto pielāgošanas pakalpojuma problēmas un veikt pasākumus, lai nodrošinātu tā efektivizāciju.

       

      ILNP 19.septembra sēdē:

      1. Pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas izmaksu izvērtējuma rezultāti un normatīvo aktu izmaiņu process - ziņotājs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk - VDEĀVK).

      2. Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas sistēmas attīstības perspektīvas - ziņotājs Labklājības ministrija.

      3. Par rīcības plāna „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam" un par „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plānu 2010.-2012.gadam" īstenošanas gaitu - ziņotājs Labklājības ministrija.

      Nolēma:

      • VDEĀVK projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" informatīvās kampaņas ietvaros nodrošināt informācijas pieejamību (sabiedrībai saprotamā valodā) personām ar invaliditāti par viņu tiesībām uz valsts sociālajām garantijām.
      • Labklājības ministrijai elektroniski nosūtīt ILNP padomes sastāvam aicinājumu (ar termiņu sniegt atbildi 2 nedēļu laikā) deleģēt pārstāvi dalībai Bērnu tiesību aizsardzības komisijā. Vienlaikus nosūtot minētās komisijas nolikuma projektu.
      • Labklājības ministrijai elektroniski nosūtīt ILNP padomes sastāvam informāciju par ECOLINES autobusiem, kuri apkalpo reģionālos starppilsētu maršrutus ir piemēroti pasažieriem ar īpašām vajadzībām.

       

      ILNP 18.decembra sēdē:

      1. Informācija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" īstenošanas progresu (sākotnējais Nacionālais ziņojums ANO Ģenerālsekretāram) - ziņotājs Labklājības ministrija.

      2. Informācija par iespējām diferencēt personu ar invaliditāti iesaisti aktīvās darba tirgus politikas pasākumos atkarībā no invaliditātes grupām un veida - ziņotājs Labklājības ministrija.

      3. Sociālās integrācijas valsts aģentūras nodrošinātie sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi - ziņotājs Labklājības ministrija.

      4. Priekšlikumi ILNP 2014.gada darba plānam - ziņotājs Labklājības ministrija (iekļauts papildus ILNP 2013.gada darba plānā noteiktajam).

      5. Priekšlikumi Bērnu tiesību aizsardzības komisijas 2014.gada sēdēs izskatāmiem jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā - ziņotājs biedrība „Latvijas bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija" (iekļauts papildus ILNP 2013.gada darba plānā noteiktajam).

      Nolēma:

      • organizēt NVO sanāksmi par problēmjautājumiem, kas rodas personām ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem).
      • ILNP dalībniekiem elektroniski nosūtīt priekšlikumus ILNP 2014.gada darba plānam Labklājības ministrijai (Liene.Bandere@lm.gov.lv) līdz 2014.gada 20.janvārim.
      • pieņemt zināšanai, ka priekšlikumi par aktuālajām problēmām bērnu ar invaliditāti tiesību aizsardzības jomā ir nosūtāmi elektroniski A.Kļaviņai uz e-pasta adresi: aija@asports.lv
      • uzaicināt uz ILNP sēdi koncepcijas projekta "Valsts tiešās pārvaldes un centrālo valsts iestāžu tīmekļa vietņu attīstības koncepcija" sagatavotājus (Valsts kanceleju).

       

      ILNP priekšsēdētāja,

      labklājības ministre                                                                                                I.Viņķele

       

      K.Pūre, 67021680

      Kristina.Pure@lm.gov.lv

      Pārskats

       par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību

       un funkciju īstenošanu

       2012. gadā.

       

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

      2012.gadā notikušas piecas Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 22.martā, 28.maijā (ārkārtas sēde), 18.jūnijā, 24.septembrī un 10.decembrī.

       

      Atbilstoši ILNP 2012.gada Darba plānam ILNP sēdēs tika izskatīti sekojoši jautājumi:

       

      ILNP 2012.gada 22.marta sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.      Informācija par Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas Vispasaules ziņojumu par invaliditāti - ziņotājs Rīgas Stradiņa Universitāte

       

      Sniegta informācija par Pasaules veselības organizācijas un Pasaules Bankas ziņojums par cilvēkiem ar invaliditāti, kurš pirmoreiz pasaules mērogā tik visaptveroši atspoguļo datus par personu ar invaliditāti stāvokli pasaulē.

      Ziņojumā vairākas daļas veltītas jēdziena „disability" interpretāicijai. Latvijā jēdziens „invalīds" nenozīmē to pašu, ko „disability" tiešais tulkojums. Šādā izpratnē invaliditāte ir termins, kas apvieno dažādus traucējumus, aktivitāšu un iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē ierobežojumus.

      Ziņojums satur daļas, kas veltītas atsevišķām tēmām: veselība, rehabilitācija, palīdzība un atbalsts, vide, kas nodrošina izglītības un nodarbinātības iespējas.

      ILNP dalībnieki nolemj pirms otrās kārtējās ILNP sēdes sasaukt ārkārtas sēdi par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un sniegšanu personām ar invaliditāti, pieaicinot veselības ministri.

       

      2. Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Eiropas Reģionālās attīstības     fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētos projektos:

      2.1.           vides pieejamības ekspertu konsultācijas ERAF un KF līdzfinansēto projektu īstenošanas vietās un  Labās prakses apkopojums par vides un informācijas pieejamības pasākumiem personām ar kustību, redzes, dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem ERAF un KF saņēmējiem;

       

      Labklājības ministrijas (turpmāk-LM) pārstāve skaidro, ka ar vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem ERAF un KF projektu kontekstā tiek saprasta vides un informācijas pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu ERAF un KF aktivitātēs, projektā ir jāparedz specifiskas aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, īpaši uzlabojot vides un informācijas pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vienlaicīgi vides pieejamība ir skatāma ar vienlīdzīgu iespēju horizontālās prioritātes dzimumu līdztiesības un aktīvas novecošanās aspektiem.

       

      No 2011.gada 27.jūnija līdz 7.novembrim tika apsekotas 210 projektu īstenošanas vietas, 28 % no kurām tika novērtētas ar „5" ballēm, kas nozīmē, ka šajos objektos ir nodrošināta vides pieejamība personām ar dažādiem funkcionālo traucējumu veidiem, savukārt 43% novērtēti ar „4 ballēm, kas nozīmē, ka šajos objektos ir nodrošināta vides pieejamība vismaz trijiem no funkcionālo traucējumu veidiem: personām ar kustību traucējumiem; personām ar redzes traucējumiem; personām ar garīga rakstura traucējumiem; personām ar dzirdes traucējumiem, kas arī ļoti labs rādītājs. No 210 objektiem 25 atradās būvniecības vai projektēšanas stadijā un konsultācija tika sniegta par tehnisko projektu. 7% objektos vides pieejamība netika nodrošināta.

       

      2.2.           Vadlīnijas būvnormatīvu piemērošanai attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionālajiem traucējumiem (personām ar redzes, dzirdes, garīga rakstura un kustību traucējumiem).

       

      LM pārstāve informē, ka ES fondu tehniskā palīdzības projekta Nr. VSID/TP/CFLA/08/14/004 ietvaros Liepājas Neredzīgo biedrība izstrādāja Vadlīnijas būvnormatīvu piemērošanai attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionālajiem traucējumiem. Izstrādes gaitā veikta Būvniecības likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu analīze. Izstrādātas vides pieejamības vadlīnijas atbilstoši universālā dizaina principiem.

       

      2.3.           Fragmenti no mācību videomateriāla par vides pieejamības nodrošināšanu.

       

      Sēdes dalībniekiem tika rādīts videomateriāls.

       

      ILNP 2012.gada 28.maija ārkārtas sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.      Veselības pakalpojumu un medicīniskās rehabilitācijas pieejamība personām ar invaliditāti un turpmākie pasākumi ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 25. panta „Veselība" īstenošanai - ziņotājs Veselības ministrija

      Veselības ministrijas pārstāve sniedz informāciju par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidiem (ambulatorie, stacionārie), to saņemšanas kārtību, kā arī kādos gadījumos un kādas personu grupas ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tiek salīdzinātas izmeklējumu un unikālo pacientu skaits pa rehabilitācijas pakalpojumu programmām 2010.gadā un 2011.gadā. Ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaits 2010.gadā bija 37478, bet 2011.gadā 44355 personas; rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji dienas stacionārā 2010.gadā - 5611, bet 2011.gadā - 6548. Savukārt fizikālās medicīnas pakalpojumus 2010.gadā saņēma 22409 pacienti, bet 2011. - 24098. Līdz ar to 2010.gadā kopā unikālo pacientu skaits rehabilitācijas pakalpojumu programmās kopā bija 54897, bet 2011.gadā - 61262.

       

      2.            Par rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību Latvijā

      Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari" pārstāve sniedz prezentāciju par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību Latvijā un situāciju tehnisko palīglīdzekļu jomā.

      Veselības ministre informē, ka no 2013.gada sabiedrībai būs iespējams elektroniski pieteikties uz veselības aprūpes iestāžu pakalpojumiem. Izsaka bažas par telerehabilitācijas (telerehabilitācija - rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana caur telekomunikāciju tīkliem un internetu, pacientam neizejot no mājām) pakalpojuma ieviešanas iespējām novados, vai tas varētu novados sekmīgi darboties, jo ir ļoti daudzi nosacījumi speciālistiem un arī pacientiem, lai pakalpojums tiktu nodrošināts personai mājās. Pašlaik ir jāuzlabo situācija rehabilitācijas pakalpojumu pieejamībai dienas stacionāros novados. Personai ir izdevīgāk, ja rehabilitācijas pakalpojums ir pieejams reģionālajā slimnīcā tuvu dzīvesvietai.

      Labklājības ministrijas pārstāvis norāda uz nepieciešamību harmonizēt veselības aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumus regulējošos normatīvos aktus. Uzsver, ka veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana mājas apstākļos ir jānodrošina tikai personām ar ļoti smagiem veselības traucējumiem.

      Vairāki klātesošie norāda, ka tiem palīglīdzekļiem, kuru izmaksas ir nelielas, nevajadzētu organizēt sarežģītas iepirkuma procedūras. Tāpat ir nepieciešams pārliecināties par tehniskā palīglīdzekļa atbilstību konkrētai personai un konsultēt par tā pareizu izmantošanu.

       

      ILNP 2012.gada 18.jūnija sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.      Informācija par NVO sniegtajām nodokļu atlaidēm un par piemēroto      nodokļu atlaižu apmēru pēdējos gados

       

      Finanšu ministrijas pārstāvis informē, ka valstī noteiktas lielas nodokļu atlaides ziedotājiem. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.1 pants nosaka, ka uzņēmuma ienākuma nodokli samazina par 85 % no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskā labuma organizācijām. Summa, uz kuru attiecas nodokļu atvieglojumi ir 20% no kopējās nodokļa summas, ja tiek ziedots organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma organizāciju statuss

      Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām" minētās kapitālsabiedrības tiek atbrīvotas no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita biedrībai, kura tās dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām. Biedrību sarakstu ik gadu apstiprina Ministru kabinets.

      Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu. Norāda, ka tas attiecas tikai uz biedrību īpašumu, kas rada zināmas problēmas, jo neattiecas uz īrētiem īpašumiem.

       

      Apspriedes laikā netika saņemta atbilde uz diviem būtiskiem jautājumiem:

      1) ziedojumus galvenokārt saņem sporta organizācijas, nevis sabiedriskās organizācijas, kas nodarbojas ar labdarību un strādā ar īpaši neaizsargātajām sabiedrības grupām. Tāpēc ILNP vēlas saņemt informāciju, kā ziedojumi sadalās starp dažādiem NVO veidiem;

      2) Pamatojoties uz Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu, ar finanšu ministra rīkojumu ir izveidota  darba grupa, kurai saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmuma projekta „Informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" 3.1.punktā doto uzdevumu ir jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti, atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajiem kritērijiem precizējot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību. ILNP interesē informācija par darba grupas darbu -sagatavotajiem priekšlikumiem, kādas izmaiņas normatīvajos aktos gaidāmas, vai būtu iespējams panākt, ka par ziedojumiem personu ar invaliditāti intereses pārstāvošām NVO tiek piemērota lielāka atlaide, lai motivētu ziedojumu novirzīšanu šīm organizācijām.

