Par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta sociālās rehabilitācijas institūcijā

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta sociālās rehabilitācijas institūcijā normatīvais regulējums

Ar 2020. gada 1. janvāri stājas spēkā izmaiņas valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma  institūcijā saņemšanā

Pakalpojumu sniegšanu paredz:

• Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkts;
• 2019. gada 3. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 578 „Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā” (turpmāk  - noteikumi), kas aizstāj Ministru kabineta 31.03.2009. noteikumus Nr. 279 “Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk- MK noteikumi Nr. 279).

Par valsts budžeta līdzekļiem pakalpojumu saņem šādas iedzīvotāju grupas:

• likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4.pantā minētās personas (turpmāk – politiski represētas personas);
• „Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma” 15.pantā minētās personas (turpmāk – ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki);
• personas ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, ja tās strādā;
• personas ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja tās strādā un, ja atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas individuālajam rehabilitācijas plānam, ir nepieciešams saņemt pakalpojumus.

Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 23.daļa).

Pakalpojuma sniegšanas mērķis personām ar funkcionēšanas traucējumiem ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 19.pants) un tas ir vērsts uz darbspēju atjaunošanu (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 6.daļa).

Personām ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam ir tiesības prioritāri saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus funkcionēšanas spēju saglabāšanai, uzlabošanai vai atjaunošanai, lai novērstu invaliditātes iestāšanos (Invaliditātes likuma 1.panta 4.daļa).

^{ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām, kā arī politiski represētām personām valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju kā atbalstu personas sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanai un attīstīšanai (Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pants un Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9.panta 1.daļa).} 

ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki pakalpojumu var saņemt reizi gadā atbilstoši Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumam. MK noteikumos Nr. 578:

• saglabāts 21 dienas ilgs pakalpojuma kurss;
• saglabāta pakalpoju saņemšanas kārtība;
• saglabāts nosacījums, ka atkārtoti pakalpojumu var saņemt ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma pabeigšanas.

Lai saņemtu pakalpojumu, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks vai avārijas rezultātā cietusī persona var vērsties gan tieši SIVA, gan pašvaldības sociālajā dienestā dzīvesvietā. Persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecību vai ČAES avārijas rezultātā cietušās personas apliecību un iesniedz:

1. iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumam pievieno ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas apliecības kopiju. (MK noteikumu Nr.578 26.1.apakšpunkts);
2. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kurā norādīta informācija par saslimšanām, kuru dēļ jāvērš īpaša uzmanība pakalpojuma saņemšanai un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai (MK noteikumu Nr.578 26.2.apakšpunkts)

Sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pābauda, vai iesniegtie dokumenti ir atbilstoši pakalpojuma piešķiršanai (tiem ir dokumentu juridiskais spēks) un nosūta tos SIVA.

SIVA pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai. Pakalpojums tiek piešķirts rindas kārtībā minētās grupas ietvaros.

Politiski represētas personas pakalpojumu var saņemt reizi divos gados. MK noteikumos Nr.578:

• saglabāts 21 dienas ilgs pakalpojuma kurss;
• saglabāta pakalpoju saņemšanas kārtība;
• samazināts atkārtotas pakalpojuma saņemšanas termiņš no 2.5 gadiem līdz 2 gadiem, atkārtoti pakalpojumu var saņemt ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējā pakalpojuma pabeigšanas.

Lai saņemtu pakalpojumu, politiski represētā persona var vērsties gan SIVA, gan pašvaldības sociālajā dienestā dzīvesvietā. Politiski represētā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un politiski represētās personas apliecību un iesniedz:

1. personas  iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumam pievieno politiski represētās personas apliecības kopiju (MK noteikumu Nr.578 26.1.apskšpunkts);
2. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kurā norādīta informācija par saslimšanām, kuru dēļ jāvērš īpaša uzmanība pakalpojuma saņemšanai un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai (MK noteikumu Nr.578 26.2.apkšpunkts). 

Sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pābauda, vai iesniegtie dokumenti ir atbilstoši pakalpojuma piešķiršanai (tiem ir dokumentu juridiskais spēks) un nosūta tos SIVA.

SIVA pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai. Pakalpojumi tiek piešķirti rindas kārtībā minētās grupas ietvaros.

Noteikumu jaunajā redakcijā izmaiņas visvairāk skar personas ar funkcionēšanas traucējumiem (atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajam un Veselības ministrijas ieteiktajai terminoloģijai jaunajos noteikumos ir precizēta terminoloģija un termins “funkcionālais traucējums” ir aizstāts ar terminu “funkcionēšanas traucējumi”). Konceptuāli mainīta pieeja pakalpojuma saņēmēju atlasei, pamatojot to ar personas funkcionēšanas traucējumiem aktivitāšu un dalības līmenī, nevis ar noteikto diagnozi kā ir bijis līdz šim. Mērķtiecīgākai pakalpojuma saņēmēju atlasei nepieciešamību saņemt pakalpojumu vērtē jau medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, tādējādi nodrošinot arī medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pēctecību. Galvenie principi, kas iestrādāti MK noteikumos Nr. 578,  ir savlaicīgums un  pakalpojumu (medicīniskās un sociālās rehabilitācijas) pēctecība. Savlaicīga rehabilitācijas uzsākšana darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai ir viens no instrumentiem, lai saīsinātu darbnespējas periodu un saglabātu darbspējas. Tāpat būtiska ir arī pāreja no viena rehabilitācijas posma uz otru, nodrošinot veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu savstarpēju integrāciju un pēctecību.

Līdz šim pakalpojuma nepieciešamību noteica atbilstoši spēkā esošo MK noteikumu Nr.279 1.pielikumā iekļautajām diagnozēm un personas funkcionēšanas spēju smaguma pakāpei pēc Bartela indeksa (MK noteikumu Nr.279 2.pielikums). Pakalpojuma pieprasītāju skaits ir ļoti liels (uz 2019. gada 1. decembri pakalpojumu bija pieprasījušas un rindā gaidīja 8591 personas, no tām 6704 personas ar funkcionēšanas traucējumiem, no kurām pakalpojumu atkārtoti pieprasījušas 1281 personas), kā arī ļoti ilgs ir gaidīšanas laiks rindā pakalpojuma saņemšanai (uz 2019. gada 1. decembri gaidīšanas laiks rindā ir 3 gadi). Izstrādājot MK noteikumus Nr.578, tika risinātas būtiskākās problēmas saistībā ar pakalpojuma piešķiršanu un sniegšanu: ļoti plašs personu loks, kas var pretendēt  uz pakalpojumu, plaši un interpretējami pakalpojuma piešķiršanas kritēriji, pakalpojums netiek sniegts savlaicīgi un mērķtiecīgi tām personām, kam atbalsts iekļaušanai darba tirgū ir visvairāk nepieciešams.

Būtiskākās izmaiņas pakalpojuma piešķiršanas un sniegšanas kārtībā personām ar funkcionēšanas traucējumiem:

• precizēta pakalpojuma mērķa grupa – pakalpojumu varēs saņemt personas ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, ja strādā, pēc valsts apmaksātas multiprofesionālas medicīniskās rehabilitācijas stacionārā vai dienas stacionārā, ja ārstniecības iestāde izrakstā ir rekomendējusi saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;
• konceptuāli mainīta pieeja pakalpojuma saņēmēju atlasei, pamatojot to ar funkcionēšanas traucējumiem atbilstoši Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai, nevis noteikto diagnozi. Nepieciešamību saņemt pakalpojumu vērtēs medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma laikā multiprofesionāla rehabilitācijas speciālistu komanda, tajā skaitā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, izvērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus un vajadzību pēc pakalpojuma ar noteiktu un adekvātu mērķi. Šāda pieeja nodrošinās mērķtiecīgu personas nosūtīšanu no viena rehabilitācijas posma uz otru;
• personas pēc medicīniskās rehabilitācijas 14 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursu varēs saņemt ārpus rindas. Personai jāpiesakās pakalpojuma saņemšanai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas;
• personas, kurām pakalpojums ir piešķirts vai kuras ir uzņemtas rindā līdz 2020. gada 1. janvārim, rindas kārtībā varēs saņemt 14 dienu ilgu pakalpojuma kursu, ņemot vērā nosacījumus, kas pakalpojuma saņemšanai bija spēkā līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ārstniecības iestāžu (kas sniedz medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu) tiesības un pienākumi pakalpojuma nodrošināšanā (MK noteikumu Nr.578 18.punkts). Lai persona saņemtu pakalpojumu, ārstniecības iestāde:

