Kas ir OECD?
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD (angliski - Organisation for Economic Co-operation and Development) ir 1961. gadā dibināta starpvaldību organizācija, kas apvieno 38 attīstītākās pasaules valstis, tai skaitā arī 23 ES dalībvalstis.
OECD misija ir veidot un popularizēt reformas, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālekonomiskos apstākļus, kā arī ekonomikas konkurētspēju. Lai šo mērķi sasniegtu, OECD izstrādā starptautiskas vadlīnijas un standartus ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību un rast atbildes uz aktuāliem globāliem izaicinājumiem.
OECD darbs nodarbinātības un sociālās politikas jomā
OECD apkopo statistiku (skat. https://data-explorer.oecd.org/) un veic izvērtējumus par plašu jautājumu loku, t.sk. darba tirgus un nodarbinātības jautājumiem, aktīvo darba tirgus politiku, nodokļu-pabalstu mehānismiem, sociālo apdrošināšanu, bērnu un ģimenes politiku, mājokļu pieejamības jautājumiem, migrāciju u.c.
OECD Ministru Padome apstiprina rekomendācijas, kuru ieviešanas progress periodiski tiek vērtēts. Nodarbinātības un sociālās politikas jomā OECD Ministru Padomes apstiprinātie instrumenti:
- OECD Padomes Rekomendācija par labāku iespēju radīšanu jauniešiem (2022 Recommendation of the Council on Creating Better Opportunities for Young People),
- OECD Padomes Rekomendācija par integrētu garīgās veselības, prasmju un darba politiku (2015 Recommendation on Integrated Mental Health, Skills and Work Policy),
- OECD Padomes Rekomendācija par dzimumu līdztiesību izglītībā, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā (2013 Recommendation on Gender Equality in Education, Employment and Entrepreneurship),
- OECD Padomes Rekomendācija par dzimumu līdztiesību valsts pārvaldē (2015 Recommendation on Gender Equality in Public Life),
- OECD Padomes Rekomendācija par novecošanās un nodarbinātības politikām (2015 Recommendation on Ageing and Employment policies).
Būtiskākās regulārās publikācijas:
Ikgadējais OECD Nodarbinātības pārskats (OECD Employment Outlook), kas katru gadu pievēršas aktuālajām darba tirgus tendencēm, kā arī padziļināti analizē kādu noteiktu tēmu (piemēram, 2021.gada – ar COVID-19 pandēmiju saistītie izaicinājumi darba tirgū un iespējamās rīcībpolitiku atbildes, 2022.gadā – iekļaujošāka darba tirgus veidošana, 2023.gadā – mākslīgais intelekts un darba tirgus, 2024.gadā – zaļās transformācijas un nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ieviešanas ietekme uz darba tirgu).
Ikgadējais Pensiju pārskats (OECD Pensions at a Glance) ir ziņojums, ko OECD sagatavo reizi divos gados. Tas ietver izvērtējumu par pensiju sistēmām OECD un G20 valstīs. Katrs ziņojuma laidiens ietver pārskatu par OECD valstu pensiju politiku un aktuālajām reformām, kam seko vismaz viena tematiska nodaļa un virkne rādītāju, tostarp pensiju prognozes mūsdienu darba ņēmējiem.
Ziņojumu sērija Pārskats par sabiedrību (OECD Society at a Glance), kurā sniegti starptautiski salīdzināmi dati par demogrāfiju un ģimenēm, nodarbinātību un labklājību, mobilitāti un mājokli, veselības stāvokli, sociālajiem izdevumiem, subjektīvo labklājību, sociālo kohēziju un citiem sociālajiem rādītājiem. Ziņojumā ir iekļauti tādi rādītāji kā bērnu aprūpes izmaksas, ieslodzītie, algu atšķirības starp dzimumiem, nabadzība un pašnāvības. 2024.gada laidienā ir iekļauta arī īpaša sadaļa, kas balstīta uz 2022. gada OECD apsekojumu Risks that Matter par to, kā iedzīvotāji uztver sociālos un ekonomiskos riskus un cik efektīvi, viņuprāt, valdības risina šos riskus.
Ikgadējais Pārskats par migrāciju (OECD International Migration Outlook) ir publikācija, kurā analizētas jaunākās norises migrācijas jomā un izmaiņas dalībvalstu politikās. Katrā izdevumā sniegta jaunākā statistiskā informācija, ziņojuma pielikumā sniegta detalizēta informācija par politiku katrā dalībvalstī.
Kopš 2024.gada OECD veiktie izvērtējumi un pētījumi ir pieejami bez maksas tiešsaistes bibliotēkā: https://www.oecd-ilibrary.org/
Latvija un OECD
Latvija par OECD 35. dalībvalsti kļuva 2016. gada 1. jūlijā.
Kompetenču sadalījumu Latvijas interešu pārstāvēšanā OECD nosaka Ministru kabineta 2016. gada 25. augusta rīkojums Nr. 482 "Par kompetenču sadalījumu Latvijas interešu pārstāvēšanā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitejās un darba grupās". Ministru kabinets ik gadu izskata informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību OECD.
Labklājības ministrijas sadarbība ar OECD
Labklājības ministrija ir vadošā institūcija par Latvijas interešu pārstāvēšanu OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejā un tās trijās darba grupās (Nodarbinātības darba grupa, Sociālās politikas darba grupa un Migrācijas darba grupa). Kā līdzatbildīgā institūcija Labklājības ministrija pārstāv Latviju Dzimumu līdztiesības un pārvaldības darba grupā.
Sociālās politikas un darba tirgus politikas jomā Latvijas sadarbībai ar OECD noteiktas trīs prioritātes:
- rīcībpolitiku pilnveide iekļaujošāka darba tirgus veidošanai un pilnvērtīgākai Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciāla izmantošanai;
- ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšana;
- sociālo pakalpojumu pilnveide un deinstitucionalizācijas ieviešana.
Paužot viedokli par OECD darba plānu un budžetu, kā arī plānojot Latvijas un OECD sadarbības aktivitātes, Labklājības ministrija īpaši izvērtē to atbilstību minētajiem prioritārajiem sadarbības virzieniem un potenciālos ieguvumus Latvijas rīcībpolitiku pilnveidei.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa ir ievēlēta OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejas birojā un kopš 2022.gada janvāra ir minētās komitejas priekšsēdētāja.
Kopš 2024.gada janvāra OECD Sociālās politikas darba grupas biroja sastāvā ievēlēts Labklājības ministrijas Starptautiskās sadarbības un ES politikas departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats.
OECD rīkotajos semināros u.c. pasākumos piedalās arī citi Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu pārstāvji. Tā, piemēram, 2023. gada 9. oktobrī OECD un Eiropas Komisijas kopīgi rīkotā semināra par saistītu administratīvo datu izmantošanu darba tirgus politiku izvērtēšanā “EC-OECD Workshop on evaluating labour market policies through the use of linked administrative data” tematiskajā sesijā par administratīvo datu savienošanas procesu un šķēršļiem Latvijas pieredzi prezentēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Attīstības un analītikas departamenta direktore Eva Lapsiņa. Semināra mērķis bija apskatīt dalībvalstu labo praksi aktīvās darba tirgus politikas pasākumu novērtēšanu, izmantojot saistītus administratīvos datus. Seminārā piedalījās Eiropas Komisijas un OECD eksperti, valstu pārvaldes iestāžu pārstāvji un pētnieki.
Savukārt 2023. gada 5. decembrī notikušajā OECD seminārā par ilgstošās aprūpes jautājumiem “Intervention during the workshop on social protection for long-term care” Latvijas pieredzi prezentēja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Līva Ševčuna.