      Nolēma, ka Finanšu ministrija apkopos un iesniegs ILNP informāciju par statistiku par ziedojumu sadalījumu starp ziedojumu saņēmējiem pēc organizāciju darbības veida vai tml., kā arī par minētās darba grupas paveikto.

       

      2.      Informācija par ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" gaitu un ieskats jaunajos invaliditātes noteikšanas kritērijos

      Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk-Valsts komisija) pārstāve informē par ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" izpildes etapiem. Šobrīd notiek darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveides modeļa aprobēšana. Kā būtiskākās jaunās sistēmas atšķirības norāda sekojošas: personai ir jāaizpilda pacienta ikdienas aktivitāšu veikšanas spēju pašnovērtējuma anketa. Anketu par pacientu aizpilda arī sociālais darbinieks un ģimenes ārsts. Veselības stāvokli izvērtēs arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un klīniskais psihologs. Pilnveidotais invaliditātes noteikšanas modelis paredz, ka invaliditāti turpmāk noteiks, pamatojoties uz izsniegtajiem dokumentiem, bez personas klātbūtnes. Īstenojot pilnveidoto invaliditātes noteikšanas modeli, būs šādi ieguvumi:

      • Invaliditātes noteikšanā tiks izmantoti precīzāki un mūsdienīgāki invaliditātes noteikšanas kritēriji;
      • Palielināsies speciālistu un sabiedrības informētība par invaliditātes noteikšanas procesu;
      • Ekspertīzes aktos tiks atspoguļota detalizētāka, vispusīgāka un objektīvāka informācija par klienta veselības un sociālās funkcionēšanas spējām;
      • Invaliditātes noteikšanas procesā tiks vērtēts ne tikai veselības stāvoklis un darbspējas, bet arī individuālās vajadzības (pašaprūpes spējas, mobilitātes spējas, komunikācijas spējas, ikdienas dzīves aktivitāšu novērtējums, sociālo faktoru novērtējums u.c.).

      Projektu ir paredzēts pabeigt 2013.gada 30.decembrī.

       

      Tika uzskaitīti ar jaunās invaliditātes sistēmas izstrādi saistītie riski:

      • Pirms invaliditātes ekspertīzes jābūt ārstēšanai un rehabilitācijai. Personai vajadzētu ierasties invaliditātes ekspertīzē ar reabilitācijas plānu, kurā redzams, kas tika darīts veselības stāvokļa uzlabošanai vai stabilizācijai. Šobrīd daudzu plāna sastādīšanā iesaistīto speciālistu pakalpojumi ir maksas. Piemēram, sastādīšanā tiks iesaistīti rehabilitologi, kuru pakalpojums šobrīd ir maksas. Ārzemēs pie garīgā rakstura traucējumiem ir obligāta psihologa konsultācija. Jaunajā invaliditātes noteikšanas sistēmā tā arī ir paredzēta. Jāpanāk, lai turpmāk šie pakalpojumi būtu bezmaksas. Citādi daudzos gadījumos personas līdzekļu trūkuma dēļ nevarēs veikt invaliditātes ekspertīzi;
      • Laukos praktiski nav rehabilitologu;
      • Pie prognozējamās invaliditātes statuss ļauj apiet rindu kvotu ietvaros, bet neatbrīvo no maksājumiem, Kamēr pastāv kvotu sistēma veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, pastāv risks, ka persona ne vienmēr var izmantot Invaliditātes likumā noteiktās tiesības un izmantot IRP nosacījumus. Risks saglabāsies arī turpmāk. Nepieciešams arī risināt jautājumu par atbrīvošanu šajā gadījumā no pacienta iemaksas;
      • Sociālo darbinieku iesaiste invaliditātes noteikšanas procesā ievērojami palielinās viņu darba apjomu, tāpēc ir nepieciešamas papildus debates ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.

       

      Klātesošie nolēma nākamajā ILNP sēdē uzaicināt invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides modeļa un metodoloģijas izstrādātāju „Latvijas Pilsoniskās Sabiedrības atbalsta centru", izmēģinājuma projekta veicējus SIA „Projektu un kvalitātes vadība", izmēģinājumprojektā iesaistīto NVO pārstāvi un Valsts komisijas pārstāvi.

       

      ILNP 2012.gada 24.septembra sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.      Profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana  personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamo invaliditāti

      Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore informē par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, to saņēmējiem un šo pakalpojumu veidiem Viņa norāda, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (turpmāk-SIVA) 60-70% no valsts budžeta apmaksātu sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaita ir personas ar funkcionālajiem traucējumiem. Laika periodā no 02.01.-31.08.2012., valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju ir saņēmuši 1512 klientu, no kuriem 797-personas ar funkcionālajiem traucējumiem, 375-politiski represētās personas, 338-ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un 2- personas ar prognozējamo invaliditāti. Norāda, ka apmēram diviem tūkstošiem cilvēku gadā tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, atbilstoši personas individuālajām vajadzībām.

       

      Informāciju sniedz arī par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kritērijiem, pēc kuriem atlasa personas šī pakalpojuma saņemšanai, kā arī SIVA piedāvātajām profesionālās rehabilitācijas programmām un atbalsta punktiem, lai personas ar invaliditāti varētu saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai. Norāda, ka profesionālo rehabilitāciju persona var uzsākt, ja ir atzinums no VDEĀK par profesionālās pārkvalifikācijas nepieciešamību. Dažādi speciālisti (psihologs, ergoterapeits utt.) nosaka profesionālo piemērotību izglītības programmai, atbilstoši personas vajadzībām. No valsts budžeta līdzekļiem gadā apmēram 400 personām tiek apmaksāta profesionālā rehabilitācija.

       

      2.       Informācija par VDEĀVK īstenotā ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (turpmāk-izmēģinājuma projekts) gaitu un ieskats jaunajos invaliditātes noteikšanas kritērijos (izmēģinājuma projekta rezultāti)

       

      Valsts komisijas pieaicinātā eksperte no SIA „Projektu un kvalitātes vadība" sniedz prezentāciju par invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanas izmēģinājuma projektu, ietverot sistēmas darbības trūkumu identificēšanu un trūkumu novēršanas uzraudzību. Tiek definēti projekta mērķi, sniegta informācija par metodiskajiem materiāliem, klientu un iesaistīto speciālistu raksturojumu, kvantitatīvajām un kvalitatīvajām metodēm utt. Tiek norādīts uz to, ka Latvijā nav izstrādāta vienota pieeja personu funkcionālo ierobežojumu vērtēšanai.

       

      Tāpat viņa uzskata, ka Veselības ministrijai nepieciešams uzlabot starptautisko funkcionālo ierobežojumu klasifikatoru, jo katrai slimībai ir plaši funkcionalitāti ierobežojošie aspekti - vide, sociālie u.c.ierobežojumi, ne tikai fiziskie. Tāpat, nepieciešams izstrādāt vienotu metodisko materiālu ārstiem klienta funkcionālajam novērtējumam.

      ILNP sēdes dalībnieki nolēma novembrī rīkot sanāksmi ar NVO par ESF projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana"  īstenošanu un uzaicināt uz sanāksmi ar NVO pārstāvjus no Veselības ministrijas, lai runātu par tās iesaisti iepriekš minētajā projektā un e-veselības projekta gaitu.

       

      ILNP 2012.gada 10.decembra sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.      Tehnisko palīglīdzekļu pieejamība personām ar invaliditāti

      LM pārstāve sniedz prezentāciju par tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumu laika posmā no 2008.-2012.gadam, norādot, ka lielākais pieprasījums ir pēc personiskās pārvietošanās palīglīdzekļiem, ortopēdiskajiem apaviem un personiskās aprūpes palīglīdzekļiem. 2012.gada beigās (uz 01.11.) personu skaits rindā uz protēzēm, ortozēm, ortopēdiskajiem apaviem, personiskās pārvietošanās un aprūpes palīglīdzekļiem kopā rindā bija 4614 personas, tiflotehniskajiem palīglīdzekļiem - 2780 un surdotehniskajiem palīglīdzekļiem - 3260 personas. Viņa uzsver, ka rindu mazināšanai pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1474 „Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi", precizējot tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību, pastiprinot personu atbildību par nozagtu vai nozaudētu tehnisko palīglīdzekli, paplašinot regulējumu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, izmantojot līdzmaksājumu utt. Tāpat tiek minēts, ka tehniskie palīglīdzekļi  bieži vien nav kvalitatīvi, mūsdienīgi vai piemērojami konkrētai personai.

      Personu nodrošināšanai ar tehniskajiem palīglīdzekļiem vislielākais finansiālais atbalsts bija vērojams 2008.gadā, kad tas bija 3 444 820 latu, bet, sākoties ekonomikas regresijai, tas tika krasi samazināts. 2013.gadam plānotais finansējums ir 2 034 946 latu.

      2.      Invalīdu stāvvietu kartes izmantošanas noteikumi

      Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk-CSDD) pārstāvis informē, ka CSDD saņem datus par personas invaliditātes statusu elektroniskā veidā no Valsts komisijas un tad izsniedz invalīda stāvvietas karti. Viņš norāda, ka būtu nepieciešams no Valsts komisijas saņemt informāciju biežāk nekā tas ir pašreiz, jo ir gadījumi, kad persona vēlas saņemt invalīda stāvvietas karti, bet dati par viņu vēl nav saņemti un invalīda stāvvieta karti izsniegt nevar. Neskatoties uz LM sniegto informāciju par to, ka invalīdu stāvvietu kartes tiek izmantotas nelikumīgi, CSDD rīcībā nav informācijas par to, ka tās tiktu viltotas. Katru gadu CSDD izsniedz  800-900 invalīdu stāvvietu kartes.

      Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārstāvis norāda, ka 2012.gadā ir konstatēti 4000 gadījumi, kad invalīdu stāvvietas ir izmantotas nelikumīgi. Daudz ir tādu personu, kuras izmanto invalīdu stāvvietu kartes, lai gan tās konkrētām personām nav izsniegtas. Viņš norāda, ka nav pietiekami cilvēkresursu un finanšu resursu tam, lai diennakti vai regulāri novērotu personām ar invaliditāti paredzētās stāvvietas un pārbaudītu, vai personas likumīgi izmanto invalīdu stāvvietu kartes. Tāpat ir personas, kuras uzskata, ka tām ir tiesības izmantot invalīdiem paredzētās stāvvietas, jo viņi ir invalīdi un ir saņēmuši invalīda apliecības, kaut gan tām nav izsniegtas tieši stāvvietu kartes.

      Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis norāda, ka dažādās Rīgas pilsētas vietās ir izdzisuši invalīdu stāvvietu apzīmējumi, tādēļ būtu jāizmanto arī vertikāli apzīmējumi invalīdu stāvvietu apzīmēšanai. Invalīdu  stāvvietu kartes oriģinālā invalīda uzlīme ir redzama tikai ar ultravioleto gaismu, bez speciālas ierīces tā ir slikti redzama. Uzņēmumi pieņem invalīdus darbā, kuriem ir izsniegta invalīda stāvvietas karte un maksā katru mēnesi noteiktu naudas summu par tās izmantošanu, lai varētu preci izkraut vai apstāties vietās, kurās citādi tas būtu aizliegts. Viņš ierosina diferencēt invalīdu stāvvietu kartes. Varētu būt viena veida invalīdu stāvvietu kartes tiem, kas sniedz invalīdu pārvadāšanas pakalpojumus, bet cita veida, kuras novietojamas aizs invalīdu personiskā auto stikla. Jānosaka, cik ilgi invalīda stāvvietas karte-gaidīšanas caurlaide var atrasties aiz automašīnas stikla. Būtu jāizveido datu bāze, kurā pēc invalīda stāvvietu kartes numura varētu identificēt konkrēto personu un pēc norādītās kontaktinformācijas  varētu ar viņu nekavējoties sazināties. Iespējams, ka vajadzētu mainīt sodu sistēmu, jo šobrīd naudas sods par nelikumīgu invalīda stāvvietas kartes izmantošanu ir 20 lati. Varētu ieviest SMS pakalpojumu, kad persona ar invaliditāti nosūta īsziņu uz konkrētu numuru un policija pārbauda datus datu bāzē. Tādējādi būtu iespējams noskaidrot kur konkrētā persona atrodas dotajā brīdi un to pārbaudīt, jo īpaši gadījumā, ja transportlīdzeklis nav personas īpašumā.

