Emocionālā vardarbība - neredzama, bet īsta

Viens no nepietiekami apzinātiem un grūti identificējamiem vardarbības veidiem ir emocionālā vardarbība, jo tā nerada redzamas fiziskas sekas. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem 43% sieviešu Eiropas Savienībā (ES) ir cietušas no sava partnera emocionālas vardarbības un diemžēl Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām ES. Saskaņā ar Latvijā 2021. gadā veikto apsekojumu “Par personisko drošību un saskarsmi ar nevēlamu rīcību darba vietā, sabiedrībā, partnerattiecībās, ģimenē un bērnībā” konstatēts, ka vidēji no emocionālās vardarbības ģimenē cieš katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis.

Atšķi­rībā no parastiem konfliktiem emocionālo vardarbību raksturo tieksme pazemot un padarīt cietušo bezpalīdzīgu. Varmākam ir vēlme kontrolēt partneri, izrādīt savu varu un pārā­kumu, kas tiek īstenots gan verbāli, gan paužot savu attieksmi.

Visbiežāk no vardarbības cietušais par notikušo neziņos, jo neidentificēs/neatpazīs to kā vardarbību.

Arī sabiedrībā,  emocionālā vardarbība tiek  akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem  par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. Arī sevis vainošana, apkārtējo nosodījums, kauns un bailes, ka neviens neticēs, ir šķērslis, kādēļ cietušais nevēršas pēc palīdzības.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē, prasmi atpazīt emocionālo vardarbību, kā arī mudinātu cietušos vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija aicina – Sper pirmo soli un vērsies pēc palīdzības!

Emocionālā vardarbība ir apzināti radīta emocionālā spriedze, ciešanas otram cilvēkam.

Emocionālā vardarbība ir jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem, personisko robežu pārkāpšana un mērķtiecīga psiholoģiskā diskomforta radīšana u.c. (Avots – Centrs Marta)

Emocionālā vardarbība pastāv gan kā atsevišķs vardarbības veids, gan vienlaikus ar citiem vardarbības veidiem (fizisko, psiholoģisko, seksuālo, ekonomisko, novārtā pamešanu). Emocionālas vardarbības veidi ir apvainošana, apsaukāšana, nepamatota vainošana, uzvedība, kas rada bailes, kaunu, trauksmi, draudēšana, iebiedēšana, ņirgāšanās, lamāšana, pazemošana, kliegšana, kā arī apzināta ignorēšana. Diemžēl katrs cilvēks savas dzīves ciklā saskaras ar emocionālo vardarbību, kuras negatīvās sekas var izpausties individuāli. Pastāv saistība starp emocionālās vardarbības regularitāti, ilgtermiņa emocionālo vardarbību un tās ietekmi uz cilvēka pašvērtējumu, raksturu.

Ja emocionālā vardarbība notiek regulāri ģimenē (piemēram, vecāks pret bērnu, partneris pret partneri), grupveidā (piemēram, klases biedru grupas pret vienu skolnieku) vai kā vajāšana (piemēram, draudu īsziņu sūtīšana, negatīvas informācijas izplatīšana), tas var radīt nozīmīgu negatīvu psiholoģisko ietekmi uz cilvēka personību. Emocionālā vardarbība ir dominēšana un otras personas kontrole, liedzot mīlestību, atzinību, cieņu, sapratni, rūpes un pieskārienus, kas ir cilvēka pamata emocionālās vajadzības. Smaga emocionālās vardarbības forma ir “klusēšanas” uzspiešana, neļaujot personai teikt, kā viņa jūtas un liedzot tiesības tikt uzklausītam.

Piespiešana un draudi – baiļu sajūta attiecībās ir viena no spēcīgākajām pazīmēm, kas norāda uz emocionālo vardarbību. Piemēram, varmāka draud ar fizisku izrēķināšanos, bērnu atņemšanu, attiecību izbeigšanu, pašnāvību.

Iebiedēšana – varmākas rīcība, žesti un skatieni, kas izrāda draudus netieši. Piemēram, priekšmetu saplēšana, mājdzīvnieku ievainošana, personisku lietu bojāšana.

Savas vainas mazināšana un noliegšana – vardarbīgais partneris attaisno savu uzvedību, apgalvojot, ka esat vainīga/w-s. Piemēram, tiek manipulēts ar faktiem, liekot apšaubīt pašam savas jūtas, domas un pat fizisko veselību.

