Zane Karele, Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra “PLECS” vadītāja
Adopcija ir skaists un cēls lēmums, kas nozīmē ne tikai kļūt par bērna ģimeni un sniegt viņam mājas, bet arī pieņemt bērna pagātni un izcelsmi. Taču adopcijas ceļā neizbēgami rodas jautājums, kuru katram adoptētājam vajadzētu uzdot sev – vai esmu gatavs būt par atbalstu un iedrošinājumu bērnam, pieņemot viņa izcelsmi, vai arī gribu, lai bērns primāri piepildītu manas personīgās ilgas kļūt par vecāku? Atbilde uz šo jautājumu palīdz saprast, kāpēc ir tik nozīmīgi bērnam atklāt viņa identitātes stāstu.
Adopcijas process parasti ietver daudz vairāk nekā tikai bērna pieņemšanu ģimenē. Papildus citām lietām, kas saistītas ar bērna uzņemšanu ģimenē, adoptētājiem viennozīmīgi nāksies risināt arī sarežģītus emocionālus jautājumus saistībā ar bērna izcelsmes ģimeni. Pieņemot bērnu, ir svarīgi saprast, ka mēs ne tikai nodrošinām viņam jaunus vecākus un jaunas mājas, bet arī palīdzam veidot viņa identitātes apziņu, atzīstot un respektējot viņa pagātni.
Latvijā iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels, turklāt tehnoloģiju un sociālo mediju laikmetā, varbūtība, ka bērns uzzinās par savu adopciju agrāk vai vēlāk, ir neizbēgama. Ja tas notiek nejauši vai nesaņemot vecāku atbalstu, sekas var būt postošas – bērns, vēlāk pusaudzis vai pieaugušais, piedzīvo identitātes krīzi, rodas milzu plaisa attiecībās ar vecākiem. Piemēram, pastāv gadījumi, kad adoptētie bērni uzzina par savām bioloģiskajām saknēm tikai pēc nejaušām sarunām ar svešiniekiem, kas rada sajūtu, ka viņi ir dzīvojuši melu burbulī visu savu mūžu. Pētījumi apliecina[1], ka bērniem ir svarīgi saņemt atbalstu no tuviem cilvēkiem, lai viņi labāk pieņemtu savu identitāti. Bez šī atbalsta bērni var justies atstumti un piedzīvot emocionālu distancēšanos. Speciālisti iesaka sākt runāt par adopcijas faktu ar bērnu jau no agras bērnības. Tas veicina bērna veselīgu identitātes attīstību un nodrošina, ka viņš vai viņa ar daudz lielāku varbūtību pieņems un sapratīs savu pagātni.
Atklātība palīdz ne tikai pašam bērnam saprast savu vietu šajā pasaulē, bet arī veido atvērtu un uzticības pilnu vidi ģimenē. Adopcijas fakts nav kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties vai slēpt, bet gan daļa no bērna dzīves stāsta, kuru vajadzētu kopīgi pieņemt un ar cieņu uztvert. Adopcijas motivācijas izpratne un atvērtība ir būtiski faktori veiksmīgam bērna stāstam nākotnē. Ir svarīgi apzināties, vai mēs esam gatavi būt līdzās bērnam, pieņemt viņu ar visām viņa pagātnes traumām un sarežģījumiem, vai arī mēs vēlamies, lai bērns aizpilda tukšumu mūsu dzīvē. Daudzi adoptētāji, kuri pieņēmuši, ka viņu ģimenē bērniņš nevar ienākt bioloģiskā ceļā, visbiežāk spēj brīvi runāt par adopciju un palīdz bērnam saprast viņa saknes. Tomēr tie adoptētāji, kas adoptē, neapzinoties paši savas emocionālās traumas, bieži vien saskaras ar grūtībām pieņemt faktu, ka bērniņš ģimenē ienācis adopcijas ceļā, kas izpaužas rūpīgā slēpšanā un adopcijas noliegšanā. Tas vienmēr noved pie sarežģījumiem, it īpaši tad, kad bērns savas adopcijas stāstu atklāj daudz vēlāk, pieaugušā vecumā.
Viens no galvenajiem atbalsta punktiem adoptētājiem Latvijā ir ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas veidoti 2018. gadā kā iniciatīva, lai veicinātu bērnus uzņemošo ģimeņu pieaugumu un atbalstītu ģimenes un tajās uzņemtos bērnus. Tie sniedz atbalstu dažādos posmos – no adoptētāja statusa iegūšanas procesa līdz bērna uzņemšanai ģimenē, kā arī pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros adoptētāju ģimenes, aizbildņi un audžuģimenes no visas Latvijas var saņemt psiholoģisku un praktisku palīdzību, neatkarīgi no to dzīvesvietas. Atbalsts tiek sniegts gan sociālā darbinieka un psihologa konsultācijās, gan atbalsta grupās, nereti arī tiešsaistē, kas atvieglo pieeju šiem resursiem. Ikdienā visbiežāk sastopamies ar ģimenēm, kas brīvi runā ar bērnu par adopcijas faktu, tomēr cenšamies pamanīt arī tās ģimenes, kas joprojām nevēlas atklāt bērnam viņa adopcijas stāstu, šķietami izvēloties bērnu pasargāt. Runājot ar bērnu par viņa pagātni, izvēloties katram vecumam atbilstošu veidu un ar laiku pievienojot bērna stāstam papildus faktus un informāciju, vecāki palīdz bērnam saprast un pieņemt viņu pagātni, saknes, un izaugt emocionāli atklātā un drošā vidē – ģimenē.
Viedokļa raksts tapis Labklājības ministrijas īstenotās informatīvās kampaņas par adoptētā bērna identitāti "Saknes ir svarīgas!" ietvaros.
[1] Brodzinsky, D. M., Gunnar, M. R., & Palacios, J. Adoption and trauma: Risks, recovery, and the lived experience of adoption, 2013.