Ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:
- maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;
- minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
- darba samaksu, tajā skaitā piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, virsstundu darbu, nakts darbu, darbu svētku dienās, papildu darbu;
- noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;
- drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;
- aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;
- vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas aizliegumu;
- to darbinieku izmitināšanas noteikumus, kuri atrodas ārpus savas pastāvīgās darba vietas, ja darba devējs šādu pakalpojumu nodrošina;
- darbinieku izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar darbinieku komandējumu vai darba braucienu Latvijā, tajā skaitā arī komandējuma dienas naudas izmaksu. Šo noteikumu piemēro gadījumos, kad darbinieks, kurš nosūtīts veikt darbu Latvijā, tiek nosūtīts komandējumā vai darba braucienā Latvijas teritorijā.
Ja atbilstoši darba līgumam, uz Latviju nosūtītajam darbiniekam ir noteikti labvēlīgāki darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi salīdzinājumā ar Latvijas normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, kas atzīts par vispārsaistošu, ietvertajām minimālajām prasībām, tad attiecībā uz šo darbinieku turpina piemērot darba līgumā noteiktās garantijas.
Detalizēta informācija par Latvijas normatīvo regulējumu minētajos jautājumos ir ietverta nodaļā "Informācija par darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem".
Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums noteikt savu pārstāvi Latvijā, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs.
Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, nepieciešamības gadījumā ir jānosaka savs pārstāvis, pie kura darba koplīguma puses var vērsties, lai uzsāktu koplīguma noslēgšanas sarunas. Šī persona var būt tā pati, kura ir norādīta kā darba devēja pārstāvis, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs un tiesā. Šai personai nav obligāti jāatrodas Latvijā, tomēr jābūt pieejamai pēc saprātīga un pamatota pieprasījuma
VISPĀRSAISTOŠIE KOPLĪGUMI (ĢENERĀLVIENOŠANĀS)
Latvijā šobrīd ir trīs koplīgumi, kurus var uzskatīt par vispārsaistošiem, jeb ģenerālvienošanās.
Dzelzceļa nozare
Koplīgums noslēgts starp biedrību „Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija” un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību
Šī ģenerālvienošanās ir saistoša visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļu vai dzelzceļa transporta funkcionēšanu. Ģenerālvienošanās nosaka pušu minimālo saistību un garantiju apjomu, ko var papildināt darba koplīgumos, kuri noslēdzami starp darba devēju un arodbiedrību.
2022.gada 5.augustā Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība ar Valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", SIA "LDZ CARGO", SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", SIA "LDZ Loģistika", AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS", AS "Baltijas Ekspresis", AS "Pasažieru vilciens", SIA "L-Ekspresis" parakstīja Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanos.
Ģenerāvienošanās pieejama “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē.
Būvniecības nozare
Koplīgums noslēgts starp būvniecības nozares darba devējiem, kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms atbilst Darba likuma 18.panta ceturtās daļas prasībām un Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība.
Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis.
Ģenerālvienošanās ir spēkā no 2019.gada 3.novembra līdz 2025.gada 31.decembrim.
Tā šobrīd paredz minimālo algu 930 euro vai 5, 57 euro/stundā apmērā. Vienu gadu, līdz 2024. gada 31. decembrim (pārejas periods) darba devēji var saglabāt līdzšinējo minimālo algu - 780 euro mēnesī vai 4,67 euro stundā - 9. profesiju pamatgrupā strādājošajiem. Piemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.
2024.gada 25.septembrī Būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejā tika pārskatīta minimālā alga nozarē. Tika panāktā vienošanās, kas paredz, ka ar 2025. gada 1. janvārī minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 1050 euro/mēnesī vai 6,29 euro/stundā. Vienu gadu, līdz 2025. gada 31. decembrim (pārejas periods) būvniecībā nodarinātajam, kura profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, var maksāt mazāk, taču ne mazāk, kā:
- 930 euro/mēnesī un 5,57 euro/stundā vai
- 830 euro/mēnesī un 4,97 euro/stundā, ja viņa darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks, kā seši mēneši.
Piemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.
Ģenerālvienošanās pieejama Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības tīmekļvietnē un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības tīmekļvietnē.
Stikla šķiedras nozare
Koplīgums noslēgts starp akciju sabiedrību “Valmieras stikla šķiedra” un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrību.
Šī ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kuras uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību stikla šķiedras nozarē un šī ģenerālvienošanās attiecas uz tiem darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina minētie darba devēji.
Ģenerālvienošanās paredz darba samaksas noteikumus atbilstoši kvalifikācijas līmeņiem.