       

      3.      Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam projekts

      Labklājības ministrijas pārstāve sniedz prezentāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „ Par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam" (turpmāk-pamatnostādnes) iekļautajiem problēmjautājumiem, kas ir vienlīdzība, līdzdalība, pieejamība, veselība, izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un izpratnes veicināšana, norādot, ka pamatnostādņu iesniegšanas termiņš ir noteikts 2013.gada 1.jūlijs. Viņa norāda, ka pamatnostādņu izstrādes mērķis ir īstenot pasākumus, lai personas ar invaliditāti bez diskriminācijas, pamatojoties uz vienlīdzīgu iespēju principa, varētu īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

      Nolēma sagatavot vēstuli VAS "Latvijas valsts ceļi"  un uzņēmējiem ar aicinājumu novērst situāciju kad personām ar invaliditāti paredzētās stāvvietas pie lielveikaliem nav pietiekami platas un ērti izmantojamas personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī pievērst uzmanību stāvvietu apzīmējumu kvalitātei, kā arī, LM sadarbībā ar CSDD un Rīgas pašvaldības policiju  izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ceļu satiksmes noteikumu 271punktā saistībā ar  invalīdu stāvvietu karšu izmantošanu.

       

      ILNP priekšsēdētāja,

      labklājības ministre                                                                                  I. Viņķele

       

      ILNP sekretāre

      LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba

      politikas departamenta

      vecākā referente L.Žvirble,

      67021680, Liene.Zvirble@lm.gov.lv   

      Pārskats

       par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2011. gadā.

       Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

      2011.gadā tika sasauktas trīs Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 3.martā, 29.jūnijā un 14.decembrī.

      28.septembrī paredzētā sēde nenotika sakarā ar valdības maiņu.

       

      Atbilstoši ILNP 2011.gada Darba plānam ILNP sēdēs tika izskatīti sekojoši jautājumi:

       

      1.     Nepieciešamie pasākumi personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā - ziņotājs Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība.

       

      Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis informēja par starptautisko praksi un galvenajiem atbalsta pasākumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Norādīja, ka pastāv dažādi nodarbinātības veicināšanas veidi: subsidētās darba vietas, atbalstītais darbs, specializētās darbnīcas, kvotu sistēmas, kā arī personu ar invaliditāti iekļaušana kopējā darba tirgū, izmantojot darba devēju motivāciju. Sniedza informāciju par pašreiz spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem LR nodarbinātajām personām ar invaliditāti un darba devējam, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu izveidošanu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu.

      Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvis prezentēja NVA veiktos pasākumus personu ar invaliditāti iesaistei aktīvās darba tirgus politikas pasākumos.

      Diskusijā, kurā piedalījās LM, NVA, Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB), Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) un Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi pārstāvji tika apspriesti jautājumi, saistītie ar personām ar invaliditāti nodarbinātību subsidētās darba vietās. LM pārstāvji informēja, ka valsts personām ar invaliditāti dotē pietiekami lielu summu, kas ir divu minimālo mēnešalgu apmērā un ņemot vērā situāciju, valsts var izveidot noteiktu darba vietu skaitu, kas nav daudz, izskaidroja līdzekļu sadales principu subsidētajām darba vietām, minēja dažādus Eiropas valstu piemērus.

       

      2.     Bērnu ar invaliditāti deinstitucionalizācija, sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitāte. Plānotās pārmaiņas sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas procesā - ziņotājs Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība.

       

      Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi valdes priekšsēdētāja  I.Šķestere informēja par Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi mērķiemPastāstīja par veikto pētījumu, kā rezultātā aptaujājuši 170 ģimenes, kas parādīja, ka 80% vecāku nav saņēmuši informatīvo vai psiholoģisko atbalstu, tikai 7% vecāku ir apmierināti ar to pakalpojumu kvalitāti, kāda ir pieejama viņu pašvaldībā. Darīja zināmu, ka 2008.gadā un 2009.gadā no sociālās aprūpes centriem izstājās 658 bērni un neviens nav uzsācis patstāvīgu dzīvi. Uzskata, ka šie dati parāda šī pakalpojuma nepiemērotību. Norāda, ka apmācību kvalitātes līmenis sociālās aprūpes iestādēs ir neefektīvs, jo no 155 bērniem 97 ir tikuši atzīti par neapmācāmiem. Vērš uzmanību, ka nevar liegt bērniem iespēju saņemt izglītību. Pauda bažas par atvēlēto līdzekļu apjomu ēdināšanai kā arī par finanšu līdzekļu samazinājumu higiēnas līdzekļiem un citām pozīcijām.

      LM pārstāvji informēja, ka tika veiktas reformas, kā rezultātā samazināts administratīvais aparāts un citas pozīcijas, veikta centralizācija, lai novirzītu līdzekļus pakalpojumam un tā kvalitātes uzlabošanai. Darīja zināmu, ka sociālās aprūpes iestādes tiek nepārtraukti kontrolētas, tai skaitā no Eiropas Savienības institūciju puses. Pēdējās šāda veida pārbaudēs pārkāpumi sociālās aprūpes institūcijās nav konstatēti. Norādīja, ka ar 2012.gadu Labklājības ministrija veidos jaunu institūciju nozarē, kura nodarbosies ar darba tiesību aizsardzības jautājumiem un sociālo aprūpes institūciju pakalpojumu pārbaudi. Vērš uzmanību, ka ir jānodala Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājumi, jo izglītība tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta un atrodas tās kompetencē. Labklājības ministrijas kompetencē ir jautājumi par sociālo aprūpi.

      LM pārstāvji darīja zināmuka LM pārbaudīs I.Šķesteres sniegto informāciju par bērnu apmācību, kā arī tiks pārskatītas ministriju kompetenču robežas.

       

      3.     Par ugunsdzēsības, ātrās medicīniskās palīdzības u.c. glābšanas dienestu pieejamību personām ar invaliditāti, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" 9.panta 1.punkta b) apakšpunktam - ziņotājs Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija.

       

      Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodaļas priekšnieks A.Pokšāns informēja klātesošos, ka jau no 2011.gada 1.augusta cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja izsaukt ugunsdzēsējus un glābšanas dienestu ar mobilā telefona īsziņas starpniecību. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112. Viņš norādīja, ka šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c. Pirmie pārbaudījumi konstatēja, ka pakalpojuma pieejamību ierobežoja tikai viena servera izmantošana, bet turpmāk Lattelekom nodrošinās divus serverus.

      Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā.

      Diskusijā NRC „Vaivari" pārstāvis A.Vētra izteica viedokli par pakalpojuma saņēmēju loka paplašināšanu ar visām tām personām, kuras nevar izmantot balsi, piemēram, pēc insulta. LNS prezidents A.Pavlins raksturo pakalpojumu kā labu piemēru, pirmo pieredzi, kā padarīt pakalpojumu pieejamu personām ar dzirdes traucējumiem.

      Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Centrālā sakaru punkta inspektore dežurante I.Vicinska informēja, ka pakalpojums tika paredzēts personām ar dzirdes traucējumiem. Arī ES pastāv problēmas ar pakalpojuma saņēmēju loka noteikšanu, jo arī tur ir neliela pieredze. Viņa norāda, ka būtu lietderīgi vienoties par teksta saturu. Būtu svarīgi zināt personas adresi, lai būtu iespēja kontaktēties, ja savienojums pārtraucas. I.Vicinska iesaka organizēt surdotulku tikšanos ar dienesta dispečeriem, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.

      Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece R.Pupele informē, ka, lai saņemtu medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos (paaugstināta temperatūra, galvassāpes, slikta pašsajūta, sasitumi, sīkākas traumas u.c.), darba dienās no 18.00 - 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti no jebkura vietas Latvijā var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Taču, ja ir apdraudēta veselība vai dzīvība, jāsauc ātrā palīdzība, zvanot uz Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113 vai glābšanas dienesta tālruni 112.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta 113 zvanu centrā izsaukumus pieņem dispečeri-mediķi. Dispečers uzklausīs notikušo un palīdzēs saprast situāciju. Ja būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, pie cietušā vai slimnieka tiks nosūtīta mediķu brigāde.

      Tika norādīts, ka paredzams arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgi cilvēki jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību, nosūtot to uz  Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta tālruni 113. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādā.

      4.     Informatīvais ziņojums par Rīcības plāna „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam" izpildi - ziņotājs Labklājības ministrija.

      LM pārstāvis J.Strebkovs informēja klātesošos, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi kārtējo informatīvo ziņojumu „Par Rīcības plāna Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam izpildi", kas tika nosūtīts visiem ILNP locekļiem. Ziņojumā ir apkopota informācija par Rīcības plāna īstenošanu laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.  Tika vērsta uzmanība uz jaunu pasākumu ieviešanu, kurus paredz pērn Saeimā pieņemtais Invaliditātes likumus:

      1. Līdz ar Invaliditātes likuma stāšanos spēkā, ir ieviests arī jauns jēdziens - prognozējamā invaliditāte. Proti, turpmāk cilvēkiem ar invaliditātes risku tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un pie ģimenes ārsta sastādīts individuāls medicīniskās rehabilitācijas plāns. Tādējādi tiek veikti pasākumi, lai cilvēks savlaicīgi risinātu veselības problēmas un neiestātos invaliditāte, bet cilvēks varētu atkal atgriezties darba tirgū.

      2. Saskaņā ar Saeimā pieņemtiem grozījumiem Ārstniecības likumā kā prioritāra noteikta ne tikai grūtnieces un bērna, bet arī personas ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpe.

           3. Pilnveidots ārstniecības procesa un rehabilitācijas kontroles mehānisms, lai novērstu nepamatotu ilgtermiņa darbnespējas un invaliditātes risku. Veselības inspekcija veic arī plānveida kontroles ārstniecības iestādēs, izvērtējot ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu prasību izpildi, tostarp arī darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.

      4. Veselības un darbspēju ekspertīzes Valsts komisija 2010. gada janvārī uzsāka īstenot ESF līdzfinansētās darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.1. apakšaktivitātes projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" Projekta mērķis ir izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu.

      5. Īstenots aktīvās nodarbinātības pasākums „Pasākums noteiktām personu grupām".

      6. No 2011.gada 1.janvāra personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu.

      5.     Noslēguma ziņojums par koncepcijā Vienādas iespējas visiem" īstenoto pasākumu izpildi - ziņotājs Labklājības ministrija.

      LM pārstāve E.Celmiņa atgādināja, ka Koncepcija "Vienādas iespējas visiem", kas akceptēta Ministru kabinetā 1998.gadā, bija izstrādāta laika periodam līdz 2010.gadam. Tās īstenošanā bija iesaistītas visdažādākās valsts, pašvaldību un sabiedriskajās organizācijas. Sakarā ar koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" noslēgumu LM lūdza pašvaldības informēt, kādus no paredzētajiem pasākumiem izdevās īstenot un kādus nē. Šobrīd ir sagatavots noslēguma ziņojums, kas tiks ievietots LM mājas lapā.

      6.     Informācija par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā, kā arī par turpmākajiem izaicinājumiem personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanā - ziņotājs Labklājības ministrija.

