• Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā:

Darba devējam, t.sk. arī autopārvadājumu nozarē, kas vēlas nosūtīt savu darbinieku veikt darbu Latvijā (darbinieka nosūtīšanas ietvaros), ir pienākums izpildīt Darba likumā noteiktās administratīvās prasības un nodrošināt savam darbiniekam Latvijas normatīvajos aktos noteiktos darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus.

Ja atbilstoši darba līgumam, kas noslēgts ārvalstīs (Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas  valstī) darbiniekam ir noteikti labvēlīgāki darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, salīdzinot ar Latvijas normatīvo aktu vai vispārsaistošo darba koplīgumu  minimālajām prasībām, tad šim darbiniekam turpina piemērot ar viņu noslēgtā darba līguma noteikumus. Piemēram, ja kādas valsts darbiniekam darba līgumā noteiktā darba samaksa ir augstāka kā Latvijas normatīvajos aktos vai vispārsaistošā koplīgumā paredzēts, tad šim darbiniekam ir maksājama darba līgumā noteiktā darba samaksa, tādējādi nepasliktinot viņa stāvokli.

Latvijas normatīvie akti paredz virkni pienākumus darba devējam pirms darbinieka nosūtīšanas uz Latviju, kā arī laikā, kad darbinieks darbinieka nosūtīšanas ietvaros veic darbu Latvijā

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas elektroniski informēt Valsts darba inspekciju par šo nosūtīto darbinieku.

Uz Latviju nosūtīto darbinieku paziņošanas sistēmas portāls ir pieejams divās valodās - angļu valodā un latviešu valodā.

Jautājumu un neskaidrību gadījumos sazinieties ar Valsts darba inspekcijas atbalsta komandu ­- postingsupport@vdi.gov.lv.

Valsts darba inspekcijas kontaktinformācija:

Rīgā, K. Valdemāra ielā 38 k-1, LV–1010

Darba laiks: 
No pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.00 līdz 17.00;
Piektdienās no plkst.8.00 līdz 14.30.
Pusdienu pārtraukums no 12:00 līdz 12:30.  

E-pasts: vdi@vdi.gov.lv
Valsts darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi: +371 67186522 vai +371 24777997
Reģionālo darba inspekciju kontaktinformācija

Ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

  1. maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;
  2. minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
  3. darba samaksu, tajā skaitā piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, virsstundu darbu, nakts darbu, darbu svētku dienās, papildu darbu;
  4. noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;
  5. drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;
  6. aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;
  7. vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas aizliegumu;
  8. to darbinieku izmitināšanas noteikumus, kuri atrodas ārpus savas pastāvīgās darba vietas, ja darba devējs šādu pakalpojumu nodrošina;
  9. darbinieku izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar darbinieku komandējumu vai darba braucienu Latvijā, tajā skaitā arī komandējuma dienas naudas izmaksu. Šo noteikumu piemēro gadījumos, kad darbinieks, kurš nosūtīts veikt darbu Latvijā, tiek nosūtīts komandējumā vai darba braucienā Latvijas teritorijā.

Ja atbilstoši darba līgumam, uz Latviju nosūtītajam darbiniekam ir noteikti labvēlīgāki darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi salīdzinājumā ar Latvijas normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, kas atzīts par vispārsaistošu, ietvertajām minimālajām prasībām, tad attiecībā uz šo darbinieku turpina piemērot darba līgumā noteiktās garantijas.
 
Detalizēta informācija par Latvijas normatīvo regulējumu minētajos jautājumos ir ietverta nodaļā "Informācija par darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem".

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums noteikt savu pārstāvi Latvijā, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, nepieciešamības gadījumā ir jānosaka savs pārstāvis, pie kura darba koplīguma puses var vērsties, lai uzsāktu koplīguma noslēgšanas sarunas. Šī persona var būt tā pati, kura ir norādīta kā darba devēja pārstāvis, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs un tiesā. Šai personai nav obligāti jāatrodas Latvijā, tomēr jābūt pieejamai pēc saprātīga un pamatota pieprasījuma

VISPĀRSAISTOŠIE KOPLĪGUMI (ĢENERĀLVIENOŠANĀS)

Latvijā šobrīd ir trīs koplīgumi, kurus var uzskatīt par vispārsaistošiem, jeb ģenerālvienošanās.

Dzelzceļa nozare

Koplīgums noslēgts starp biedrību „Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija”  un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību

Šī ģenerālvienošanās ir saistoša visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļu vai dzelzceļa transporta funkcionēšanu. Ģenerālvienošanās nosaka pušu minimālo saistību un garantiju apjomu, ko var papildināt darba koplīgumos, kuri noslēdzami starp darba devēju un arodbiedrību.

2022.gada 5.augustā Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība ar Valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", SIA "LDZ CARGO", SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", SIA "LDZ Loģistika", AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS", AS "Baltijas Ekspresis", AS "Pasažieru vilciens", SIA "L-Ekspresis"  parakstīja Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanos.

Ģenerāvienošanās pieejama “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē.

Būvniecības nozare

Koplīgums noslēgts starp būvniecības nozares darba devējiem, kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms atbilst Darba likuma 18.panta ceturtās daļas prasībām un Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība.

Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis.