1. medicīniskās rehabilitācijas kursa laikā nosaka personas funkcionēšanas traucējumus atbilstoši Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai aktivitāšu un dalības līmenī un izvērtē sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību, ņemot vērā MK noteikumu Nr.578 1. pielikumā un 24. punktā minētos kritērijus;

Politiski represētām personām un ČAES avārijas seku likvidētājiem pašvaldības sociālais dienests pieņem dokumentus un nosūta SIVA (sociālajam dienestam nav jāpieņem lēmums par pakalpojuma nepieciešamību vai lēmums par atteikumu sniegt pakalpojumu). MK noteikumos Nr.578  pieteikšanās pakalpojumam kārtība nav mainīta, lai saglabātu personām iepriekšējo, zināmo pakalpojuma saņemšanas kārtību.

Personām ar funkcionēšanas traucējumiem sociālais dienests mēneša laikā pēc MK noteikumu Nr.578 19. punktā minēto dokumentu saņemšanas:

• pārbauda, vai ir iesniegti visi MK noteikumu Nr.578 19. punktā minētie dokumenti;
• veic personas pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējumu pēc Bartela indeksa (3.pielikums). 

Tikai pavadošās personas klātbūtnē, kura pakalpojuma saņemšanas laikā nodrošina personas ar funkcionēšanas traucējumiem aprūpi atbilstoši MK noteikumu Nr.578 22.punktam, pakalpojumu var saņemt, ja:

• personas funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Personas pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējumam (Bartela indekss, MK noteikumu 3. pielikums) ir novērtēta no 1 līdz 6 punktiem;

Persona ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā un persona ar prognozējamu invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma, kura ir nodarbināta (turpmāk – persona ar prognozējamu invaliditāti), ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta nepieciešamība saņemt pakalpojumu (MK noteikumu Nr.578 4.2.apakšpunkts).

Persona ar prognozējamu invaliditāti pakalpojumu prioritāri var saņemt vienu reizi komisijas noteiktajā prognozējamās invaliditātes termiņā.

Atkārtoti pakalpojumu var saņemt, ja komisija ir atkārtoti noteikusi prognozējamās invaliditātes termiņu un atkārtoti ieteikusi pakalpojumu iekļaut individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā (MK noteikumu Nr.578 11.punkts).

Lai saņemtu pakalpojumu, persona ar prognozējamu invaliditāti SIVA iesniedz:

• iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu;
• VDEĀVK apstiprinātā personas individuālā rehabilitācijas plāna un atzinuma par prognozējamas invaliditātes statusa piešķiršanu kopiju (MK noteikumu Nr.578 20.punkts).

Pakalpojumu pieprasa, dokumentus nosūtot tieši SIVA.

SIVA piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem (MK noteikumu Nr.578 29.punkts):

• par pakalpojuma piešķiršanu;
• par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Invaliditātes likumā vai MK noteikumos Nr.578 minēto priekšnoteikumu pakalpojuma piešķiršanai (piemēram, ja VDEĀVK apstiprinātajā individuālajā rehabilitācijas plānā beidzies norādītais pakalpojuma saņemšanas termiņš (MK noteikumu Nr.578 22.punkts).

Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus vai tie neatbilst MK noteikumu Nr.578 prasībām, SIVA pieprasa iesniegt trūkstošos vai precizētos dokumentus un piecu darbdienu laikā pēc to saņemšanas pieņem vienu no iepriekš minētajiem lēmumiem.

