Kopš 2022.gada Latvija piedalās OECD apsekojumā “Risks That Matter”, kas notiek reizi divos gados. Apsekojums paredz pēc vienotas metodoloģijas veiktu aptauju OECD dalībvalstīs, kas ir iesaistījušās (2020. gadā piedalījās 25 valstis, t.sk. Igaunija un Lietuva, 2022.gadā – 27). Apsekojumā tiek vērtēta iedzīvotāju uztvere par sociālajiem un ekonomiskajiem riskiem, un viņu vērtējums par to, kā valdības risina šos jautājumus. Apsekojuma rezultātiem ir labi citējamības rādītāji starptautiskajos medijos. Publikācija par 2022.gada rezultātiem ir pieejama šeit: Main Findings from the 2022 OECD Risks that Matter Survey, Éditions OCDE, Paris, https://doi.org/10.1787/70aea928-en.
Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā (NVA) ar OECD no 2022.gada septembra līdz 2024.gada jūnijam īstenoja Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansētu projektu “Latvijas nodarbinātības dienesta digitālo sistēmu modernizēšana” (plašāk par projekta aktivitātēm)
Projekta mērķis: NVA darbības pilnveidošana, kā arī jaunu informācijas tehnoloģiju, digitalizācijas, kā arī mākslīgā intelekta rīku ieviešanas iespēju NVA darbā izpēte un pakalpojumu pilnveide, lai darbiniekiem cita starpā būtu iespēja veltīt vairāk laika tiem klientiem, kas saskaras ar nozīmīgākiem darba tirgus šķēršļiem.
Projekta ietvaros īstenotās aktivitātes:
- Veikts visaptverošs NVA darbības novērtējums, īpašu uzsvaru liekot uz iespējām uzlabot NVA digitālo infrastruktūru, tajā skaitā NVA klientu statistisko profilēšanu, darba meklēšanas atbalsta digitālajiem risinājumiem, datu vizualizācijas rīkiem, datu analīzi un atspoguļojumu, kā arī NVA digitālo risinājumu drošību un veiktspēju. Savietojot NVA un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, tika veikts novērtējums par NVA klienta ceļu līdz iesaistei darba tirgū. Projekta pasākumos gūtās atziņas veicina institūciju, kas darbojas ar darba tirgus jautājumiem, veiktspēju kopumā. 2024.gada 24.maijā Rīgā tika prezentēts OECD izstrādātais ziņojums (pieejams šeit: Modernising Latvia’s Public Employment Service through Digitalisation, pieejams: https://doi.org/10.1787/07e830f5-en).
- Organizēti vairāki tiešsaistes semināri darba tirgus politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām Latvijas institūcijām:
- Seminārs par aktīvo darba tirgus pasākumu novērtēšanu un monitoringu (11.09.2023.);
- Seminārs par NVA digitālās infrastruktūras novērtējumu (05.10.2023.);
- Seminārs par NVA un citu Eiropas nodarbinātības dienestu darba meklēšanas atbalstu un digitālajiem rīkiem (07.12.2023.);
- Seminārs par NVA pakalpojumu modernizēšanas novērtējumu un ieteikumiem (09.01.2024.);
- Seminārs par datu vizualizāciju un biznesa inteliģences rīkiem nodarbinātības un izglītības atbalsta pakalpojumu datu analīzei un atspoguļojumam (04.04.2024.).
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014 – 2021. gada perioda programmas ‘’Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” EEZ projekta Nr. EEZ/LM/2020/5 “Atbalsts Barnahus (Bērnu mājas) ieviešanai Latvijā” ietvaros OECD izstrādāja ziņojumu par Bērniem draudzīgu justīcijas sistēmu Latvijā. Līgums ar OECD noslēgts 2021. gada 28. jūnijā.
Ziņojuma mērķis bija izvērtēt, kā Latvijā tiek ievērotas no vardarbības cietušo bērnu un viņu ģimeņu tiesības un intereses katrā no sistēmas posmiem gan attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, gan pieeju taisnīgai tiesai. Ziņojumā ir novērtēti ieguvumi, ko sniedz Barnahus modeļa ieviešana Latvijā kā bērniem draudzīga un starpinstitūciju vienas pieturas aģentūra, lai atbalstītu vardarbībai pakļautus bērnus, kā arī tos, kuri ir bijuši vardarbības liecinieki.
2023. gada 13. aprīlī Labklājības ministrijā notika OECD ziņojuma prezentācija. Sanāksmē piedalījās labklājības ministre Evika Siliņa, Norvēģijas vēstniece Latvijā Ine Måreng, kā arī pētījuma autori – OECD pārstāvji un OECD partneri no Slovēnijas un Alma Economics institūta. Pasākumā piedalījās un ar pieredzi dalījās Igaunijas Bērnu māju vadītāja Anna Frank un Barnahus Promise tīkla pārstāve Olivia Lind Haldorsson, Nodibinājuma Centrs Dardedze pārstāve Janeta Bokaldere.
Labklājības ministrija 2020.gada 5.februārī rīkoja semināru par OECD darbu pensiju politiku izvērtēšanas jomā un diskusiju par OECD 2019.gada pensiju ziņojumu (Pensions at A Glance) un tā secinājumiem. Seminārā OECD kolēģi sniedza vispārīgu informāciju par OECD dalībvalstu aktualitātēm pensiju jomā. Atsevišķa semināra sesija bija veltīta nestandarta darba formām, aplūkojot šajos režīmos nodarbināto skaita pieauguma ietekmi uz sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu. Seminārā tika sniegts salīdzinājums, kā Latvijas pieeja nestandarta darba formu iekļaušanas jomā izskatās salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Seminārā piedalījās labklājības nozares eksperti, sociāli partneri, Latvijas Bankas, privāto pensiju fondu pārvaldītāji, akadēmiskās jomas pārstāvji.