Ģenerālvienošanās ir spēkā no 2019.gada 3.novembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Tā šobrīd paredz minimālo algu 930 euro vai 5, 57 euro/stundā apmērā.  Vienu gadu, līdz 2024. gada 31. decembrim (pārejas periods) darba devēji var saglabāt līdzšinējo minimālo algu - 780 euro mēnesī vai 4,67 euro stundā - 9. profesiju pamatgrupā strādājošajiem. Piemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.

2024.gada 25.septembrī Būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejā tika pārskatīta minimālā alga nozarē. Tika panāktā vienošanās, kas paredz, ka ar 2025. gada 1. janvārī minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 1050 euro/mēnesī vai 6,29 euro/stundā. Vienu gadu, līdz 2025. gada 31. decembrim (pārejas periods) būvniecībā nodarinātajam, kura profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, var maksāt mazāk, taču ne mazāk, kā:

  • 930 euro/mēnesī un 5,57 euro/stundā vai
  • 830 euro/mēnesī un 4,97 euro/stundā, ja viņa darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks, kā seši mēneši.

Piemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.

Ģenerālvienošanās pieejama Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības tīmekļvietnē un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības tīmekļvietnē.

Stikla šķiedras nozare

Koplīgums noslēgts starp akciju sabiedrību “Valmieras stikla šķiedra” un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrību.

Šī ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kuras uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību stikla šķiedras nozarē un šī ģenerālvienošanās attiecas uz tiem darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina minētie darba devēji.

Ģenerālvienošanās paredz darba samaksas noteikumus atbilstoši kvalifikācijas līmeņiem.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, darbinieka nosūtīšanas laikā ir pienākums nodrošināt noslēgto darba līgumu, darba samaksas aprēķinu, darba laika uzskaites dokumentu un darba samaksas izmaksu apliecinošo dokumentu glabāšanu pie sava pārstāvja Latvijā, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju valsts iestādēs, kā uzrādīšanu uzraudzības un kontroles institūcijām, un nepieciešamības gadījumā, ja to pieprasa uzraudzības un kontroles iestāžu pārstāvji, to tulkojumu valsts valodā.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums divu gadu laikā pēc darbinieka nosūtīšanas perioda beigām nodrošināt noslēgto darba līgumu, darba samaksas aprēķinu, darba laika uzskaites dokumentu un darba samaksas izmaksu apliecinošo dokumentu uzrādīšanu uzraudzības un kontroles institūcijām.

Ja darbinieka nosūtīšanas ilgums pārsniedz 12 mēnešus, uz nosūtīto darbinieku attiecināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, Darba likumā, Darba aizsardzības likumā, citos normatīvajos aktos un vispārsaistošos koplīgumos, izņemot noteikumus par darba līguma noslēgšanu un izbeigšanu, tajā skaitā arī konkurences ierobežojumu pēc darba attiecību izbeigšanas un iemaksām papildpensijas kapitālā, ko veic darba devējs.

Ja darba devējs iesniedz motivētu paziņojumu Valsts darba inspekcijā par nosūtīšanas pagarinājumu (ne ilgāku kā 18 mēneši kopumā), tad darba devējs var turpināt piemērot nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus, kas minēti sadaļā “Pienākums ievērot Latvijas normatīvos aktus un darba koplīgumus, kas atzīti par vispārsaistošiem”.

Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja vienu un to pašu darbu vienā un tajā pašā darba izpildes vietā veic dažādi darbinieki, tad nosūtīšanas ilgumu aprēķina kā šo atsevišķo nosūtījumu kopējo ilgumu.

Darba devējam, kurš nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas informēt savu sadarbības partneri Latvijā, kura labā tiks veikts darbs, par to, ka ir izpildīts pienākums informēt Valsts darba inspekciju par darbinieku nosūtīšanu.

Latvijas darba devējs nosūtīto darbinieku nepielaiž pie darba izpildes, ja citas valsts darba devējs, kurš nosūta darbinieku uz Latviju, nav iesniedzis apliecinājumu par to, ka ir iesniegta likumā prasītā informācija Valsts darba inspekcijai

  • Administratīvā atbildība un administratīvie sodi

Darba devēji, kuri nosūta savus darbiniekus veikt darbu Latvijā, kā arī Latvijas darba devēji, ir administratīvās atbildības subjekti. 

Darba devējs, kurš nosūta darbinieku uz citu valsti un nenodrošina attiecīgās valsts normatīvo aktu prasību ievērošanu, var tikt saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Informācija par citu valstu normatīvajos aktos paredzēto administratīvo atbildību un administratīvajiem sodiem ir meklējama attiecīgās valsts, uz kuru notiek darbinieku nosūtīšana, tīmekļvietnē

Administratīvo sodu piedziņa tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā darba devēja reģistrācijas valstī. Latvijā administratīvie sodi tiek piedzīti Administratīvās atbildības likumaCivilprocesa likumā un Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā.

Darba devējs, kurš nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir administratīvi sodāms par pārkāpumiem saistībā ar darbinieku nosūtīšanas noteikumu neievērošanu atbilstoši Darba likuma 36.nodaļai un Darba aizsardzības likuma VI nodaļai. 
 
Detalizēta informācija par administratīvajiem sodiem ietverta nodaļā „Administratīvie sodi un to piedziņa”.