Bērnu izmantošana – varmāka manipulē ar bērniem. Piemēram, liek just vainu par viņu izdarībām, draud liegt saskarsmi ar viņiem vai pat atņemt tos.

Pārākuma izmantošana – visus atbildīgos lēmumus pieņem varmāka. Piemēram, izturas pret citiem kā kalpotājiem, nesamērīgi sadala pienākumus mājās.

Ekonomiskā ietekmēšana – slēpj ienākumus, kontrolē ģimenes budžetu, piemēram, ierobežo partnera iespējas meklēt darbu, prasa atskaitīties par visiem tēriņiem.

Emocionālā ietekmēšana – varmāka noniecina, liek justies nepilnvērtīgi, apsaukā, pazemo, liek izjust vainas apziņu vai pat apšaubīt garīgo veselību.

Izolēšana – vardarbīgā persona kontrolē cilvēkus, ar ko tiekaties, nosaka, cik ilgi drīkstat uzturēties ārpus mājas, izseko, ierobežo kontaktus.

Robežu pārkāpšana – vardarbīgā persona neņem vēra, pārkāpj upura noteiktās psiholoģiskās robežas, piemēram, liek runāt par tematiem, par kuriem upuris nevēlas runāt, veic darbības, kuras iepriekš ir atrunātas kā nepieļaujamas.

Stāsts nr. 1 – DRAUDI

Biju vairākus gadus emocionāli vardarbīgās attiecībās. Sākotnēji to nesapratu, tikai pēc laba laika nāca atklāsme, ka mēs attiecībās bijām trīs – es, mans puisis un draudi. Sākumā viss bija labi, man vismaz tā šķita, jo šīs bija manas pirmās nopietnās attiecības. Dzīvojām kopā. Dzīvoklis bija viņa, tāpēc sākumā šķita normāli, ka viņš par daudz ko lemj pats vai aizrāda man, ja kaut kas nebija īsti pareizi. Tolaik likās, ka tiešām, varbūt esmu pārāk pieradusi pie dzīves, kad vecāki par visu gādāja, man tagad ir jābūt pateicīgai, ka ir kāds, kas par mani rūpējas. Ejot laikam, pie ikdienas strīdiem, viņš kļuva skaļāks, vicināja rokas, vienreiz pat saplēsa vāzi, sakot, ka nākamreiz dūres būs vērstas manā virzienā. Nākamajā rīta viss atkal bija labi. Līdz nākamajai nedēļas nogalei, kad teicu, ka vēlos doties pie draudzenes. Atkal sekoja skaļā balss, kliedzieni, draudi, ka es drīz varēšu vispār palikt mājās 24/7, ne tikai neiet pie draudzenes. Nekur neaizgāju, paliku mājās. Man bija bail neklausīt, jo pēc strīda atkal viss bija tik ļoti labi. Bet aizvien biežāk viņš uz mani kliedza, draudēja neizlaist no mājas, ja neklausīšu vai neatskaitīšos. Vienā no pēdējiem mūsu strīdiem, viņš kliedza un ārdījās, teica, ka manu dzīvi iznīcinās, draudēja ar pašnāvību. Es nespēju rast mierīgu ceļu, lai izbeigtu attiecības, man bija bail. Saņēmos un vērsos pēc palīdzības. Izrādās, dzīvoju emocionāli vardarbīgās attiecībās. Tagad esam šķīrušies, tas nebija viegli. Kā es to sapratu? Es vērsos pēc palīdzības.

