Kas ir Profesiju klasifikators?
Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Profesiju klasifikators ietver arī informāciju par profesiju grupām atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām.
Profesiju klasifikators ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" - https://likumi.lv/ta/id/291004-noteikumi-par-profesiju-klasifikatoru-profesijai-atbilstosiem-pamatuzdevumiem-un-kvalifikacijas-pamatprasibam Papildus informācija - https://www.lm.gov.lv/lv/klasifikacija/profesiju-klasifikators-0
Kādās jomās Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta?
Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta šādās jomās:
- darba tiesiskajās attiecībās un dienesta attiecībās (izņemot valsts drošības iestādes), profesijas kodu un profesijas nosaukumu norādot atbilstoši klasifikatoram;
- informācijas sistēmās, kuras lietojot tiek nodrošināta darbaspēka uzskaitei nepieciešamās informācijas aprite;
- oficiālās statistikas jomā;
- ar darbaspēku saistītu pētījumu veikšanā;
- Starptautiskās Darba organizācijas noteiktai praksei atbilstošas darbaspēka uzskaites un salīdzināšanas nodrošināšanā;
- ārējā ekonomiskajā sadarbībā;
- citās jomās, kur nepieciešams lietot apstiprinātus profesiju nosaukumus.
Kā atrast piemērotāko profesiju?
Labklājības ministrijas mājas lapā ir pieejams meklētājs - https://www.lm.gov.lv/lv/klasifikacija/profesiju-klasifikators/profesiju-klasifikators-aktualizets-2022gada-8aprili
Meklētājā ievadot raksturīgos vārdus, tiks atspoguļoti meklēšanas rezultāti – gan profesijās, gan profesiju grupu aprakstos (atbilstošās kvalifikācijas pamatprasības un pamatuzdevumi).
Vai Profesiju klasifikatorā ir ietvertas visas profesijas?
Profesiju klasifikators ir veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju „International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)”, kurā ir noteiktas profesiju grupas. Savukārt profesijas tiek noteiktas valsts līmenī. Profesiju klasifikatorā nav ietvertas visas profesijas, bet biežāk izmantotās un tās, kuru ietveršanu ir atbalstījušas nozaru organizācijas. Ar laiku tiek svītrotas arī darba tirgū nereģistrētās (novecojušās) profesijas. Gadījumā, ja Profesiju klasifikatorā nav atrodama kāda konkrēta profesija, nepieciešams izvēlēties tai pēc nosaukuma, profesiju grupas pamatuzdevumiem tuvāko.
Ko norādīt darba līgumā, ja Profesiju klasifikatorā nav iespējams atrast profesiju vai ja tā atbilst daļēji?
Atbilstoši Darba likumam darba līgumā ir jāatspoguļo Profesiju klasifikatora profesijas kods un profesijas nosaukums. Gadījumā, ja Profesiju klasifikatorā nav atrodama kāda konkrēta profesija, nepieciešams izvēlēties tai pēc nosaukuma, profesiju grupas pamatuzdevumiem tuvāko.
Profesiju klasifikatorā pamatā nav norādīti atvasinātie līdzvērtīgu profesiju nosaukumi (piemēram, ar apzīmējumiem "vietnieks", "vecākais", "vadošais", "galvenais", "jaunākais", "pirmais", "otrais", "maiņas", "iecirkņa", "ceha", noteiktā departamenta vai nodaļas nosaukums uzņēmumā). Ja attiecīgajai profesijai nav izveidota atvasināta līdzvērtīga profesija, ko varētu klasificēt vienā profesiju atsevišķajā grupā un atšķirt pēc pamatuzdevumiem, Profesiju klasifikatora lietotājs var brīvi izvēlēties vienu no atvasināto profesiju nosaukumiem un to lietot pēc nepieciešamības, saglabājot pamatnosaukuma kodu:
-apzīmējumu "vietnieks" – attiecīgajiem vadītāju profesiju nosaukumiem
-apzīmējumu "vecākais", "vadošais", "galvenais" – attiecīgajiem vecāko speciālistu profesiju nosaukumiem
- apzīmējumu "jaunākais", "pirmais", "otrais", "maiņas", "iecirkņa", "ceha" – attiecīgajiem speciālistu vai strādnieku profesiju nosaukumiem.