      LM pārstāve E.Celmiņa informēja par jauniem pakalpojumiem, kuri tika piešķirti stājoties spēkā Invaliditātes likumam, t.sk. pabalstu asistenta pakalpojumu nodrošināšanai redzes invalīdiem, kuru saņem apmēram 1300 cilvēku.

      Jautājumā par turpmāku personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanu E.Celmiņa atgādināja, ka lai veicinātu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (ANO Konvencija) nosprausto mērķu sasniegšanu, Ministru Kabinets apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādāto ANO Konvencijas īstenošanas pasākumu plānu 2010.-2012.gadam, par kura izpildes kontroli atbildīgā institūcija ir Labklā­jības ministrija. ANO Konvencijas pamatnostādņu izstrādes gaitā tika identificētas apmēram 100 problēmas. Līdz 2012.gada 31.oktobrim LM iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā ANO Konvencijas īstenošanas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam projektu.

      7.     Par personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību finansēšanu, par minēto biedrību atbrīvošanu no nekustamā īpašuma un zemes nodokļa maksājumiem - ziņotājs Finanšu ministrija.

      FM pārstāve A.Kaļāne atgādināja, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu.

      Attiecībā uz zemes nodokli A.Kaļāne informēja, ka FM izstrādāja un iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu pat nodokļu sistēmas attīstību, atbilstoši kuram paredzēts piešķirt vairāk funkciju pašvaldībām, t.sk. iespēju izmantot „nodokļu koridoru". Tāpēc FM neatbalsta jaunu atvieglojumu piešķiršanu. Jautājumu par atvieglojumiem zemes nodokļa maksāšanā NVO vajadzētu risināt ar pašvaldībām.

      Viņa norādīja, ka jautājumu par atbrīvošanu no zemes nodokļa nevar skatīt atrauti no citiem nevalstiskajām organizācijām noteiktajiem atvieglojumiem. Latvijas likumdošana paredz nodokļu atvieglojumus ziedotājiem - samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85 % no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskā labuma organizācijām. Summa, uz kuru attiecas nodokļu atvieglojumi, nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās nodokļa summas. Ir paredzēti arī nodokļu atvieglojumi jaunu darba vietu izveidošanas gadījumā. FM uzskata, ka nevar radīt dažādas nodokļu atlaides dažādām sabiedriskā labuma organizācijām.

       

      Papildus ILNP sēžu darba kārtībā tika iekļauti un izskatīti šādi jautājumi:

       

      8.     Personu ar invaliditāti nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

       

      Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente D.Dadzīte informēja, ka, konsultējoties ar vairākām personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām ir nonākuši pie secinājuma, ka nav sakārtots jautājums par tehniskajiem palīglīdzekļiem (tieši par riteņkrēsliem) normatīvo aktu līmenī. Iesniedz LM oficiālu vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Informē, ka vēstule ir iesniegta arī Saeimas Sociālo lietu komitejā.

      Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja L.Laube dara zināmu, ka personām, kurām nepieciešami speciālie ortopēdiskie apavi, situācija ir kritiska, jo paiet vairāk kā seši mēneši no iepirkuma brīža līdz brīdim kamēr persona faktiski saņem apavus. Aicina šo situāciju risināt.

      LNB priekšsēdētājs E.Zariņš informē, ka normatīvie akti, kas reglamentē iepirkuma jautājumus arī LNB sagādā problēmas.

      LM pārstāvji I.Jurševska un E.Celmiņa informē, ka ir saņemti priekšlikumi no Nacionālā Rehabilitācijas centra (NRC) „Vaivari" un  ministrijā šie priekšlikumi tiek skatīti. Ir plānots priekšlikumus nosūtīt invalīdu organizācijām, lai arī tās izteiktu savus priekšlikumus. Aicina sadarboties un risināt problēmas kopīgi..

       

      9.     Personu ar prognozējamu invaliditāti rehabilitācija.

       

      NRC „Vaivari" pārstāvis A.Vētra izteica domu, ka  ir nepieciešams uzlabot preventīvu darbu, pārskatot jautājumu par termiņiem, kad personu iespējams nosūtīt prognozējamās invaliditātes noteikšanai, kā arī aprūpes pakalpojumus atdalīt no rehabilitācijas pakalpojumiem, vēršot vairāk uzmanību savlaicīgai medicīniskās rehabilitācijas piešķiršanai, kā arī precizēt individuālā rehabilitācijas plāna veidlapu un risināt jautājumu par tās kvalitatīvu sastādīšanu.

      Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece R.Pupele skaidro, ka no kopējiem medicīnas aprūpei paredzētajiem finanšu līdzekļiem medicīniskai rehabilitācijai paredzēta noteiktā daļa. Aprūpes  slimnīcās smagajiem slimniekiem nav paredzēta medicīniskā rehabilitācija. Ir pacienti, kas nonākuši pie ģimenes ārsta. Viņiem ir nepieciešama aprūpe, bet jautājums par medicīnisko rehabilitāciju varētu tikt izskatīts pēc 6 mēnešiem. Norāda, ka valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Vajadzētu izskatīt jautājumu, ko darīt, ja personai IRP pasākumu nodrošināšanai nav naudas.

      LM pārstāvi uzsvēra, ka ir uzsākts nopietns preventīvs darbs tieši pie cilvēka darbaspēju atgūšanas veicināšanas un viņa atgriešanas darba tirgū. Invaliditātes noteikšana jau ir sekas ilgstoši nerisinātām veselības problēmām, tāpēc būtiskāk ir nevis piešķirt cilvēkam invaliditāti, bet veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņam spējas strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

      A.Vētra ierosina organizēt darba grupu, lai pārrunātu jautājumus ar individuālā rehabilitācijas plāna (IRP) izstrādi, tajā skaitā par:

      1. Ārstu apmācību.

      2. IRP veidlapas pilnveidošanu.

      3. IRP aizpildīšanu (ko darīt, ja nav nepieciešamo speciālistu. Piemēram, Kurzemē nav logopēdu).

      ILNP nolēma: izveidot darba grupu par IRP izstrādes un izpildes pilnveidošanu.

       

      10.                        Projekta "Liepājas Neredzīgo biedrības un NVO sadarbības tīkla   kapacitātes stiprināšana" noslēguma konferences "Varam strādāt. Gribam strādāt. Kur strādāt?" Rezolūcijā ietvertie priekšlikumi un ierosinājumi attiecībā uz nodokļu politiku - ziņotājs Liepājas Neredzīgo biedrība, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija

      Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs M.Ceirulis informēja, ka Liepājas Neredzīgo biedrība izstrādājusi vairākus priekšlikumus Latvijas nodokļu politikas jomā, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Tie paredz sociālo uzņēmumu veidošanu, kā arī darba devēja nodokļa samazinājumu darba devējiem, kuri nodarbina personas ar invaliditāti, kā arī kvotu sistēmas ieviešanu, sākumā valsts un pašvaldību uzņēmumos.

      Izvērtējot priekšlikumus tika atzīmēts, ka ziedojumos, kas tika veikti likumā „Par peļņas nodokli" noteiktajā kārtībā, NVO 201o.gadā saņēmušas apmēram 9 miljonus latu.

      LM plāno izmaiņas subsidēto darba vietu izveidē, piesaistot vairāk ES fondu līdzekļu kā arī apsver iespēju nākamajā ES fondu plānošanas periodā izvērtēt priekšlikumu noteikt, ka no ES fondiem atbalstītās aktivitātēs vides pieejamības prasības ir obligātas. Tanī pat laikā LM neatbalsta kvotu sistēmas ieviešanu kā labāko variantu invalīdu nodarbinātības uzlabošanas mehānismu.

       

      ILNP 2011.gada Darba plānā iekļautie, bet ILNP sēdēs neizskatītais jautājums:

       

      Sakarā ar to, ka 28.septembrī paredzētā sēde nenotika, vispārīgs problēmu raksturojums veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nepieciešamiem pasākumiem Konvencijas 25. panta „Veselība" īstenošanai (ziņotājs Veselības ministrija) tiks apspriests ILNP sēdē 2012.gada III ceturksnī.  

       

       
       

      ILNP priekšsēdētāja,

      labklājības ministre                                                               I. Viņķele

       

       

       

       

      ILNP sekretārs

      LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas

      vecākais referents J.Strebkovs,

      67021674, Jevgenijs.Strebkovs@lm.gov.lv   

      Pārskats par Invalīdu lietu nacionālās padomes

      darbību un funkciju īstenošanu

       2010.gadā

       

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5. apakšpunktu.

       

      Arī 2010.gadā Invalīdu lietu nacionālā padome (turpmāk - ILNP) aktīvi piedalījusies personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas īstenošanā. Tā kā 2010.gada 31.martā Latvijā spēkā stājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija „Par personu ar invaliditāti tiesībām", kā arī 2010.gada 20.maijā Saeima pieņēma Invaliditātes likumu (spēkā ar 2011.gada 1.janvāri), tad arī ILNP 2010.gada sēdēs tika izskatīti tādi problēmjautājumi, saistīti ar minēto normatīvo aktu sekmīgu īstenošanu.

      Lai arī sabiedrība tiktu informēta ar ILNP sanāksmēs izskatītajiem jautājumiem, ILNP sanāksmju darba kārtības un sanāksmju protokoli tiek ievietoti Labklājības ministrijas mājas lapā: www.lm.gov.lv, vietnē „Cilvēkiem ar invaliditāti"=> „Invalīdu lietu nacionālā padome".

       

      2010.gadā notikušas četras ILNP sēdes: 2010.gada 30.martā, 26.maijā, 8.septembrī un 15.decembrī, kurās izskatīti aktuālākie jautājumi personu ar invaliditāti efektīvākai tiesību aizsardzībai un īstenošanai.

       

       

      ILNP 2010.gada 30.marta sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.Būvniecības uzraudzības sistēma un kompetences sadalījums starp Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (turpmāk - RAPLM).

       

      Sniegta informācija par funkciju sadali starp EM un RAPLM kompetences jomām. EM - būvniecības vispārējā pārraudzība un koordinācija. RAPLM - pašvaldības darbības likumības pārraudzība. Vietējās pašvaldības kompetence - būvniecības procesa  tiesiskuma nodrošināšana un kontrole. Būvniecības kontrolei tiek izveidota būvvalde, kura izskata būvprojektus un pieņem lēmumus.

       

      2. Informācija par Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" iekļautajām vides pieejamības prasībām, kā arī par iespējamajiem pašvaldību būvvalžu kontroles mehānismiem, ar kuru palīdzību varētu novērst situāciju, ka Būvvaldes saskaņo tehniskos projektus un pieņem ekspluatācijā objektus, kas neatbilst valstī noteiktajiem būvnormatīviem.

       

      RAPLM pārstāve sniedza priekšlikumus iekļaut Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi" vides pieejamības prasības. Norāda, ka RAPLM kompetencē ir pārraudzīt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi pašvaldību darbības jomā, pārraudzīt un pārbaudīt pašvaldību pieņemto lēmumu tiesiskumu teritorijas plānošanas jomā, apturēt prettiesiskus pašvaldības domes lēmumus, izņemot administratīvos aktus. RAPLM nav tiesīga kontrolēt pašvaldības iestādes vai iejaukties to darbībā.

      Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis informē, ka atbildība no būvniecības procesu uzraugošajām institūcijām lielākā mērā jānovirza uz būvprojekta pasūtītāju, kā arī uz projektētāju. Par projektu atbildība juridiski jāuzņemas pasūtītājam.

      EM pārstāvis norāda, ka daudzos būvniecības procesa pārkāpumu gadījumos pasūtītāji ir pašvaldības, kas uz vides pieejamības risinājumiem cenšas ieekonomēt finanšu līdzekļus.

      Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" pārstāvis norāda, ka Labklājības (turpmāk - LM) speciālisti, apmeklējot vairākus Eiropas struktūrfondu līdzfinansētos objektus, secinājuši, ka lielākajā daļā jaunuzcelto vai renovēto ēku netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides pieejamības prasības. Tādejādi personām ar invaliditāti liegta iekļūšana šajos Eiropas Savienības līdzfinansētajos objektos.

      Nolemj nākamajā ILNP sēdē lūgt EM informēt par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību ES līdzfinansētajos objektos, kuros konstatēti būtiski pārkāpumi.

       

      3. Darba grupas vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai atskaite.

       

      LM pārstāvis informē par darba grupā risinātajiem jautājumiem un panākto vienošanos par vides pieejamības risinājumu iekļaušanu Ministru kabineta noteikumu projektā „Vispārīgie apbūves noteikumi". Personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās biedrības aicina darba grupu aktīvi turpināt darbu.

      Nolemj izvērtēt nepieciešamību ieviest universālā dizaina principu Latvijas likumdošanā. Nolemj darba grupā izskatīt problēmjautājumus un rast risinājumus, kas saistīti ar ūdenstransporta un dzelzceļa pielāgošanu personām ar funkcionālajiem traucējumiem.

       

      4. Vispārīgs problēmu raksturojums transporta, ceļu, informācijas un sakaru pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 9.panta Pieejamība nodrošināšanai.

       

      SAM pārstāvis informē par Konvencijas 9.panta īstenošanu transporta nozarē. Veicot būvdarbus valsts autoceļu tīklā, tiek ievēroti Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi" nosacījumi un nozares standarti.

      Autoostu pielāgotību personām ar funkcionālajiem traucējumiem paredz Ministru kabineta 2007.gada 12.novembra noteikumu Nr.846 „Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā".

      Dzelzceļa pakalpojumu pieejamība ir detalizēti noteikta Eiropas Savienības dzelzceļa transporta savstarpējās izmantojamības tehniskajā specifikācijā par Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju „Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām", kas ir pieņemta ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2008/164/EK.

      Reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos pilnā apmērā sabiedriskie transportlīdzekļi jāpielāgo līdz 2024.gada 1.janvārim, daļēji - līdz 2016.gada 1.janvārim. Pilsētas nozīmes maršrutos pilnā apmērā sabiedriskie transportlīdzekļi jāpielāgo līdz 2016.gada 1.janvārim, daļēji (30%) - līdz 2011.gada 1.janvārim. Sabiedriskā transportlīdzekļa salonā līdz 2016.gada 1.janvārim (reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos)  jānodrošina, lai pasažieriem informācija par attiecīgajām sabiedriskā transportlīdzekļa pieturvietām būtu pieejama gan audiāli, gan vizuāli.

       

       ILNP 2010.gada 26.maija sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1. Pasākumi Konvencijas īstenošanai:

      a) vispārīgs problēmu raksturojums izglītības pieejamības nodrošināšanai un nepieciešamie pasākumi Konvencijas 24.panta Izglītība un 9.panta Pieejamība īstenošanai, kā arī nepieciešamie pasākumi Konvencijas 8.panta Izpratnes veidošana efektīvai izmantošanai;

      b) informācija par ILNP darba grupas priekšlikumu īstenošanas gaitu integratīvās izglītības sistēmas attīstībai.

       

      Valsts izglītības satura centra pārstāvis sniedz informāciju par paveikto normatīvo aktu pilnveidē, finansēšanas pamatprincipiem, atbalsta pieejamību ierobežotos finanšu resursu apstākļos un izglītības iestāžu inženiertehnisko pielāgošanu.

      Biedrības „Futuro" pārstāvis sniedz informāciju par problēmām, kad izglītojamajam izglītības ietsādē nepieciešams atkārtoti apgūt iepriekšējā gada vielu, jo atkārtots mācību gads ir nelietderīgs un demotivējošs.

       

      2. „Universālā pakalpojuma" ieviešana un elektronisko sakaru pieejamība personām ar invaliditāti.

       

      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis informē par universālā pakalpojuma ieviešanu un elektronisko sakaru pieejamību personām ar invaliditāti. Universālais pakalpojums - minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieejamu cenu jānodrošina visiem, kas vēlas izmantot šādu pakalpojumu, neatkarīgi no personas reģionālās piederības.

       

      ILNP 2010.gada 8.septembra sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1.Personu ar invaliditāti nodrošinājums ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

       

      Rehabilitācijas centra „Vaivari" pārstāvis informē par problēmām, ka saistītas ar tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumu personām ar invaliditāti. Klientu skaits strauji pieaudzis, jo īpaši uz pārvietošanās tehniskajiem palīglīdzekļiem un ortopēdiskajiem apaviem. Norāda, ka finansējums, kas paredzēts tehnisko palīglīdzekļu iegādei, ir nepietiekošs.

       

      Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvis informē par problēmām attiecībā iz nedzirdīgo un vājdzirdīgo personu nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Norāda, ka klientu skaits strauji pieaug un uz 2010.gada 8.septembri uz šiem palīglīdzekļiem ir pieteikušās 2700 personas.

       

      Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvis informē, ka rindā uz personām ar redzes invaliditāti nepieciešamajiem palīglīdzekļiem it 1263 personas.

       

      2.Pārskats par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, problēmjautājumiem un izaicinājumiem personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanai (Informatīvais ziņojums par koncepcijā „Vienādas iespējas visiem" 2009.gadā īstenoto pasākumu izpildi).

       

      LM pārstāvis informē par Koncepcijā „Vienādas iespējas visiem" 2009.gadā īstenoto pasākumu izpildi. Koncepcijas īstenošanu kavējošie faktori: Nepietiekams finansējums valsts budžetā, pieaugušais personu ar invaliditāti skaits, ekonomiskā krīze, kas var negatīvi ietekmēt personu ar invaliditāti nodarbinātību, vides pieejamība, stereotipi sabiedrībā u.c.

       

       

      ILNP 2010.gada 15.decembra sēdē izskatīti šādi jautājumi:

       

      1. LTV pieejamība personām ar dzirdes invaliditāti

       

      Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvis norāda, ka masu mediju pieejamības jautājums netiek risināts jau vairākus gadus, lai gan Latvijas Nedzirdīgo savienība par to vairākkārtīgi dažādās sanāksmēs ir norādījusi. Televīzija ir piemērotākais masu medijs un informācijas avots personām ar dzirdes invaliditāti.

       

      Latvijas televīzijas pārstāvis norāda, ka ir notikušas jau vairākas tikšanās par minēto problēmjautājumu. Diemžēl, ņemot vērā to, ka nav pieejami finanšu resursi, nav iespējams nodrošināt Latvijas televīzijas raidītās informācijas pilnīgu pieejamību.

       

      2. Informācija par aktualitātēm personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā.

       

      LM pārstāvis informē par Invaliditātes likumā (spēkā ar 2011.gada 1.janvāri) paredzētajiem pakalpojumiem, kā arī par izmaiņām invaliditātes noteikšanā.

      Likums nosaka vairākus jaunus no valsts budžeta apmaksātus pakalpojumus personām ar invaliditāti.

      No 2011.gada 1.janvāra nodrošinās:

      • psihologa konsultācijas ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte;
      • personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, - līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošinot tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu. Šo pabalstu nav tiesību saņemt personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā. Šo pabalstu izmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem. Pabalsta apmērs noteikts Ls 12 nedēļā.

      No 2011.gada 1.septembra paredzēti surdotulka pakalpojumi izglītības apgūšanai cilvēkam, kuram dzirdes traucējumi nav kompensējami ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kuram, pamatojoties uz Valsts komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta surdotulka pakalpojuma nepieciešamība. Šos pakalpojumus līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā varēs saņemt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai.

      No 2012.gada 1.septembra paredzēts nodrošināt asistenta pakalpojumus izglītības iestādēs - cilvēkam ar I vai II invaliditātes grupu vai bērnam ar invaliditāti, kuram, pamatojoties uz Valsts komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība.

      LM pašlaik strādā pie minēto pakalpojumu ieviešanas shēmas, plānots, ka pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai varēs saņemt vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

      No 2013.gada 1.janvāra paredzēti:

      • asistenta pakalpojumi pašvaldībā - cilvēkam ar I vai II invaliditātes grupu (t.sk. redzes invaliditāti) un bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram, pamatojoties uz Valsts komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība. Minētos pakalpojumus nodrošinās līdz 40 stundām nedēļā atkarībā no cilvēka veselības stāvokļa un sociālām aktivitātēm;
      • surdotulka pakalpojumi līdz 10 stundām mēnesī cilvēkam, kuram dzirdes traucējumi nav kompensējami ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

      Informē arī par turpmākajiem pasākumiem Konvencijas īstenošanai:

      •          rīcībspējas institūta pilnveidošana;
      •          diskriminācijas novēršana - grozījumi Invaliditātes likumā;
      •          Konvencijas īstenošanas pamatnostādņu izstrāde 2013.-2019.gadam;
      •          darba grupa pie ILNP par vides pieejamību;
      •          ziņojuma sagatavošana iesniegšanai ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai (2012.gada aprīlis).

       

      Personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvji aktualizēja arī  tehnisko palīglīdzekļu jautājumu.

       

       

       

      ILNP priekšsēdētāja,

      labklājības ministre                                                                      I.Jurševska

       

       

       

       

       

       

      VIPN vecākā referente

      L.Kauliņa-Bandere, 67021608

      Liene.Bandere@lm.gov.lv

      Pārskats
      par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2009. gadā. 

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

      2009.gadā tika sasauktas četras Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 18.februārī, 11.jūnijā, 12.augustā un 10.decembrī. 

      Atbilstoši ILNP 2009.gada Darba plānam ILNP sēdēs tika skatīti sekojoši jautājumi:

      1. Budžeta samazinājuma ietekme un ar to saistītie riski sociālās rehabilitācijas  un sociālās aprūpes pakalpojumos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta samazinājuma ietekme visu padomē pārstāvēto ministriju kompetenču jomā uz cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti kopumā.

      Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis informēja, ka valsts sociālā politika tiek veidota tā, ka arī samazināta finansējuma apstākļos 2009.gadā tiek nodrošināti visi līdz šim pieejamie valsts pakalpojumu veidi.

      Veselības ministrijas (VM) pārstāvis prezentēja 2008.gada 22.decembra un 2009.gada 27.janvāra grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība". Stājoties spēkā šiem noteikumiem, tiek palielināta iedzīvotāju līdzdalība veselības pakalpojumu saņemšanai. Vidēji trīskārtīgi tiek palielinātas pacientu iemaksas. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās, orgānu donori, I grupas invalīdi, bet trūcīgās personas pacienta iemaksu maksā 50% apmērā.

      Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis informēja par pašvaldību budžeta samazinājuma ietekmi uz cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti. Atzīmēja, ka pašreizējā finansiālajā situācijā pašvaldības atceļ tādus pabalstus, kas mazāk ietekmē iedzīvotāju labklājību, kā piemēram bērnu piedzimšanas pabalsts vai apbedīšanas pabalsts, kurus vienlaicīgi maksāja gan pašvaldības, gan valsts.

      ILNP locekļi pieņēma lēmumu nosūtīt vēstuli Latvijas Darba Devēju konfederācijai ar aicinājumu darba devējiem darba ņēmēju nodarbināšanai izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētā aktīvā nodarbinātības pasākuma „Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros esošās subsidētās darba vietas, kā arī lūgumu gadījumos, kad darba devējs ir spiests samazināt uzņēmuma izmaksas, izskatīt iespēju darba laika saīsināšanai vai darba samaksas samazināšanai, kas personām ar invaliditāti būtu ievērojami labvēlīgāks risinājums nekā darba līguma uzteikšana.

      2. Informācija par veiktajiem pasākumiem ANO Konvencijas „Par   personu ar invaliditāti tiesībām" ratifikācijas sagatavošanai.

