Mājokļa pabalsts ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.
Kā aprēķina mājokļa pabalsta apmēru
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta trešo daļu):
- par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
- par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
- ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.
No 2023. gada 1. jūnija pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus, kas nav terminēts pasākums:
- atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5;
- mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2;
- mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2;
- pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5.
Tas noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta piektā daļā.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) * KOEF + K – I, kur
Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai
mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai
mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot normatīvos noteikto izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI pabalsta apmēru).
Mājsaimniecības materiālo situāciju izvērtē un mājokļa pabalstu aprēķina un piešķir:
- uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
- uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas likumā noteiktie izņēmumi[5].
Tas noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta otrajā daļā un Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3.1 daļā.
Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu, izņemot mājokli, kuru apkurina, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā, ņemot vērā noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3. pielikuma 1. punktā noteikto mājokļa platību un citus minētos nosacījumus, kā arī pārējo izdevumu rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summas par attiecīgo periodu.
Kas jādara, lai saņemtu mājokļa pabalstu
Lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
- iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
- darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
- izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 1. pielikums);
- visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
- dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2.pielikums);
- dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu, mantošanas apliecība u.c.), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
- citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Kam tas paredzēts
Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur ir deklarējusi savu dzīves vietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.
Normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgi mājsaimniecībai ir jādzīvo pašvaldībā, lai saņemtu sociālo palīdzību. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībai ir tiesības saņemt mājokļa pabalstu tiklīdz izpildās visi iepriekšminētie nosacījumi.
Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt mājokļa pabalstu, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
Mājokļa pabalsta izmaksa
Mājokļa pabalstu izmaksā:
- ne retāk kā reizi trijos mēnešos,
- izņemot mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.
Mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei var izmaksāt avansā, vienojoties ar iesniedzēju par faktisko izdevumu rēķinu vai čeku iesniegšanu pēc darījuma veikšanas.
Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam (apkure, ūdens uzsildīšana, ūdensapgāde, pārējie maksājumi apsaimniekotājam), citiem pakalpojumu sniedzējiem (gāze, elektrība, telekomunikācijas, utt.) un kurināmā piegādātājam vai uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā iesniedzējam skaidrā naudā.
Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.
Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par deklarācijas perioda iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru konkrēto mēnesi.
PIEMĒRS, ar koeficienta piemērošanas GMI sliekšņu summai:
Pmaj = (GMI1 + GMI2) * KOEF + K – I
- Mājsaimniecībā divas personas:
- persona ar II grupas invaliditāti, ienākumi 226 eiro;
- valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja persona pensijas vecumā, ienākumi 125 eiro.
GMI1 slieksnis 137 eiro un GMI2 slieksnis 96 eiro = 233 eiro
GMI sliekšņu summa * KOEF = 233 eiro x 2 = 466 eiro
K = īres maksa 150 eiro mēnesī + pārējie maksājumi 130 eiro = 280 eiro
I = 226 eiro + 125 eiro = 351 eiro
P = 466 eiro + 280 eiro – 351 eiro = 395 eiro,
bet mājokļa pabalsta apmērs būs 280 eiro mēnesī,
jo tas nevar būt lielāks par rēķinos un kvītīs norādīto izdevumu summu.
Secinājums: mājsaimniecībai visi pašu ienākumi paliek personīgajiem tēriņiem un tiek apmaksāti visi faktiskie mājokļa izdevumi