Piemēram, Profesiju klasifikatorā esošās profesijas “Krupjē” nosaukumu uzņēmums var papildināt atbilstoši konkrētā uzņēmuma specifikai/amatam – “Interneta krupjē”, “Spēļu prezentēšanas krupjē”, “Interaktīvais krupjē”, un piemērot to pašu profesijas “Krupjē” profesijas kods.
Ko darīt, ja Profesiju klasifikators tiek grozīts, tiek dzēstas vai mainītas profesijas?
Jāveic grozījumi darba līgumos un jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Informācija par saziņu ar VID - https://www.vid.gov.lv/lv/ka-ar-mums-sazinaties
Kādu kodu piemērot amatam “Nodaļas vadītājs - tehniskās nodaļas vadītājs” ar tādiem pienākumiem kā kokapstrādes iekārtu remonta un apkopes servisa vadība (darba plāna izstrāde, komunikācija ar uzņēmuma klientiem, padoto kontrole)?
Profesiju klasifikatora 1.pamatgrupā “Vadītāji” ir iekļauti pamatdarbības struktūrvienību vadītāji sadalījumā pa nozarēm un pamatdarbības atbalsta struktūrvienību vadītāji. Tā kā kokapstrādes iekārtu remonts un apkope attiecas uz apstrādes rūpniecības nozari, tad jāpiemēro Profesiju klasifikatora amats “Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs (apstrādes rūpniecības jomā)” ar kodu “1321 03”, nosaucot pamatdarbības struktūrvienību saskaņā ar uzņēmuma struktūru, piemēram, “…… nodaļas vadītājs”. Uzņēmumā var būt daudz dažādu pamatdarbības struktūrvienību, bet kods būs visiem viens un tas pats.
Ko darīt, ja amata pienākumi apvieno vairākas profesijas?
Ja amata pienākumi apvieno dažādas Profesiju klasifikatora profesijas, tad no Profesiju klasifikatora nepieciešams izvēlēties vienu profesiju, kuras profesiju grupas pamatuzdevumi būs galvenie un/vai visbiežāk veiktie, savukārt darba līgumā un amata aprakstā var pievienot papildu veicamos uzdevumus.
Vai Profesiju klasifikatorā ir profesija “Valdes loceklis”?
Profesiju klasifikatorā ir iekļauta profesija “Valdes loceklis” ar kodu “1120 14” un profesija “Biedrības vai nodibinājuma valdes loceklis” ar kodu “1114 04”.
Kādu profesiju izvēlēties projektu vadītājam, ja darbiniekam ir inženiertehniskā izglītība un ar to saistīti amata pienākumi?
Šajā gadījumā jāizvēlas profesija „Projekta vadītājs” ar kodu „2422 01”.
Saskaņā ar Profesiju klasifikatora struktūru profesija „Projekta vadītājs” attiecas uz jebkuru nozari un jebkuru sektoru, izņemot būvniecības jomu (profesija „Būvniecības projektu vadītājs” ar kodu „1323 08”) un kultūras jomu (profesija „Kultūras projektu vadītājs” ar kodu
„3435 23”), tāpēc var piemērot 2422 atsevišķajā grupā „Politikas pārvaldības vecākie speciālisti” iekļauto profesiju „Projekta vadītājs” ar kodu „2422 01”.