      Šajā punktā minētā informācija tika sniegta katrā ILNP sēdē. LM pārstāvis regulāri informēja par ANO Konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" (Konvencija) ratifikācijas sagatavošanas gaitu, par LM sadarbībā ar darba grupas pārstāvjiem izstrādātā plāna „Par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāna 2010.-2012.gadam" virzību, kā arī par likumprojekta „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", kas paredz Konvencijas ratifikāciju un Konvencijas Fakultatīvā protokola parakstīšanas un ratificēšanas jautājuma tālāku virzību.

      12.augusta sēdē ILNP locekļi pieņēma lēmumu atbalstīt Konvencijas ratifikāciju un pievienot ILNP protokollēmumu  likumprojekta „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām" dokumentu paketei un atbalstīt Fakultatīvā protokola virzību.

      3. Pārskats par invalīdu integrācijas veicināšanas politikas pilnveidošanas īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, problēmām un izaicinājumiem (Informatīvais ziņojums par koncepcijā „Vienādas iespējas visiem" 2008.gadā īstenoto pasākumu izpildi).

      LM pārstāvis prezentēja ziņojumu par koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" īstenošanu 2008.gadā, kurā iekļauta nozaru ministriju un citu atbildīgo institūciju sniegtā informācija par uzdevumu izpildi medicīnas, izglītības, nodarbinātības, sociālās integrācijas, tiesiskās aizsardzības jomā, kā arī identificētas problēmas un plānota turpmākā rīcība šo problēmu novēršanai.

      4. Informatīvais ziņojums par Rīcības plāna „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam"izpildi.

      LM pārstāvis prezentēja ziņojumu „Par Rīcības plāna Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam izpildi".

      5. Pārskats par Jaunatnes valsts politikas pamatnostādņu 2009.-2018. gadam veiktajiem pasākumiem jauniešu ar invaliditāti interešu jomā.(BĢLM priekšlikums)

      IZM pārstāvis informēja par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.-2018.gadam, kuras izstrādātas ar mērķi uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot jauniešu iniciatīvas sabiedriskajā dzīvē un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kā arī sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, tai skaitā jauniešiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. 

                Papildus darba plānam ILNP sēžu darba kārtībā tika iekļauti un izskatīti šādi jautājumi:

      1. Par funkciju deleģēšanu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar invaliditāti nevalstiskajām organizācijām.

          LM pārstāvis informē, ka Latvijas Nedzirdīgo savienībai (LNS) tiek deleģētas šādas valsts funkcijas - cilvēku ar dzirdes traucējumiem sociālā rehabilitācijas un surdotehnikas nodrošinājuma jomā. Latvijas Neredzīgo biedrībai (LNB) tiek deleģētas šādas valsts funkcijas -  cilvēku ar redzes traucējumiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas un tiflotehnikas nodrošinājuma jomā. Latvijas Bērnu fondam tiek deleģēta valsts funkcija - nodrošināt vardarbībā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. V/A „Tehnisko palīglīdzekļu centrs" (TPC) funkcijas tiek deleģētas Nacionālajam Rehabilitācijas centram „Vaivari".

      2.  ES struktūrfondu atbalsts personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai.

      Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis informē par situāciju nodarbinātībā cilvēkiem ar invaliditāti un par atbalsta pasākumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai.

      3. MK Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas  izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos.

          Satiksmes ministrija (SAM) pārstāvis informēja par 2009.gada 4.augustā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.872 „Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos". SAM paredz ierobežot personu ar invaliditāti loku, kuriem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu. Noteikumu 15.punkts nosaka, ka līdz likuma, kas reglamentē ar invaliditāti saistītus jautājumus, spēkā stāšanās brīdim personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, bērni ar invaliditāti un cilvēkiem, kuri pavada personu ar 1.grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti, ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus pilsētas nozīmes, reģionālā starppilsētu nozīmes un reģionālā vietējās nozīmes maršrutā.

      4. Informācija par invaliditātes politikas aktualitātēm.

       LM pārstāvis informēja par invaliditātes politikas aktualitātēm LM VIPN kompetences jomā: Invaliditātes likumprojekts - 2009.gada 11.jūnijā pieņemts Saeimā otrajā lasījumā, tiek gatavots izskatīšanai Saeimā trešajam lasījumam, notiek tā apspriešana Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, likumprojekts „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" (atbalstīts Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra sēdē, protokols Nr.79 22.§), par grozījumiem Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumos"( turpmāk invalīdu autostāvvietas var izmantot 1.grupas redzes invalīdi), grozījumiem Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" (mainīts ILNP sastāvs, svītrojot likvidētos ministru amatus un papildinot ar Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda"direktori) un grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.959 „Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās", kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 2009.gada 29.oktobrī (protokols Nr.41 12. §). ( paredz noteikt neredzīgo suņu pavadoņu un suņu asistentu statusu un sertificēšanas kartību).

      5. Vides pieejamības nodrošināšanas problemātika ES fondu līdzfinansētajos projektos.

      LM pārstāvis informēja, ka LM laikā no 2007. līdz 2013.gadam ir uzticēta atbildība pār vienlīdzīgu iespēju neatkarīgi no dzimuma, vecuma un invaliditātes politikas koordinēšana Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu līdzfinansētajos projektos, sakarā ar ko LM š.g. novembrī ir uzsākusi arī ES fondu projektu īstenotāju apsekošanu projektu īstenošanas vietās, lai pārliecinātos par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas pasākumu kvalitāti par vides pieejamības nodrošināšanas problemātiku ES fondu līdzfinansētajos projektos. Piecu pašvaldību deviņos objektos, kuros ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi un kas jau nodoti vai tuvākajā laikā tiks nodoti ekspluatācijā, konstatētas būtiskas neatbilstības Latvijas Republikas būvnormatīvos noteiktajām vides pieejamības prasībām.

      ILNP locekļi pieņēma lēmumu uz nākamo ILNP sēdi 2010.gada janvārī lūgt Ekonomikas ministriju piedalīties ar ziņojumu par situāciju ar vides pieejamību būvniecībā un iespējamiem pasākumiem tās uzlabošanai un LM sagatavot vēstuli ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un finanšu ministriem par vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar invaliditāti ES fondu projektos. 

      Papildus ILNP sēdēs tika izskatīti šādi jautājumi:

      1. Grozījumi Ārstniecības likumā.

      LNB  pārstāvis norādīja, ka VM tiek gatavoti grozījumi Ārstniecības likumā, kas liegs iespēju neredzīgai personai strādāt par masieri.

       ILNP locekļi pieņēma lēmumu Veselības ministrijas pārstāvim sagatavot informāciju par plānotajām izmaiņām Ārstniecības likumā un informēt par to ILNP locekļus.

      2. Atbalsts virzīt valdībā Ministru kabineta rīkojuma projektu par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā.

      Labklājības ministrs lūdz atbalstu virzīt valdībā Ministru kabineta rīkojuma projektu par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā Latvijas Invalīdu sporta federācijas sportistam Aigaram Apinim par izcīnīto 1.vietu diska mešanā un lodes grūšanā Pasaules čempionātā vieglatlētikā invalīdiem amputantiem un ratiņniekiem 3000 latu apmērā, kā arī naudas balvas 750 latu apmērā piešķiršanu sportista fizioterapeitei un trenerim.

      ILNP locekļi pieņēma lēmumu atbalstīt virzīt valdībā Ministru kabineta rīkojuma projektu par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā Latvijas Invalīdu sporta federācijas sportistam Aigaram Apinim.

      Ņemot vērā ILNP sēdēs izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī praktisko rīcību lēmumu izpildes nodrošināšanai, īpaši saistībā ar  Konvencijas ratifikāciju un Konvencijas Fakultatīvā protokola parakstīšanu, kā arī Invaliditātes likumprojekta virzību,  secināms, ka 2009.gadā veikts nozīmīgs darbs personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanā.

      ILNP darbība regulāri tika atspoguļota LM mājas lapā - sadaļā: cilvēkiem ar invaliditāti, apakšsadaļā: Invalīdu lietu nacionālā padome. 

      Vienlaikus tomēr jāatzīmē, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas kavēja ILNP lēmumu pieņemšanu un problēmjautājumu risināšanu bija neapmierinoša nozares ministru un citu ILNP locekļu - sēžu apmeklētība, tā, piemēram,  uz 2009. gada sēdēm nebija ieradušies: 

      E. Zalāns - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (nepiedalījās nevienā sēdē)

      K. Gerhards - Ekonomikas ministrs (nepiedalījās nevienā sēdē)

      I. Eglītis - Veselības ministrs (nepiedalījās 18.02.09.;11.06.09.sēdēs) B.Rozentāle - Veselības ministre (nepiedalījās 12.08.09.;10.12.09.sēdēs)

      T. Koķe - Izglītības un zinātnes ministre (nepiedalījās 11.06.09.;12.08.09.;10.12.09.sēdēs)

      V. Andrejeva- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padomes priekšsēdētāja (nepiedalījās 18.02.09.; 12.08.09.;10.12.09.sēdēs).

       

      ILNP priekšsēdētājs,

      labklājības ministrs                                                     U. Augulis
       

      ILNP sekretārs

      M.Dzelzskalns 26371678

      Maris.dzelzskalns@lm.gov.lv

       Pārskats par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2008. gadā

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

      2008.gadā tika sasauktas četras Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 14.martā, 29.maijā, 24.septembrī un 15.decembrī.

      ILNP sēde 14.martā tika organizēta kā izbraukuma sēde uz Cēsu pilsētas pašvaldību, lai rastu iespēju ILNP iepazīties un izprast pozitīvo piemēru iekļaujošas izglītības nodrošināšanā, neatkarīgi no skolēnu veselības stāvokļa, attīstības līmeņa un dzīves vietas, kā arī ar to saistītajiem problēmu jautājumiem. Tika apmeklēta: Cēsu speciālās pirmsskolas izglītības iestāde (pirmsskolas izglītība realizē divas programmas - viena bērniem ar redzes, otra ar runas traucējumiem); Cēsu pašvaldības aģentūra „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra" (aģentūras telpās īsteno pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem) un Cēsu 2.pamatskola. Šajā sēdē tika nolemts lūgt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim uz nākamo ILNP sēdi sagatavot pārskatu atbilstoši darba grupas priekšlikumiem integratīvas (iekļaujošas) izglītības sistēmas attīstībai, kas tika apstiprināti 2006.gada 10.augusta ILNP sēdē.

      29.maija sēdē tika prezentēts VA „Kultūras informācijas sistēmas īstenotais Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēts pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls". Projekta mērķis ir visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt vienlīdz brīvu un kvalitatīvu pieeju datortehnikai un interneta pieslēgumiem, kā arī sniegt atbilstošu apmācību gan bibliotekāriem, gan bibliotēku apmeklētājiem jauno rīku izmantošanā. Projekta aktivitātēs iekļautas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas, tajā skaitā arī Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās 7 filiāles valsts reģionos.

      Vēl šajā sēdē tika prezentēts Koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" 2007.gada ziņojums, kur konstatēts, ka valsts garantē noteikta pakalpojumu loka saņemšanu personām noteiktās dzīves situācijās, taču to saņemšanas iespējas ne vienmēr ir savlaicīgas un to apjoms nav pietiekams. Būtiskākais šķērslis koncepcijas īstenošanai ir neesošs vai nepietiekošs finansējums, kas savukārt liecina, ka pasākumi invalīdu integrācijai sabiedrībā nav bijuši noteikti kā prioritātes.

      24.septembra sēdē ILNP tika informēta par Latvijas sportistu sasniegumiem Paralimpiskajās spēlēs Pekinā. Sacensībās piedalījās 17 sportisti tādos sporta veidos kā vieglatlētika, sēdvolejbols, džudo un poverliftings. Tika izcīnītas sekojošas vietas:

      • Aigars Apinis disks - 1.vieta, lode - 2.vieta.
      • Edgars Bergs disks - 5.vieta, lode - 2.vieta.
      • Ingrīda Priede disks  - 6.vieta, lode - 17.vieta.
      • Liene Gruzīte šķēps - 15.vieta, lode 18.vieta.
      • Sēdvolejbolā Latvijas izlase ieguva 7.vietu.

