Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi un kurās ir nodrošināta vides, nodarbinātības un informācijas pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem.
Atveseļošanas fonda pasākumā tiek iesaistītas šādas valsts un pašvaldību ēkas:
Ministrija organizē ierobežotu projekta iesniegumu atlasi (IPIA), t.i., dalībai pasākumā pirmās tiek aicinātas tās ēkas, kuru pašnovērtējums ir viszemākais.
Kopumā atbalsts tiks sniegts 63 valsts un pašvaldību ēkās sniegto valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu vides piekļūstamības nodrošināšanai iedzīvotājiem.
Vienas ēkas vides piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas nepārsniedz 111 000 eiro, neieskaitot pievienotas vērtības nodokļa izmaksas.
Pasākuma ietvaros atbalstāmas šādas darbības:
Pasākuma ietvarā īstenotā projekta attiecināmas izmaksas:
Pasākuma projekta ietvaros nav attiecināmās šādas izmaksas:
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem piemēro šādus nosacījumus:
Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts.
Atveseļošanas fonda pasākuma ietvarā de minimis atbalsts tiek piemērots:
De minimis atbalstu plānots piešķirt proporcionāli saimnieciskās darbības īpatsvaram. Piemēram, ja saimnieciskā darbība tiek veikta 60% ēkas telpās, tad attiecīgi de minimis atbalsts varētu tikt piešķirts 60% no projekta kopējās summas. De minimis atbalsta apmēra aprēķinā nebūtu iekļaujamas to pielāgojumu un darbību izmaksas, kuras nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu (t.i., projekta vadības izmaksas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas). Līdz ar to ja, vides pielāgojami nebūs pieejami saimnieciskās darbības veicējam ēkā, kurā tiek veikti vides pielāgojumi Atveseļošanas fonda pasākuma ietvarā, to var neietvert de minimis atbalsta īpatsvara aprēķinā.
Par de minimis atbalsta apmēra aprēķinu šobrīd nevaram viennozīmīgi atbildēt vai:
Minētie nosacījumi tiks saskaņoti ar FM un noteikti MK noteikumu projektā.
Vēršam uzmanību, ka, piesakoties de minimis atbalstam, pašvaldības kopējais de minimis atbalsta apmērs 3 gadu periodā nevar pārsniegt 200 000 EUR, tādēļ jāvērtē vai iepriekš jau nav saņemts vai netiek plānota de minimis atbalsta saņemšana.
Informējam, ka plānotie pielāgojumi (t.sk. lifta izbūves), kas uzskaitīti e-pastā ir attiecināmi 3.1.2.1.i. ēku vides pielāgojumu pasākuma ietvaros. Vienlaikus atbilstoši iepriekš sniegtajam skaidrojumam informējam, ka to pielāgojumu izmaksas, ko varēs izmantot arī saimnieciskās darbības veicēji, tiks uzskatīts par komercdarbības atbalstu, ko finansēs atbilstoši de minimis regulējumam vai arī pašvaldībai ir iespēja to finansēt no saviem līdzekļiem.
Papildus aicinām iepazīties ar FM sniegto skaidrojumu un metodoloģisko materiālu.
Nē! Dalībai pasākumā tiek iekļautas tikai tās valsts un pašvaldību ēkas, kurās 2020. gadā tika veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un kuru veiktais pašnovērtējuma koeficients ir zemāks par 5. Ja kāda pašvaldība no dalības pasākumā atsaka kādu no ēkām, ministrija no saraksta, kurā iekļautas visas ēkas, kurās 2020.gadā tika veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un kuru veiktais pašnovērtējuma koeficients ir zemāks par 5, rindas kārtībā atlasa nākamo ēku, kas atbilst kritērijiem.
Jā! Pašvaldībai projekta ietvaros būs pieejams kopējais finansējums, kas veidojas no kopējā ēku skaita reizinājuma ar atbalsta summu katrai ēkai, piemēram, 2*111 000 = 222 000 eiro. Pašvaldība kopējā finansējuma ietvaros varēs veikt finansējuma pārdali, ja kādai no ēkām netiek izlietots viss piešķirtais finansējums, to var novirzīt citam objektam, kur nepieciešami lielāki finanšu ieguldījumi.
Jā! Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds pakalpojumu sniedzējs, kurš reģistrēts SPSR. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 385 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu” 5. un 6. punktā noteikts, ka katru pakalpojuma veidu un pakalpojuma sniegšanas adresi reģistrē kā atsevišķu sociālā pakalpojuma sniedzēju.
Līdz ar to, ja valsts vai pašvaldības ēkā, kurā plānots veikt vides piekļūstamības pasākumus, tiek sniegts sociālais pakalpojums, piemēram, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, sociālais dienests u.tml., tad tam ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
SPSR netiek reģistrēti valsts pakalpojumi ko sniedz, piemēram Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra u.tml.
