Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
Sociālo pakalpojumu veidus, pakalpojumu sniegšanas principus un saņemšanas kārtību Latvijā regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas nosaka atbildības dalījumu iedzīvotāju nodrošināšanā ar sociālajiem pakalpojumiem starp valsti un pašvaldībām.
Sociālie pakalpojumi ietver:
- sociālās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā;
- aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā un institūcijā;
- profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus;
- nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Latvijā sociālos pakalpojumus sniedz, ievērojot šādus pamatprincipus:
- pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai,
- sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās nodrošina tajā gadījumā, ja sociālo pakalpojumu apjoms dzīvesvietā klientam nav pietiekams,
- tiek novērtētas personas individuālās vajadzības,
- pakalpojumu sniedzējs nodrošina starpinstitucionālo un starpprofesionālo sadarbību,
- persona līdzdarbojas lēmuma pieņemšanas procesā,
- bērnu aprūpē priekšroka tiek dota aprūpei ģimeniskā vidē.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmo daļu: Sociālos pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.