      Ar šīs sēdes lēmumu tika iesniegts priekšlikums Nacionālajā sporta padomē palielināt naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā sacensībās, kas pielīdzināmas Paralimpiskajām sacensībām, par 1. vietu-50000 latu apmērā, par 2.vietu-25000 latu apmērā un par 3.vietu-15000 latu apmērā.

      Vēl šajā sēdē ILNP tika informēta par ANO konvencijas Par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšanas gaitu, kas tika parakstīta 18.jūlijā ANO mītnē Ņujorkā. Saeima š.g. 29.jūnijā MK uzdeva: 1.Līdz 2008.gada 1.septembrim nodrošināt Konvencijas parakstīšanu. 2.Līdz 2008.gada 31.decembrim izvērtēt Latvijas Republikas(LR) normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām. 3.Līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt rīcības plānu Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai. 4.Līdz 2009.gada 1.decembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu "Par ANO Konvenciju "Par personu ar invaliditāti tiesībām".

      Labklājības ministrija (LM) ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir nozaru ministriju, kompetento valsts iestāžu, plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji.

      Vēl šajā sēdē ILNP tika informēta par EQUAL programmas ietvaros īstenotajos projektos izstrādātajām rekomendācijām invalīdu vienlīdzīgu iespēju jomā. EQUAL projektu mērķis bija veicināt iekļaušanu un mazināt nevienlīdzīgu attieksmi. Ar šīs sēdes lēmumu LM nosūtīja vēstuli attiecīgajām ministrijām par EQUAL projektu ietvaros izstrādāto rekomendāciju aktīvas ieviešanas nepieciešamību.

      Vēl šajā sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums grozījumiem MK noteikumos Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" p.270, lai turpmāk nodrošinātu iespēju izmantot invalīdu autostāvvietas 1.grupas redzes invalīdiem.

      15.decembra sēdē ILNP tika informēta par Invaliditātes likumprojekta (turpmāk -  likumprojekts) virzības gaitu. Likumprojekts ir pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā. Bija paredzēts, ka vairāki likumprojekta panti, tādi kas nosaka asistenta pakalpojuma un surdotulka pakalpojuma ieviešanu  stāsies spēkā 2009.g. 1.janvārī, šobrīd plānots, ka tie  tiks pārcelti uz 2010.g. 1.janvāri. Sadarbībā ar NVO LM precizēja asistenta un surdotulka pakalpojumu, šie pakalpojumi plānoti arī izglītības iestādēs. Trešo invaliditātes grupu paredzēts saglabāt.

      VA "Tehnisko palīglīdzekļu centrs" informēja par situāciju ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Samazinot finansējumu 2009.gadā salīdzinot ar 2008.gadu un palielinot pievienotās vērtības nodokļa likmi no 5% uz 10% medicīnas precēm, pieaugs arī tehnisko palīglīdzekļu piegādes cenas, kas, savukārt, vēl samazinās iepērkamo palīglīdzekļu skaitu. 2009. gadā paredzams būtisks rindu pieaugums un gaidīšanas laiks tajās no 1,5 gadiem līdz 5-6 gadiem.

      Pamatojoties uz Latvijas Nedzirdīgo savienības sniegto informāciju par problēmām tehnisko palīglīdzekļu izrakstīšanā pie ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem tika nolemts, ka VA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs" sadarbībā ar Veselības ministriju organizēs apmācību seminārus ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem par tehnisko palīglīdzekļu veidiem un to pielietojumu.

      Vēl šajā sēdē tika skatīts Veselības ministrijas MK noteikumu projekts "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" un  nolemts iesniegt Veselības ministrijai ILNP priekšlikumus pieejamas vides prasību iekļaušanai minētajā noteikumu projektā.

      Vēl tika pieņemti sekojoši lēmumi:

      Nākamajā ILNP sēdē skatīt jautājumu par budžeta samazinājuma ietekmi un ar to saistītiem riskiem sociālās rehabilitācijas  un sociālās aprūpes pakalpojumos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta samazinājuma ietekmi visu padomē pārstāvēto ministriju kompetenču jomā uz cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti kopumā.

      Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju neapturēt ES struktūrfondu projektu mūžizglītības jautājumos.

      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai konkretizēt un argumentēti pamatot Vienoto universālā pakalpojuma modeli sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, lai to varētu aktualizēt un virzīt apstiprināšanai, kas uzlabotu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti pie augošajiem komunālajiem maksājumiem.

      Ņemot vērā iepriekš minēto ILNP darbību, pieņemtos lēmumus un sekojošo praktisko rīcību lēmumu izpildes nodrošināšanai, var konstatēt, ka turpinās ļoti nozīmīgs darbs invalīdu integrācijas politikas pilnveidošanā.  

      2008.gada laikā tika veikti pasākumi invalīdu integrācijas politikas popularizēšanai masu medijos, kā arī ILNP darbības regulāra atspoguļošana Labklājības ministrijas Mājas lapā.  

      ILNP priekšsēdētāja

      Labklājības ministre                                                                                     I. Purne

       

      ILNP sekretārs

      M.Dzelzskalns 26371678

      Maris.dzelzskalns@lm.gov.lv

      Pārskats  par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2007. gadā

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 „Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums" 17.5.apakšpunktu.

      2007.gadā tika sasauktas četras Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdes: 8.februārī, 7.jūnijā, 18.oktobrī un 13.decembrī.

      Pirmajā Padomes sēdē 8.februārī Padome tika informēta par atbildīgo ministriju paveiktiem pasākumiem saistībā ar ILNP izveidoto darba grupu priekšlikumiem medicīniskajā un sociālajā rehabilitācijā un iekļaujošajā izglītībā. Labklājības ministrija (LM) informēja par Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnēs 2005-2015.gadam un to rīcības plānā paredzētā likumprojekta „Likums par invaliditāti" izstrādāšanas gaitu.

      7.jūnija Padomes sēdē tika skatīta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām un koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" ziņojums par paveikto invalīdu integrācijas jomā 2006.gadā. Tika nolemts atbalstīt pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām Latvijai parakstot to, bet Konvencijas un tās protokola ratifikāciju atstāt uz vēlāku laiku, jo ratifikācijai ir virzāmi tikai reāli izpildāmi visi Konvencijas  nosacījumi un uzdevumi. Padome lūdza visām ministrijām iekļaut cilvēku ar invaliditāti jautājumus ministriju politikās, kā horizontālo politikas griezuma plānošanu. Saskaņā ar 7.jūnija Padomes sēdes lēmumu, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras resursus, tika veikta invalīdu autostāvvietu apsekošana ar mērķi noskaidrot Rīgas pilsētas invalīdu autostāvvietu noslogotību, lai turpmāk lemtu par šo stāvvietu izmantošanas kārtību un iespējamo lietotāju skaita paplašināšanu.

      18.oktobra Padomes sēdē ILNP tika informēta par Invaliditātes likuma likumprojekta virzības gaitu un par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšanas gaitu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija prezentēja vienota universālā pakalpojuma modeli sabiedrisko pakalpojumu nozarēs un izstrādājamos principus invalīdu atbalstam. LM informēja par invalīdu stāvvietu apsekošanas rezultātiem, dažās stāvvietās vietas ir pilnīgi tukšas, bet citās ir aizņemtas pamatoti ,savukārt, citās aizņemtas ar automašīnām bez atļaujām tās izmantot. Izsniegto invalīdu stāvvietu izmantošanas karšu skaits palielinās aptuveni par 2 kartēm dienā.

      13.decembra Padomes sēdē LM informēja par darba grupas ar sociālo pakalpojumu sniegšanu saistīto problēmu apzināšanas un iespējamo risinājumu izstrādi rezultātiem. Noteikti trīs galvenie problēmu jautājumu bloki: pakalpojumu pieejamība; finansējuma avoti; esošo pakalpojumu pilnveidošana un jaunu pakalpojumu radīšana. Izvirzītais politikas mērķis: Paplašināt iedzīvotājiem pieejamu sociālo pakalpojumu klāstu.

      LM informēja par ES politiku un rīcības plānu invaliditātes jomā un par ES ministru, kuri ir atbildīgi par invaliditātes jautājumiem, vienošanos, ka dalībvalstīm nekavējoties jāparaksta un jāratificē ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Labklājības ministrija sagatavoja Ministru Kabineta rīkojuma projekta paketi „Konvencijas projekts par personu ar invaliditāti tiesībām", kas tika izskatīta 2007.gada 12.novembra Ministru Kabineta Komitejas (MKK) sēdē (protokols Nr.43, 5.§). MKK sēdē tika nolemts jautājuma izskatīšanu atlikt uz laiku līdz LM sagatavos aprēķinus par Konvencijas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. LM informēja, ka tik īsā laikā nav iespējama kvalitatīvu aprēķinu sagatavošana par Konvencijas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Lai veiktu aprēķinus, nepieciešams gūt skaidru priekšstatu par visiem nepieciešamajiem pasākumiem valstī, kas reāli nodrošinātu Konvencijā noteikto apņemšanos izpildi. Tas tieši vai pakārtoti skar visas nozares un ietver finanšu līdzekļu aprēķinus gan par pasākumiem esošo normatīvo aktu ietvaros, gan arī par pasākumiem, kuru realizēšana iespējama, vienīgi pilnveidojot likumdošanu. Kā vieni no sarežģītāk veicamajiem aprēķiniem varētu būt attiecināmi uz pieejamības nodrošināšanu tās plašākajā nozīmē (ietverot ne vien pieejamību infrastruktūrām, precēm, pakalpojumiem, transportam, ēkām, veselības aprūpei, izglītībai, darba tirgum u.c., bet arī specifisku pieejamību informācijas un komunikācijas tehnoloģijām). ILNP vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar atkārtotu lūgumu lemt jautājumu par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšanu un atbalstīt to atbilstoši ILNP lēmumam, neveicot aprēķinus par izmaksām, kas objektīvi nav aprēķināmas.

      Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" informēja par monitoringa ziņojumu par valsts un pašvaldību interneta mājas lapu pieejamību cilvēkiem, kuri lasa vieglajā valodā.

      Ņemot vērā iepriekš minēto ILNP darbību, pieņemtos lēmumus un sekojošo praktisko rīcību lēmumu izpildes nodrošināšanai, var konstatēt, ka turpinās šai sociālai grupai, kā arī visai sabiedrībai ļoti nozīmīgs darbs invalīdu integrācijas politikas pilnveidošanā.  

      2007.gada laikā tika veikti pasākumi invalīdu integrācijas politikas popularizēšanai masu medijos, kā arī Padomes darbības regulāra atspoguļošana Labklājības ministrijas Mājas lapā.

      ILNP priekšsēdētāja
      Labklājības ministre                                                             I. Purne

       

      ILNP sekretārs
      M.Dzelzskalns 26371678
      Maris.dzelzskalns@lm.gov.lv

       

      Pārskats par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2006. gadā.

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 ‘'Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums'' 17.5.apakšpunktu.

      2006.gadā tika sasauktas četras ILNP sēdes: 9.februārī, 21.jūnijā, 10.augustā un 26.oktobrī.

      Pirmajā Padomes sēdē 9.februārī Padomei tika prezentēts Rīcības plāns koncepcijas „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes" īstenošanai 2005.-2015.gadam un Koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" vidustermiņa ziņojums par paveikto invalīdu integrācijas jomā laikā no 2001.gada līdz 2005.gadam. Tika skatīti darba grupas priekšlikumi nepieciešamajiem pasākumiem problēmu mazināšanai un situācijas uzlabošanai invalīdu medicīniskās un sociālās rehabilitācijas jomā un nolemts lūgt atbildīgajām ministrijām iekļaut tos darba plānos un politikas iniciatīvās.

      21.jūnija sēdē Padomei tika prezentēts Koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" ziņojums par paveikto invalīdu integrācijas jomā 2005.gadā.