2019.gada 18.novembrī Labklājības ministrijas pārstāvji piedalījās Eiropas Komisijas un OECD kopīgi rīkotajā seminārā par savienotu administratīvo datu izmantošanu darba tirgus politiku novērtēšanā (Evaluating Labour Market Policies Trough the Use of Linked Administrative Data) un prezentēja Latvijas pieredzi zinātniskā pētījuma par Latvijas darba tirgus politiku izstrādē.
Pētījuma mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, t.sk. valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu, valsts fondēto pensiju shēmu, kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu, īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju pabalstu problemātikai. Izvērtējuma rezultātā OECD sniedza rekomendācijas, kas vērstas uz visu trīs pensiju sistēmas līmeņu pilnveidi
Pētījums pabeigts un publicēts 2018. gada 7. martā. Ziņojumā OECD secina, ka uz apdrošināšanas iemaksām balstītas valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmas ieviešana un pāreja uz gandrīz universālu pensijas sistēmu 1996. gadā kopumā noritējusi sekmīgi. Vienlaikus izvērtējumā uzsvērts, ka nabadzības riska indekss gados vecākiem cilvēkiem (īpaši sievietēm un tiem, kas vecāki par 75 gadiem) ir augsts. OECD arī secina, ka, lai arī valsts pensiju sistēmas finanšu stabilitāte un ilgtspēja nākotnē tiks nodrošināta, taču, ņemot vērā vidējā dzīves ilguma pieauguma prognozes, neveicot attiecīgas izmaiņas pensijas vecumā, pensiju atvietojuma līmenis nākotnē būs zemāks par vidējo OECD. Tāpat OECD ieskatā Latvijai jārisina jautājumi, kas tālāk uzlabotu fondēto pensiju sistēmas funkcionēšanu, piemēram, atšķirīgie apdrošināšanas iemaksu noteikumi, vienotas dzīvescikla ieguldījuma stratēģijas (kā piedāvājuma pēc noklusējuma) trūkums, augsti administratīvie maksājumi, iespējami šķēršļi jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū, kā arī komunikācija ar sistēmas dalībniekiem.
OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264289390-en.
Zinātniskā pētījuma par Latvijas aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem mērķis bija izvērtēt pasīvās un aktīvās darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā, un tā rezultāti paredzēti izmantošanai “Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam” starpposma novērtējuma izstrādē un uz pierādījumiem balstīta attīstības plānošanas dokumenta 2021.-2027. gadam izstrādei. Pētījuma rezultāti tika prezentēti konferencē 2019.gada 16.aprīlī. Konferences kopsavilkuma video un pilns videoieraksts ir pieejams Labklājības ministrijas youtube kontā, zinātniskais pētījums ir pieejams arī latviski.
Pētījuma darba uzdevums tika īpaši pielāgots Latvijas politikas veidotājus interesējošiem jautājumam, un tā centrālais jautājums bija darba tirgus politikas pasākumu efektivitātes novērtējums. Pētījumā papildus OECD ierastajam dalībvalstu salīdzinošajam izvērtējumam ir ietvertas arī specifiski šim pētījumam pielāgotas ekonometriskās analīzes metodes. Pētījumā tika izmantoti savienoti administratīvie mikro līmeņa dati (t.i., dati personu līmenī par laika periodu no 2012.gada līdz 2017. gadam) no četrām datubāzēm: (1) Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāze “BURVIS”, (2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu bāze, (3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāze “Iedzīvotāju reģistrs”, (4) Pašvaldību sociālās palīdzības datubāze SOPA. Latvijas pētījumā izmantotā pieeja ir atzīmēta kā labā prakse un 2019.gada rudenī tiks prezentēta Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta un OECD kopīgi rīkotajā seminārā par savienotu administratīvo datu izmantošanu darba tirgus politiku novērtēšanā.
Pētījumu finansēja Latvijas Republikas Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros, līgums LM 2017/24-1-1323/03.
Evaluating Latvia's Active Labour Market Policies, Connecting People with Jobs, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/6037200a-en
Latvijas pirmsiestāšanās procesā OECD veica padziļinātus pētījumus, lai izvērtētu Latvijas atbilstību OECD standartiem. Darba tirgus un sociālās politikas pārskatā analizēta Latvijas situācija un līdzšinējās reformas, sniegts OECD ekspertu redzējums par Latvijas galvenajiem nākotnes izaicinājumiem un ietvertas 18 rekomendācijas Latvijas rīcībpolitiku pilnveidei.
Ziņojums tika izskatīts OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejas 127. sesijā 2015.gada 6.novembrī, kur Latviju pārstāvēja delegācija labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā. Komiteja sniedza pozitīvu atzinumu, vienlaikus formālajā lēmumā tika ietverta prasība Latvijai divus gadus pēc pievienošanās OECD informēt par rekomendāciju īstenošanā paveikto. Labklājības ministrija 2018. gada 20. jūnijā iesniedza OECD kopsavilkumu par būtiskākajām sasniegumiem rekomendāciju ieviešanā un 2018.gada 18.oktobrī OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejā prezentēja rekomendāciju ieviešanā paveikto, tādējādi izpildot formālajā lēmumā noteikto prasību un noslēdzot iestāšanās procesā noteiktā uzdevuma izpildi.
OECD Reviews of Labour Market and Social Policies: Latvia 2016, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264250505-en