Nē! Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” (1032) punktam, ANM finansējuma rezultātā tiks vērtēta vides piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāta uzlabošana pret 2020. gadā veikto pašnovērtējumu, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Šāds skaidrojums ir ietverts arī LM 22.02.2022. vēstulē Nr. 40-1-04/264 “Par Atveseļošanas fonda 3.1.2.1.i. investīciju īstenošanu valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanai”.
Vadoties no minētā finanšu ieguldījumi ir jāveic tajā ēkā vai ēkas daļā, par kuru ir veikts pašnovērtējums 2020. gadā, lai 2024./2025.gadā varētu veikt atkārtotu ēkas pašvērtējumu, un konstatēt 100% vides piekļūstamību.
Skaidrojam, ka papildinošas saimnieciskās darbības īpatsvars (laika, platības vai finansiālā izteiksmē) nevar pārsniegt 20% no attiecīgā ēkas mērvienības apmēra (laiks, platība vai finansējums). Balstoties uz sniegto informāciju saprotams, ka šobrīd papildinošas saimnieciskās darbības īpatsvars pēc aizņemtās ēkas platības nepārsniedz 10%. Ievērojot minēto, atbalsts 3.1.2.1.i. ietvaros būtu jāuzrauga no papildinošas saimnieciskās darbības aspekta. Uzraudzības nodrošināma investīciju amortizācijas periodā (bet ne ilgāk kā 10 gadi) un tās ietvaros pašvaldībai reizi gadā būs jāziņo par to, kāda ēkas platība tiek atvelēta saimnieciskās darbības veikšanai, kas nevar pārsniegt 20%. Papildus informējam, ka projekta iesniegšanas brīdī pašvaldība varēs izvēlēties saimnieciskās darbības īpatsvara ziņošanas veidu (laika, platības vai finansiālā izteiksmē).
Kopumā saimnieciskās darbības apmeklētāji var izmantot arī sociālā pakalpojuma sniedzēja sanitārās telpas vai stāvvietu, bet galvenais, lai nekustamais īpašums (t.sk., zeme), kurā tiks veikti ieguldījumi, ir valsts vai pašvaldības īpašumā.
Ja ēkas pašnovērtējumā norādītie jau esošie piekļūstamības elementi ir fiziski nolietojušies, tad tos drīkst uzlabot vai nomainīt. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna 1032.punktā noteiktajam, vides piekļūstamības pašnovērtējuma rezultātiem pret 2020.gadā veikto pašnovērtējumu jānodrošina, ka valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Veicot ēku vides pielāgošanu, pašvaldībai vai iestādei jānodrošina, ka ēkas vides piekļūstamības pašnovērtējuma koeficients nav zemāks par astoņi (pēc projektu īstenošanas pašvaldības un iestādes tiks lūgtas veikt atkārtotu vides piekļūstamības pašnovērtējumu). Ievērojot minēto, projektos aicinām plānot tikai tādus risinājums, kas atbilst vides piekļūstamības principam pēc būtības un atbilst Būvniecības likumā noteiktajam pieejamības principam, kā arī ievērojot Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 iekļautās vides piekļūstamības prasības.
Skaidrojam, ka vides piekļūstamības novērtējumā tiks vērtēta arī stāvlaukuma pieejamība personām ar invaliditāti. Primāri būtu jāvērtē iespēja izveidot stāvvietu iespējami tuvu ēkai (pakalpojuma sniegšanas vietai).
Papildus skaidrojam, ka ir pieļaujams, ka ēkai piekrītošā zemē vai uz blakus esošās zemes (t.sk. ar citu kadastra numuru) izveido stāvlaukumu personai ar invaliditāti.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds pakalpojumu sniedzējs, kurš reģistrēts SPSR. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 385 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu” 5. un 6. punktā noteikts, ka katru pakalpojuma veidu un pakalpojuma sniegšanas adresi reģistrē kā atsevišķu sociālā pakalpojuma sniedzēju. Šo pašu noteikumu 7. punkts nosaka, ka, ja sociālā darba pakalpojuma sniedzējiem (pašvaldību sociālie dienesti) ir attālinātie klientu apkalpošanas punkti, kuros tiek nodrošināta klientu pieņemšana, kā pakalpojumu sniedzēju reģistrē sociālā darba pakalpojuma sniegšanas pamatvietu, reģistrā norādot arī katra attālinātā klientu apkalpošanas punkta adresi.
Līdz ar to katrai pakalpojuma sniegšanas vietai (izņemot pašvaldību sociālo dienestu klientu apkalpošanas punktiem) ir jābūt reģistrētai SPSR kā atsevišķai sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai.
Jā! Atbalsts pasākuma ietvarā sociālā dienesta klientu apkalpošanas punktus pielāgot drīkst, bet tam ir jābūt reģistrētam SPSR kā sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai.