      10.augusta sēdē tika skatīti darba grupas priekšlikumi integratīvas (iekļaujošas) izglītības sistēmas attīstībai Latvijā un nolemts tos konceptuāli atbalstīt, kā arī pakāpeniski īstenot principu „nauda seko bērnam". Nākošajā jautājumā tika skatīti priekšlikumi inkontinences aprūpes līdzekļu kompensācijā, kur saistībā ar paredzētā finansējuma neapgūšanu tika ierosināts paplašināt kompensējamo diagnožu klāstu un kompensāciju apjomu no 50% uz 100%. Padome sagatavoja vēstuli ar priekšlikumiem Veselības ministrijai. LNB priekšsēdētājs lūdza Padomes atbalstu invalīdu stāvvietu karšu izsniegšanai 1500 personām 1.grupas redzes invalīdiem, saistībā ar ko tika nolemts organizēt sanāksmi, nodrošinot ieinteresēto personu pārstāvniecību šī jautājuma risināšanai.

      26.oktobra sēdē padome tiek informēta par Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnēs 2005-2015.gadam un to rīcības plānā paredzētā likumprojekta „Invalīdu un personu ar draudošu invaliditāti atbalsta likums" izstrādāšanas gaitu un iekļaut paredzamām jomām un nevalstisko organizāciju (NVO) priekšlikumiem. Saskaņā ar 10.augusta sēdē nolemto informē par diskusiju ar NVO par invalīdu stāvvietu izmantošanas kārtību un iegūto viedokli, ka pastāvošā kārtība nav jāmaina, bet jānodrošina iespēja visiem invalīdiem iekļūt ar autotransportu slimnīcu teritorijās un bez maksas izmantot pašvaldību stāvvietas. Tika nolemts turpmākajās ILNP sēdēs informēt par likumprojekta „Invalīdu un personu ar draudošu invaliditāti atbalsta likums" izstrādāšanas gaitu. Saistībā ar inkontinences aprūpes līdzekļu kompensācijas kārtību tika iegūts Veselības ministrijas viedoklis, ka nepieciešamās izmaiņas būtu jāveic pēc gada patēriņa tendenču analīzes, tādējādi nodrošinot pamatotas prognozes un ar nākošā gada aprīli tiek paredzēts nodrošināt iespēju kompensācijas kārtībā saņemt arī katetrus un urīnuztvērējus, kas būs nozīmīgas izmaksas no paredzēto finanšu līdzekļu daudzuma. Izskatot papildus informāciju tiek nolemts nākošajā ILNP sēdē lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai sniegt informāciju par situāciju saistībā ar 10.augusta ILNP sēdē nolemto: pakāpeniski īstenot principu „nauda seko bērnam".

      Šajās sēdēs tika skatīti jautājumi un pieņemti lēmumi, kas būtiski ietekmē invalīdu integrāciju, atbalstīti darba grupu izstrādātie priekšlikumi medicīniskajā un sociālajā rehabilitācijā un integratīvā izglītībā ar turpmāku rīcību šajās jomās.

      Ņemot vērā iepriekš minēto ILNP darbību, pieņemtos lēmumus un sekojošo praktisko rīcību lēmumu izpildes nodrošināšanai, var konstatēt, ka turpinās, šai sociālai grupai, kā arī visai sabiedrībai ļoti nozīmīgs darbs invalīdu integrācijas politikas pilnveidošanā. Identificēto problēmu risināšanai definētos uzdevumus tiek nolemts iekļaut darba plānos un politikas iniciatīvās, sniedzot informāciju par īstenotajiem pasākumiem turpmākajās ILNP sēdēs.

      Tika veikti pasākumi invalīdu integrācijas politikas popularizēšanai masu medijos, kā arī Padomes darbības regulāra atspoguļošana Labklājības ministrijas Mājas lapā.

      ILNP priekšsēdētāja
      Labklājības ministre D. Staķe

      ILNP sekretārs
      M.Dzelzskalns 6371678
      Maris.Dzelzskalns@lm.gov.lv

      Pārskats par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2005. gadā. 

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 ‘'Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums'' 17.5.apakšpunktu.

      2005.gadā tika sasauktas divas ILNP sēdes: 19.maijā un 19.oktobrī.

      Pirmajā Padomes sēdē 19.maijā Padome tika informēta par Nodarbinātības valsts aģentūras organizētiem pasākumiem bezdarbnieku ar  invaliditāti integrācijai darba tirgū un nodarbinātības veicināšanai 2003.-2004. gadā un Eiropas sociālā fonda atbalstītās nacionālās programmas „Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai" piedāvātām iespējām bezdarbniekiem ar invaliditāti. Saskaņā ar iepriekšējā sēdē nolemto tika uzklausīts darba grupas integratīvas (iekļaujošas) izglītības attīstības veicināšanai starpziņojums, kur darba grupas vadītājs informē par rezultātiem situācijas apzināšanā, problēmu identificēšanā un valsts, pašvaldību un NVO uzdevumu definēšanā integratīvas izglītības  attīstības veicināšanai. Nākošie jautājumi ir informatīvais ziņojums par Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006) īstenošanu 2004. gadā un koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" īstenošanas 2004. gada ziņojums.

      19.oktobra sēdē tika skatīti divi Eiropas kopienas iniciatīvas EQUAL projekti: „Invalīdu nodarbinātības veicināšana" un „Invalīdiem draudzīgas pārmaiņas valsts likumdošanā, nodarbinātības vidē, nodokļu politikā un sabiedrības apziņā, lai padarītu invalīdu darba pielietojumu konkurētspējīgu darba tirgū un veicinātu tā pārtapšanu par invalīdu sociālās integrācijas virzītājspēku". Atbilstoši iepriekš noteiktajām prioritātēm tika uzklausīti darba grupu ziņojumi integratīvas (iekļaujošas) izglītības attīstības veicināšanai un medicīniskās un sociālās rehabilitācijas jomā, kā arī pieņemts lēmums saskaņot šos priekšlikumus ar iesaistītajām ministrijām un izskatīt tos nākošajā ILNP sēdē.

      Šajās sēdēs noskaidrojās, ka prioritāri būtiskākās problēmu jomas invalīdu integrācijā, kur nepieciešamas steidzīgas izmaiņas ir izglītība un medicīniskā un sociālā rehabilitācija. Saskaņā ar iepriekšējās sēdēs nolemto tika organizētas divas darba grupas, kas sagatavoja priekšlikumus turpmākai rīcībai šajās jomās.

      Ņemot vērā iepriekš minēto ILNP darbību, pieņemtos lēmumus un sekojošo praktisko rīcību lēmumu izpildes nodrošināšanai, var konstatēt, ka turpinās, šai sociālai grupai, kā arī visai sabiedrībai ļoti nozīmīgs darbs invalīdu integrācijas politikas pilnveidošanā. Ir apzināta situācija un identificētas problēmas, kā arī definēti uzdevumi un priekšlikumi nepieciešamiem pasākumiem problēmu mazināšanai un situācijas uzlabošanai minētajās jomās.

      Tika veikti pasākumi invalīdu integrācijas politikas popularizēšanai masu medijos, kā arī Padomes darbības regulāra atspoguļošana Labklājības ministrijas Mājas lapā, kur ikvienam iespējams iepazīties ar ILNP darba kārtību un notikušo sēžu protokoliem.

      Pārskats par Invalīdu lietu nacionālās padomes darbību un funkciju īstenošanu 2004. gadā.

      Pārskats sagatavots saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 561 ‘'Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums'' 17.5.apakšpunktu.

      1. 2004.gada 29. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) nolikumu ar jaunu sastāvu, iekļaujot sevī invalīdu integrācijas jautājumos iesaistīto ministriju ministrus un piešķirot Padomei nozīmīgāku statusu un lielākas iespējas ietekmēt, pilnveidot un veicināt ar invalīdu integrācijas politiku saistītu jautājumu iekļaušanu ministriju darba (rīcības) plānos, sekmēt invalīdu vienlīdzīgu un pilnīgu integrāciju sabiedrības ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē, kā arī koordinēt un pilnveidot valsts, pašvaldību un citu institūciju, nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību invalīdu integrācijas veicināšanā.

      2. No jaunā nolikuma stāšanās spēkā, 2004.gadā tika sasauktas trīs ILNP sēdes: 22.jūlijā, 14.oktobrī un 16.decembrī.

      Pirmajā Padomes sēdē 22.jūlijā jauno ILNP sastāvu iepazīstināja ar Padomes vēsturi (Padome izveidota 1997.gadā, tai ir konsultatīvs raksturs un rekomendējoši lēmumi), kā arī ar koncepciju „Vienādas iespējas visiem", kas ir invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanas plāns līdz 2010.gadam un tās uzraudzību.

      14.oktobra sēdē tika uzklausīti iesaistīto ministriju pārstāvji par līdzšinējo darbību invalīdu integrācijas jomā un apkopoja visu Padomes locekļu, īpaši ņemot vērā nevalstiskā sektora viedokļus prioritatīvo jomu identificēšanā, steidzīgu problēmu risināšanai un darba grupu organizēšanai. Debatēs tika noskaidrots, ka svarīgākās prioritātes ir izglītība, nodarbinātība, pakalpojumi un pieejama vide, sakarā ar ko tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu katrā no šīm jomām ar laika intervālu 3 mēneši, kas nodrošinātu grupas darbību līdz nākamajai Padomes sēdei.

      16.decembra sēdē, atbilstoši iepriekš noteiktajām prioritātēm, tika nolemts steidzīgi organizēt darba grupu izglītības jomā ar mērķi sagatavot priekšlikumus nepieciešamiem pasākumiem problēmu mazināšanai un situācijas uzlabošanai integratīvas (iekļaujošas) izglītības sistēmas attīstībai Latvijā. 2005.gada 20.janvārī ar Labklājības ministres rīkojumu Nr.5 tika apstiprināts darba grupas sastāvs, kam līdz nākošās Padomes sēdei jāiesniedz ILNP priekšsēdētājai iepriekš minētie priekšlikumi izglītības jomā.

       Papildus darba grupas izveidošanai šajā sēdē tika uzklausīts VA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs" direktora R.Prozoroviča ziņojums par valsts budžeta līdzekļu plānoto sadalījumu 2005.gadam pa konkrētām tehnisko palīglīdzekļu grupām un patreizējo situāciju invalīdu nodrošinājumā ar tehniskiem palīglīdzekļiem (rindas un apjomi) un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai un rindu samazināšanai.

      Kā īpaši svarīgs jautājums šajā sēdē tika prezentētas „Pamatnostādnes invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikai", kas ir labklājības ministrijā izstrādāts politisks dokuments, sociālās politikas veidošanai turpmākajiem desmit gadiem. Debatēs starp Padomes locekļiem, valstisko un nevalstisko sektoru tika nolemts šo dokumentu Labklājības ministrijai virzīt tālākai saskaņošanai.

      3. Ņemot vērā iepriekš minēto ILNP darbību, pieņemtos lēmumus un sekojošo praktisko rīcību lēmumu izpildes nodrošināšanai, var konstatēt, ka ir sākts, šai sociālai grupai, kā arī visai sabiedrībai ļoti nozīmīgs darbs invalīdu integrācijas politikas pilnveidošanā. Ir noteiktas skaidras prioritātes problēmjomās un pieņemti lēmumi to risināšanai, kā arī ir veikti pasākumi invalīdu integrācijas politikas popularizēšanai. ILNP sēdes ir atklātas un uz katru Padomes sēdi tika uzaicināti masu mēdiji, lai paustu Padomes viedokli plašsaziņas līdzekļos un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos notiekošajos procesos. Būtisks faktors sabiedrības informēšanā bija Padomes darbības regulāra atspoguļošana Labklājības ministrijas interneta mājas lapā, kur ikvienam bija iespējams iepazīties ar ILNP darba kārtību un notikušo sēžu protokoliem.