PB pētījums Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums
- Kāpēc Latvijai bija nepieciešams šāds pētījums?
Līdz ar ekonomisko krīzi, Latvija ir piedzīvojusi straujas pārmaiņas tautsaimniecībā, kas atstāj nopietnu ietekmi uz nodarbinātību un kopējo situāciju sociālajā jomā. Tomēr gan vietējā, gan starptautiskā līmeņa diskusijās, kā arī politikas veidošanas procesos joprojām līdz šim tika praktizēta pieeja, kas drīzāk balstīta uz priekšstatiem par tautsaimniecību, kāda tā bija pirms krīzes, kā arī individuālām un emocionālām sajūtām par kopējo situāciju.
Lēmumu pieņēmēju rīcībā nebija kvalitatīvu pierādījumu un pietiekami nopietnu pētījumu par to, kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā, kādu ietekmi krīze atstājusi uz iedzīvotāju ienākumiem, sabiedrības noslāņošanos, darba tirgus piedāvātajām iespējām, kāda ir bezdarbnieku gatavība pieņemt darba piedāvājumus, kādas iedzīvotāju grupas visbiežāk pakļautas ilgstoša bezdarba riskam vai atkārtotam bezdarbam un izrietoši- nabadzībai.
Turklāt, Labklājības ministrijai bija zināms, ka šādi pētījumi, izmantojot detalizētus liela apjoma administratīvos datus par krīzes ietekmi uz sabiedrības neaizsargātāko daļu, uz indivīdiem un grupām kopumā, ir pieejami OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīs un padara kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanas procesu strauju pārmaiņu apstākļos, kā arī ieviešot jaunus nozīmīgus pasākumus.
- Kāpēc Pasaules Banka?
Pētījuma veicējam bija jābūt neatkarīgam, starptautiski atzītam un ar pieredzi līdzīgu pētījumu veikšanā, datu ieguvē un apstrādē atšķirīgu valstu situācijās. Tāpat tam bija jāspēj darbu pabeigt iespējami īsā laikā un pētījuma izmaksām jābūt samērīgām. Pasaules Banka atbilda visiem šiem kritērijiem, turklāt Latvijā tai jau bija darba iestrādes, atbalstot SVF darbu ar savu ekspertīzi sociālajos jautājumos, kā arī iespējas izmantot OECD metodiku un ekspertīzi
- Uz kādiem jautājumiem pētījums atbild?
-Kas ir tie iedzīvotāji, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?
-Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?
-Kā darbojas aktīvās nodarbinātības programmas, kāda ir to ietekme uz nodarbinātības iespējām un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?
-kādas varētu būt iespējamās nākotnes politikas iniciatīvas?
- Uz kādiem jautājumiem pētījums neatbild?
Pētījumā nekoncentrējas uz tām iedzīvotāju grupām, kuras krīzes rezultātā piedzīvoja salīdzinoši mazākas grūtības un kuras retāk saskārās ar nabadzību un pastāvīgām grūtībām darba tirgū. Šīs iedzīvotāju grupas pētījumā un tā rekomendācijās parādījās tikai mājsaimniecību un sociālās drošības sistēmu un pakalpojumu ietvaros.
Tāpat pētījums apskata situāciju darba tirgus integrācijas aspektā, līdz ar to tas specifiski neaplūko tādu iedzīvotāju situāciju, kas nav darbspējas vecumā (piem. pensionāri).
Pētījuma priekšlikumu sadaļā sniegtās rekomendācijas ir indikatīvas, vērtējamas valstī esošās budžeta situācijas kontekstā, t.sk. vērtējot arī situāciju citās nozarēs (izglītība, veselība, nodokļi) un nav ierobežotas laikā.
- Ko LM ar pētījumu darīs tālāk?
Ministrija apspriedīs ar sabiedrību politikas risinājumu alternatīvas, nepieciešamības gadījumā meklēs jaunas.
2013. gada 1. augustā Labklājības ministrijai Ministru kabinetam jāiesniedz priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai.
Tāpat pētījuma secinājumus tā izmantos politikas pasākumu pamatojumam, diskusijai par nākamo Eiropas fondu plānošanas periodu, adresējot valstu specifiskās rekomendācijas, pilnveidojot ilgstošajiem bezdarbniekiem, bezdarbnieku grupām un sociālās atstumtības riska grupām paredzētos pasākumus, veidojot darba meklēšanas atbalsta un bezdarbnieku profilēšanas sistēmu.