Par bērniem, kas saņem pakalpojumu, MK noteikumu Nr.578 kontekstā tiek uzskatīti:

• bērns ar funkcionēšanas traucējumiem, kas sasniedzis 15 gadu vecumu;
• ČAES avārijas rezultātā cietušais bērns.

Persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniegumā par pakalpojuma pieprasīšanu norāda:

• vai pakalpojuma saņemšanas laikā sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturēsies bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē. Šādā gadījumā norāda bērna likumiskā pārstāvja vai tās personas uzturēšanās finansēšanas avotu (personīgie līdzekļi vai cits avots), kas bērnu aprūpē;
• bērna likumiskais pārstāvis ļauj bērnam uzturēties sociālās rehabilitācijas institūcijā un saņemt pakalpojumu vienam pašam (MK noteikumu Nr.578 13.punkts).

ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks pakalpojumu kopā ar bērnu, kam piešķirts cietušā statuss un kas ir viņa aprūpē, var saņemt ne agrāk kā dienā, kad abām minētajām personām ir pienākusi rinda pakalpojuma saņemšanai, ievērojot MK noteikumos Nr.578 noteikto kārtību (MK noteikumu Nr.578 14.punkts).

Ja likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, pakalpojuma saņemšanas laikā uzturas kopā ar bērnu, dokumentiem par pakalpojuma saņemšanu minētā persona pievieno iesniegumu vai citu dokumentu, kas apliecina gatavību apmaksāt ar pavadošās personas uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus (MK noteikumu Nr.578 13.1.apakšpunkts).

SIVA mēneša laikā pēc MK noteikumu Nr.578 personu dokumentu saņemšanas pieņem un nosūta personai un sociālajam dienestam (informācijai) vienu no šādiem lēmumiem (MK noteikumu Nr.578 28.punkts):

• par pakalpojuma piešķiršanu, ja ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai MK noteikumos Nr.578 minētie priekšnoteikumi pakalpojuma piešķiršanai;
• par personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā un pakalpojuma piešķiršanu ar nosacījumu, ka pēc rindas pienākšanas personai vēl ir tiesības saņemt pakalpojumu;
• par atteikumu piešķirt pakalpojumu.

Lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem, ja spēkā ir viens no šiem nosacījumiem: 

• ir spēkā kāds no MK noteikumu Nr.578 ierobežojumiem pakalpojuma piešķiršanai;
• nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai MK noteikumos Nr.578 minēto priekšnoteikumu pakalpojuma piešķiršanai.

Pakalpojums tiek piešķirts rindas kārtībā. Persona vienlaikus var tikt uzņemta un atrasties vienā rindā vienā statusā. Rindu veido, ņemot vērā personas statusu (piederību kādai no MK noteikumu Nr.578 4. vai 5.punktā minētajām grupām, t.i., vai personai ir funkcionēšanas traucējumi, tā ir politiski represēta persona vai ČAES seku likvidētājs).

Persona ar funkcionēšanas traucējumiem, kura jau ir rindā, var mainīt pakalpojuma saņēmēja statusu uz politiski represētu personu vai ČAES seku likvidētāju, iesniedzot pamatotu iesniegumu par statusa maiņu. SIVA saglabā personas reģistrācijas numuru rindā un pakalpojumu piešķir atbilstoši personas pieprasītajam statusam (MK noteikumu Nr.578 7.punkts). 

Persona ar funkcionēšanas traucējumiem tiek svītrota no rindas, ja ir pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu viņai prioritārā kārtībā – t. i. persona saņem pakalpojumu kā persona ar prognozējamu invaliditāti (MK noteikumu Nr.578 8.punkts). 

