Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencija paredz, ka bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, ir jāaug ģimenes vidē, mīlestības un izpratnes atmosfērā. Latvijā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. pants paredz, ka, šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Katrai no šīm ārpusģimenes aprūpes formām, kā arī viesģimenei, ir noteikti atšķirīgi nosacījumi statusa iegūšanai, pienākumi un atbildība, atšķirīgs finansiālais atbalsts un finansēšanas avoti, lai bērns tiktu pilnvērtīgi integrēts ģimenē un turpmākajā dzīvē.
2023. gada beigās kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no tiem 1323 bērni bija audžuģimenēs, 3445 bērni nodoti aizbildnībā, bet 518 bērni atradās aprūpes iestādēs.
Diemžēl audžuģimeņu un aizbildņu skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē, un ar katru gadu šis skaits turpina samazināties.
Visiem bērniem Latvijā ir tiesības augt ģimenē, un katrs bērns ir pelnījis uzaugt mīlošās mājās un labvēlīgos apstākļos. Kļūstot par audžuģimeni, aizbildni vai viesģimeni, var piepildīt bērna sapni, kurš līdz šim dzīvojis ārpusģimenes aprūpē.
Uzziniet, kā kļūt par uzņemošo ģimeni – audžuģimeni, aizbildni vai viesģimeni!
PAR UZŅEMOŠO ĢIMEŅU STATUSA IEGŪŠANU
Kas ir audžuģimene?
Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Vienam no audžuvecākiem ir jābūt vismaz 25 gadus vecam un ne vecākam par 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusu var pretendēt cilvēki, kas neatbilst minētajam vecumam. Par audžuvecāku var būt gan persona, gan laulātie. No iesnieguma brīža līdz audžuģimenes statusa iegūšanai nepieciešami aptuveni seši mēneši.