Šādam objektam tiek piemērota izmaksu kontrole (t.sk. nodrošināms darbu samērīgums) ar vides pielāgojamu nosacījumiem. Attiecīgi nosakot, ka Atveseļošanas fonda finansējums nav attiecināms elektrības instalāciju un citu komunikāciju pilnīgai nomaiņai (minētais nodrošināms no pašvaldības finansējums).
Papildus informējām, ka attiecināmas tikai tādu pielāgojumu izmaksas, kas saistītas ar ēkā nodrošināmā pakalpojuma vides piekļūstamības nodrošināšanu (t.sk. koplietošanas telpu pielāgošana).
Šādas izmaksas tiks attiecinātas, ja ēkas/telpas atjaunošana un pārbūve nepieciešama, lai nodrošinātu vides piekļūstamības prasības, t.sk. ēkas ārējās un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot vides piekļūstamības pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā un ārējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli.
Vides piekļūstamības kritērijs attiecībā uz tualetēm tiks uzskatīts par izpildītu arī gadījumā, ja atbilstoši nosacījumiem tiks pielāgotas atsevišķu dzīvokļu tualetes, kurās uzturas cilvēki ar kustību traucējumiem, un ēkas 1. stāvā tiks ierīkotas pielāgotas koplietošanas tualetes atbilstoši iedzīvotāju skaitam (LBN 108.p: Tualešu un sanitāro iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 3. pielikumam).
Ministrijai nav iebildumu par šādu pieeju – tā ir atbalstāma arī no iepirkumu procedurālā aspekta. Veicot iepirkumu gan uz projektēšanas darbiem, gan būvdarbiem, būtu būvdarbu posmam atbilstoši līguma kalendārajam grafikam būtu jāuzsākas līdz 31.12. 2022.
LBN 200-21:
34. Publiskās ēkās un publiskās telpās, publisko ēku teritorijā, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijā nodrošina piekļuvi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
36. Publiskās ēkās un to telpās (izņemot viena stāva publiskas ēkas ar kopējo platību līdz 60 m2, publiskas telpas otrās grupas ēkās ar telpu grupas kopējo platību līdz 30 m2, lauksaimniecības un noliktavu ēkas) personām ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina piekļuvi un lietošanas ērtības gan kā apmeklētājiem, gan kā telpu lietotājiem. Papildaprīkojuma nepieciešamību nosaka projektēšanas uzdevumā.
LBN 200-21:
36. Publiskās ēkās un to telpās (izņemot viena stāva publiskas ēkas ar kopējo platību līdz 60 m2, publiskas telpas otrās grupas ēkās ar telpu grupas kopējo platību līdz 30 m2, lauksaimniecības un noliktavu ēkas) personām ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina piekļuvi un lietošanas ērtības gan kā apmeklētājiem, gan kā telpu lietotājiem. Papildaprīkojuma nepieciešamību nosaka projektēšanas uzdevumā.
86. Ja pārbūvējamās un atjaunojamās ēkās nav iespējama lifta izbūve, var izmantot citu risinājumu, kas piemērots patstāvīgai lietošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Ja cita finansējuma piesaiste nav iespējama, jāvērtē ieguldījumu šajā objektā iespējamība.
Ja ēkai ir kāpnes un pacēlājs, tad ir jāizvēlas kāds no šiem variantiem:
|
3.10. |
Iekļūšanai ēkā ir vertikālais/diagonālais pacēlājs |
Jā |
Nē |
|
3.11. |
Iekļūšanai ēkā ir kāpurķēžu pacēlājs |
Jā |
Nē |
LBN 200-21:
34. Publiskās ēkās un publiskās telpās, publisko ēku teritorijā, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijā nodrošina piekļuvi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
86. Ja pārbūvējamās un atjaunojamās ēkās nav iespējama lifta izbūve, var izmantot citu risinājumu, kas piemērots patstāvīgai lietošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.
115. Publisko būvju telpu grupās projektē vismaz vienu tualetes telpu, kas ir pieejama riteņkrēslu lietotājiem, un nodrošina tai piekļuvi no jebkuras vietas (telpas, stāva). Attālums līdz tualetei nav lielāks par 50 metriem.
Ja dušas telpa nav paredzēta, tad tā nav jāizbūvē. Punktu skaits par to netiek samazināts.
20.10.2022. norisinājās seminārs Atveseļošanas fonda pasākuma 63 valsts un pašvaldību ēku vides piekļūstamības nodrošināšanai potenciālajiem finansējuma saņēmējiem.
26.01.2022. norisinājās seminārs valsts un pašvaldību institūcijām – potenciālajiem Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem par pasākuma 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ieviešanas nosacījumiem.
Semināra prezentācija un ieraksts ir pieejami šeit:
Anna Grīnberga
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta
vecākā eksperte
Tālr. 67021689
anna.grinberga@lm.gov.lv
Astra Kalniņa
Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta
vecākā eksperte
Tālr. 66957350
astra.kalnina@lm.gov.lv