Stāsts nr. 2 – MANIPULĀCIJA

Biju precējies septiņus gadus un dzīvoju emocionāli vardarbīgās attiecībās. Laika gaitā draudzene par visu uzņēmās atbildību, no sākuma par to ļoti priecājos, jo viņa bija spēcīga, neatkarīga sieviete un pastāvīgi pieņēma lēmumus, netraucējot mani ar muļķīgiem jautājumiem. Vienīgais mans uzdevums bija tikai pārskaitīt uz viņas konta naudu, lai pietiktu rēķiniem un dzīvošanai. Ar laiku es jutos nedaudz jocīgi. Draudzene kļuva ļoti emocionāla un bēdīga, katru reizi, kad atteicu viņai nopirkt kaut ko … mana kredītkarte nav bezlimita. Viņas attieksme sāpināja arī mani, domāju, ka vieglāk man tomēr ir nopirkt viņas iekāroto, nesaprātīgi dārgo somiņu, nekā skatīties uz viņas pārdzīvojumiem. Bet šādas situācijas notika aizvien biežāk, nekad nebija gana, viņai vajadzēja vairāk un vairāk, iepriecināt viņu kļuva aizvien grūtāk un grūtāk. Kad centos runāt, lai piebremzē, ka es turpmāk naudu neskaitīšu un pārņemšu maksājumus pats, tad pretī saņēmu garu lekciju, par to, ka tur viss ir par sarežģītu man, ka es aizskaitīšu vēl par daudz, ka sajaukšu rēķinu numurus utt. Tagad tiešām nemāku izskaidrot, bet viņa vienmēr mācēja panākt to, ka beigās visus savus lēmumus un darbības saskaņoju ar viņu. Tagad esmu šķīries, sapratu, ka visus šos gadus sieva ar mani manipulēja, neļāva man pašam domāt, izteikt viedokli, padarīja mani vāju un nespējīgu – atkarīgu no viņas! Kā es to sapratu? Es vērsos pēc palīdzības.

Stāsts nr. 3 – PAZEMOJUMS

Biju precējusies divus gadus un mans vīrs bija emocionāla varmāka. Pirms kāzām viss šķita lieliski. Aprecējāmies. Paceļojām. Tad nolēmām vairāk laika veltīt mājas atrašanai, naudas krāšanai. Tajā laikā viss mainījās. Kad gājām pie kāda ciemos vai satikām radus, mans vīrs caur jokiem sāka par mani slikti izteikties – manu ēdienu jau tikai drosmīgie var ēst, māju jau satīrīt varu tikai tad, kad putekļu taciņas redzamas uz grīdas, bērnus jau uzticēt man vispār nevarēšot, ja tādi būs un vēl, un vēl bira it kā nekaitīgi joki manā virzienā. Mani, protams, tas aizvainoja, bet neko neteicu, lai neizraisītu publisku strīdu cilvēku klātbūtnē. Vēlāk viņš savu nepatiku sāka teikt arī man tieši, bez jokiem. Tad sākās apvainojumi, pazemojumi – es neko nemāku, neko nevaru, esmu pārāk dumja. Piemēram, katru reizi, kad mēģināju ieslēgt veļas mašīnu vai cepeškrāsni, viņam likās, ka es to salauzīšu, jo ar neprašņām tā notiekot.  Vēlāk arī apkārtējie, draugi un radi sāka ievērot, ka esmu mainījusies – vairs daudz ko nedaru viena, neeju ciemos, vairs nezvanu viņiem. Tobrīd man nebija ko viņiem atbildēt. Tolaik mūsu attiecībās vēl bija arī arī jaukie brīži. Arī darbā vairs nejutos uzdevuma augstumos, jo visu laiku likās, ka arī tur pieļaušu kļūdas, nemāku viena neko izdarīt. Nodalīju uzdevumus kolēģiem. Pēc laika likās, ka darbā mani neieredz, man neuzticas, tāpat kā mājās… Tagad esam šķīrušies un darbā esmu atguvusi cieņu. Kā es to sapratu? Es vērsos pēc palīdzības.

Ja kādu no minētajām pazīmēm atpazīsti kā klātesošu savā dzīvē, aicinām vērsties pēc palīdzības. Emocionālās vardarbības ignorēšana vai “sadzīvošana” ar to var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un fizisko un mentālo veselību tā var izraisīt depresiju, trauksmi, pasliktināt kopējo veselības stāvokli, izraisīt sirds slimības un radīt daudzus citus traucējumus.

Ja esi cietis no emocionālās vardarbības, neklusē, bet rīkojies – vērsies pēc palīdzības!

116123 - Diennakts bezmaksas krīžu tālrunis

116006 - Bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem, katru dienu no plkst. 12.00-22.00, kā arī iespējams sazināties čata platformā – mājaslapā www.cietusajiem.lv

Plašāka informāciju par emocionālās vardarbības atpazīšanu, atbalsta un palīdzības iespējām iegūstama:

• Vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā
• Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes”
• Informācija un atbalsts noziegumos cietušajiem www.cietusajiem.lv
• Resursu centrā sievietēm “Marta”
• Centrā “Dardedze”