Personai ar funkcionēšanas traucējumiem, kurai ir tiesības uz pakalpojumu pēc MK noteikumu Nr.578 spēkā stāšanās (personas ar funkcionēšanas traucējumiem pēc medicīniskās rehabilitācijas), pakalpojumu piešķir, neievērojot rindu, bet persona ar funkcionēšanas traucējumiem, kurai piešķirts pakalpojums vai kura uzņemta rindā pakalpojuma saņemšanai līdz 2020.gada 1.janvārim, rindas kārtībā saņem līdz 14 dienu ilgu pakalpojuma kursu, ņemot vērā nosacījumus, kas bija spēkā līdz MK noteikumu Nr.578 spēkā stāšanās dienai.

Pienākot rindai, SIVA izvērtē personas ar funkcionēšanas traucējumiem atbilstību pakalpojuma saņemšanai MK noteikumu Nr.578 31.punktam un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• par pakalpojuma piešķiršanu;
• par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja ir spēkā kāds no MK noteikumu Nr.578 minētajiem ierobežojumiem pakalpojuma piešķiršanai vai nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai MK noteikumos Nr.578 minēto priekšnoteikumu pakalpojuma piešķiršanai.

Ierodoties saņemt pakalpojumu, persona ar funkcionēšanas traucējumiem iesniedz SIVA ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kas izsniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas un kurā norādīta šāda informācija (MK noteikumu Nr.578 25.punkts):

1. saslimšanas, kuru dēļ pakalpojumam un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība;
2. absolūto kontrindikāciju neesība sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai (piemēram, kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai ir nestabils veselības stāvoklis, smagas psihiskās slimības ar aktīvu izpausmi, tuberkuloze aktīvajā fāzē, febrila ķermeņa temperatūra, gangrēna, liela (> 5 cm) inficēta brūce, rozes infekcija, pedikuloze, kašķis, citas kontagiozas slimības, kas var apdraudēt paša klienta un citu cilvēku veselību un dzīvību);
3. relatīvas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, kurām nepieciešams sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsta papildu izvērtējums pakalpojuma saņemšanai (piemēram, smaga sirds mazspēja, smaga nieru mazspēja, progresējošas onkoloģiskas slimības, izgulējumi, trofiskā čūla, citas infekcijas slimības);
4. funkcionēšanas traucējumus izraisījušas ceļu satiksmes negadījumā gūtās traumas.

SIVA pieņem lēmumu par pakalpojuma saņemšanas laika pārcelšanu (MK noteikumu Nr.578 32.punkts) šādos gadījumos:

• pakalpojuma saņemšanai noteiktajā laikā persona ārstējas stacionārā, dienas stacionārā vai ambulatori un to apliecina ārstniecības personas izsniegts izraksts no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes;
• persona saņem veselības aprūpes pakalpojumu mājās konkrētu medicīnisku indikāciju dēļ (piemēram, persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās) un to apliecina ārstniecības personas izsniegts izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes;
• persona apgūst izglītības programmu un to apliecina izglītības iestādes izsniegts dokuments;
• sakarā ar personas laulātā, taisnās vai sānu līnijas radinieka, cita ģimenes locekļa vai pusmāsas, vai pusbrāļa nāvi, ja tā iestājusies ne agrāk kā 14 dienas pirms paredzētā pakalpojuma saņemšanas laika, un to apliecina persona vai attiecīgā institūcija;
• minētie nosacījumi attiecināmi uz pavadošo personu un viņu nevar aizstāt cita pavadošā persona, ievērojot MK noteikumos Nr.578 pavadošajai personai noteiktās prasības.

Lai pārceltu SIVA lēmumā noteikto pakalpojuma saņemšanas laiku, persona iesniedz SIVA iesniegumu par pakalpojuma pārcelšanu un dokumentus, kas apliecina iepriekš minētos apstākļus (MK noteikumu Nr. 578 33.punkts).

Pakalpojuma saņemšanas laiku SIVA pārceļ vienu reizi sešu mēnešu laikā no piešķirtā pakalpojuma. Pārceļot pakalpojuma saņemšanas laiku personai ar prognozējamu invaliditāti, tas nedrīkst pārsniegt termiņu, līdz kuram personai noteikts personas ar prognozējamu invaliditāti statuss.

