Sociālo pakalpojumu veidus, pakalpojumu sniegšanas principus un saņemšanas kārtību Latvijā regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (turpmāk – Likums). Likums nosaka atbildības sadalījumu starp valsti un pašvaldībām iedzīvotāju nodrošināšanā ar sociālajiem pakalpojumiem.
Valsts finansē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk - ilgstošas aprūpes pakalpojumi):
- pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (ar 1. un 2. grupas invaliditāti), kurām funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – institūcija);
- bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bērniem ar kombinētiem smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē;
- bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē;
- bāreņiem vecumā līdz diviem gadiem - uz laiku, līdz tiek uzsākta aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet kopumā ne ilgāk kā sešus mēnešus, šajā periodā neieskaitot bērna adopcijas procesu, ja tas uzsākts pirmo sešu mēnešu laikā kopš bērna ievietošanas institūcijā;
- bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem - uz laiku, līdz bērns atgriežas ģimenē vai tiek uzsākta viņa aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet kopumā ne ilgāk kā sešus mēnešus, šajā periodā neieskaitot bērna adopcijas procesu, ja tas uzsākts pirmo sešu mēnešu laikā kopš bērna ievietošanas institūcijā.
Valsts finansētu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšana primāri tiek organizēta valsts dibinātās institūcijās un līgumslēdzējās iestādēs, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums - ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (ar 1. un 2. invaliditātes grupu un noteiktu 3. vai 4. aprūpes līmeni), un tikai tad, ja vietu skaits minētajās institūcijās ir nepietiekams, publiskā iepirkuma kārtībā tiek slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (pašvaldību vai privātpersonu dibinātiem).
Savukārt pašvaldības saskaņā ar Likuma 9.panta pirmo daļu nodrošina iespēju saņemt personas vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, t.sk. ilgstošas aprūpes pakalpojumus, tām personām, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā ir deklarējušas savu dzīvesvietu. Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.
Tiesības saņemt pašvaldības finansētu ilgstošas aprūpes pakalpojumu ir:
- bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa;
- bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;
- pensijas vecuma personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem,, kurām ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.
Lai saņemtu ilgstošas aprūpes pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis (ja pakalpojums nepieciešams bērnam) vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk - sociālais dienests) un iesniedz:
- iesniegumu;
- ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā;
- psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.138) 1. pielikums (attiecināms tikai uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vēlas saņemt atelpas brīža pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijā);
- dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;
- kā arī citus dokumentus atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma veidam, piemēram, invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja ilgstošas aprūpes pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti.
Pašvaldības sociālais dienests (turpmāk – SD) Sociālais dienests mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas veic šādas atbilstošas darbības:
- izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā vai atrašanās vietā un vienojas par sociālās problēmas risinājumu;
- veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu un aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši MK noteikumu Nr.138 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem vai atbalsta intensitātes skalas metodikai (ilgstošas aprūpes pakalpojumu persona var saņemt, ja tai ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis);
Saskaņā ar Likuma 20. panta trešajā daļā noteikto kopumā ir 4 aprūpes līmeņi, bet ilgstošas aprūpes pakalpojumu var saņemt, ja ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis:
3. aprūpes līmenis — personas fiziskās vai garīgās spējas ir smagi ierobežotas. Personas spēja veikt noteiktas pašaprūpes darbības ir traucēta; nepieciešams regulārs personāla atbalsts ikdienā. Sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina ārstniecības personas noteikto klienta uzraudzību un novēro funkcionālo traucējumu izmaiņas;
4. aprūpes līmenis — personas fiziskās vai garīgās spējas ir ļoti smagi ierobežotas, izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība, persona pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti. Sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzējs nodrošina ārstniecības personas noteikto klienta uzraudzību un novēro funkcionālo traucējumu izmaiņas.
- novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieka (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.;
- pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemt rindā un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu;
- nosūta sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma sniedzējam vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja personai ir nepieciešams valsts finansētais ilgstošas aprūpes pakalpojums.
Sociālās integrācijas valsts aģentūra pieņem lēmumu par valsts finansēta ilgstošas aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā minētā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt ilgstošas aprūpes pakalpojumu, ja nav ievērotas MK noteikumos Nr.138 noteiktās prasības.
Saskaņā ar Likuma 17.panta pirmo daļu sociālos pakalpojumus Likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Statistiskos datus par ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanu Latvijā iesakām meklēt: https://www.lm.gov.lv/lv/gada-dati.
Samaksa par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem
Likums nosaka, ka klientam vai viņa apgādniekam ir pienākums samaksāt par saņemto pašvaldības nodrošināto ilgstošas aprūpes pakalpojumu. Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu, tā izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumiem Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta". Saskaņā ar minēto noteikumu 5.punktu, ja klienta ienākumi nav pietiekoši, lai segtu pakalpojuma izmaksas, tad samaksu veic apgādnieks. Līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
- par vienas personas ģimeni - 1,0;
- par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli - 0,5.
Trūcīgas personas no samaksas par aprūpes pakalpojumiem ir atbrīvotas.
Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos.
Ilgstošas aprūpes pakalpojuma saturs (institūcijām noteiktās prasības)
Institūcijas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa, kā arī pilngadīgām personām, kurām ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis ), ja nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes centrā vai grupu mājā (dzīvoklī) noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu.
Prasības ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. Saskaņā ar minētajām prasībām institūcija nodrošina:
- diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;
- kvalitatīvu klienta vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;
- palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;
- kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;
- prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;
- dzimumam, augumam, gadalaikam un individuālajām vajadzībām piemērotu apģērbu un apavus individuālai lietošanai;
- istabas aprīkojuma un iekārtojuma atbilstību klienta vecumam un funkcionālajam stāvoklim;
- mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus), higiēnas un mazgāšanas līdzekļus;
- nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un sedz klienta līdzmaksājumu, ja nepieciešams. Tehniskos palīglīdzekļus, ko var izmantot vairāki klienti vai ar kuriem tiek aprīkotas koplietošanas, sadzīves vai nodarbību telpas, pilngadīgo aprūpes institūcija iegādājas par pilngadīgo aprūpes institūcijas budžeta līdzekļiem.
- reģistrāciju pie ģimenes ārsta, kā arī atbalstu ārstniecības personas nozīmētā ārstēšanās plāna izpildē;
- brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības, kā arī pastaigas svaigā gaisā;
- klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;
- sociālā darba speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;
- darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbspējas vecumā;
- sociālo pakalpojumu satura un apjoma plānošanu un nodrošināšanu atbilstoši klienta vajadzībām;
- skaidrojumu par klientam sniedzamā sociālā pakalpojuma mērķiem, apjomu un saņemšanas regularitāti, nepieciešamajām izmaiņām, mainoties klienta funkcionālajam stāvoklim vai citiem apstākļiem;
- klienta ģimenes vai mājsaimniecības locekļu iesaistīšanu sociālā pakalpojuma sniegšanas procesā, ja tas ir nepieciešams, izņemot gadījumus, ja tas nav klienta interesēs;
- klienta privātās dzīves neaizskaramība un ar klientu saistītās informācijas iegūšanu, lietošanu un glabāšanu atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam un fizisko personu datu aizsardzības prasībām;
- klienta privātās dzīves neaizskaramības ievērošanu, u.c. prasības.
Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir tiesības sniegt ilgstošas aprūpes pakalpojumu, ir atrodami Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Valsts finansētā ilgstošas aprūpes pakalpojuma sniedzēji:
LM pakļautībā esošie valsts sociālās aprūpes centri (VSAC):