SIVA pieņem lēmumu par uzsāktā pakalpojuma pārtraukšanu, saglabājot personai tiesības turpināt pakalpojuma saņemšanu sešu mēnešu laikā pēc šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas (MK noteikumu Nr.578 35.punkts), šādos gadījumos:

• sakarā ar personas veselības stāvokļa pasliktināšanos pakalpojuma saņemšanas laikā, ja sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsts konstatē medicīniskas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai un personai jāturpina ārstēšanās ārpus sociālās rehabilitācijas institūcijas;

• sakarā ar personas laulātā, taisnās vai sānu līnijas radinieka, cita ģimenes locekļa vai pusmāsas, vai pusbrāļa nāvi, kas iestājusies pakalpojuma saņemšanas laikā, un to apliecina persona vai attiecīga institūcija;
• šajā punktā minētie nosacījumi attiecināmi uz pavadošo personu un viņu nevar aizstāt cita pavadošā persona, ievērojot MK noteikumos Nr.578 pavadošajai personai noteiktās prasības;
• pakalpojuma saņemšanas laikā sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsts konstatē kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai.

Lai pārtrauktu uzsāktā pakalpojuma saņemšanu, persona iesniedz SIVA iesniegumu par pakalpojuma pārtraukšanu un dokumentus, kas apliecina apstākļus, kuru gadījumā pieļaujama pakalpojuma pārcelšana.

Pārtrauktu pakalpojumu var atsākt vienu reizi (MK noteikumu Nr.578 37.punkts). Lai turpinātu pārtraukto pakalpojumu, persona iesniedz:

• SIVA iesniegumu par pārtrauktā pakalpojuma turpināšanu;
• ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu par kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojums pārtraukts sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

SIVA pieņem lēmumu par personas svītrošanu no rindas vai atceļ lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, ja konstatē, ka pakalpojums piešķirts, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām.

SIVA pieņem lēmumu par uzsākta pakalpojuma izbeigšanu bez tiesībām to turpināt  (MK noteikumu Nr.578 39.punkts) šādos gadījumos:

• pakalpojums personai piešķirts, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām;
• persona iesniedz iesniegumu par pakalpojuma izbeigšanu;
• persona sociālās rehabilitācijas institūcijas telpās vai teritorijā lieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas, atrodas alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai apdraud citu personu veselību un dzīvību, sistemātiski pārkāpj citus sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;
• persona tīši bojā sociālās rehabilitācijas institūcijas mantiskās vērtības;
• persona nepilda sociālās rehabilitācijas institūcijas izstrādātajā individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā noteiktos līdzdarbības pienākumus.

Pakalpojuma kursa noslēgumā sociālās rehabilitācijas institūcija (SIVA):

• izvērtē personas sociālās rehabilitācijas rezultātu un līdzdalību individuālā sociālās rehabilitācijas plāna īstenošanā;
• novērtē personas funkcionēšanas izmaiņas;
• izsniedz personai izrakstu ar ieteikumiem funkcionēšanas spēju saglabāšanai un uzlabošanai. Persona izrakstu iesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārstam un sociālajam dienestam.

Sociālās rehabilitācijas institūcija, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ārstniecības iestāžu reģistrā, pakalpojumu sniedz multi­profesionāla sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidā, nodrošinot tā saturu un veidu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un pakalpojuma mērķim.

Sociālās rehabilitācijas institūcija nodrošina medicīnisko uzraudzību pakalpojuma saņemšanas laikā. Medicīnisko uzraudzību veic sociālās rehabilitācijas institūcijas ārstniecības personas.

Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu stacionārā:

1. Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari";
2. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca;
3. Bērnu klīniskās universitātes slimnīca;
4. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca;
5. Rīgas 2. slimnīca;
6. Vidzemes slimnīca;
7. Liepājas reģionālā slimnīca;
8. Jēkabpils reģionālā slimnīca;
9. Rēzeknes slimnīca;

Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu dienas stacionārā: http://www.rindapiearsta.lv/lv/mekle_isako, sadaļa “Dienas stacionārs”.