2422 atsevišķajā grupā „Politikas pārvaldības vecākie speciālisti” iekļautie politikas pārvaldības profesionālās darbības pamatuzdevumi attiecas uz jebkuru uzņēmumu un saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumu Nr.264 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 15.1.apakšpunktu termins „uzņēmums” ir kopīgs apzīmējums valsts vai pašvaldību iestādei, komersantam, personālsabiedrībai, biedrībai, nodibinājumam vai fondam, reliģiskajai organizācijai, politiskajai partijai vai citam tiesību subjektam, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Kāpēc Profesiju klasifikatorā nav tādu starptautisku profesiju nosaukumu kā, piemēram, “Mārketinga speciālists”?
Saskaņā ar Valsts valodas likumu un citiem normatīvajiem aktiem profesiju vai amatu nosaukumiem ir jābūt latviešu valodā, nelietojot anglicismus, līdz ar to tāds vārds kā „mārketings” profesijas nosaukumā netiek izmantots, tam ir jāatrod latviskojums, piemēram, “tirgvedība”. Profesiju klasifikatorā ir iekļauta profesija “Tirgvedības un tirdzniecības speciālists” ar kodu “3339 21”.
Vai profesija un amats ir viens un tas pats?
Profesiju klasifikatorā ir gan profesijas, gan amati. Ieņemamā amata nosaukums ne vienmēr atbilst kādas profesijas nosaukumam. Sagatavojot darba līgumu un amata aprakstu, jāizvēlas konkrētajam amatam visatbilstošāko profesijas nosaukumu no Profesiju klasifikatorā noteiktajiem profesijai atbilstošajiem pamatuzdevumiem.
Uzņēmums papildus Profesiju klasifikatora profesijas kodam un profesijas nosaukumam darba līgumā var atspoguļot amata nosaukumu, tāpat pēc nepieciešamības Profesiju klasifikatora lietotājs var papildināt Profesiju klasifikatorā norādītās profesijas nosaukumu ar papildu apzīmējumu.
Profesiju klasifikatorā tiek ietverti arī valsts un pašvaldības institūciju amati. Attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām attiecas Ministru kabineta apstiprināts amatu katalogs. Savukārt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatus nosaka cits normatīvais regulējums.
Profesiju klasifikatorā var tikt atspoguļotas arī konkrētas profesijas specialitātes. Specialitāte ir profesijai atbilstošās darbības joma, kurā attiecīgā persona ieguvusi profesionālo kvalifikāciju.
Vai Profesiju klasifikators nosaka amata aprakstus?
Amata apraksti ir paša uzņēmuma veidoti dokumenti, un tie konkrētajiem amatiem uzņēmumā var atšķirties. Amatu apraksti ir jāizstrādā darba devējam. Saskaņā ar Profesiju klasifikatora struktūru tajā nav iekļauti profesiju vai amatu apraksti, bet tajā profesijas (amati) sagrupētas atsevišķās grupās un Profesiju klasifikatorā iekļautas šo grupu profesionālās darbības pamatuzdevumi. Tāpat Profesiju klasifikatorā ir iekļautas profesiju kvalifikācijas pamatprasības (minimālais izglītības līmenis, teorētisko zināšanu, prasmju un atbildības pakāpe, kas nodrošina darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi), kuras uzrādītas profesiju mazajās grupās. Minēto informāciju var izmantot amata aprakstu sagatavošanai, bet tie nav visaptveroši un darba devējam pašam jāvadās no katra uzņēmuma, profesijas un amata specifikas.
Vai Profesiju klasifikatorā minētais izglītības līmenis ir obligāts?
Profesiju klasifikatorā minētajām izglītības un kvalifikācijas prasībām ir rekomendējošs raksturs, taču ir jāņem vērā, ka konkrēto nozari reglamentējošos normatīvos regulējumos var būt noteikti saistoši izglītības, kvalifikācijas nosacījumi (piemēram, Būvniecības likums). Tāpat jāņem vērā, ka minētais izglītības līmenis tiek prasīts, lai varētu nodrošināt veicamā darba kvalitāti – līdz ar to darba devējam jāizvērtē, vai darbinieks, kas nav ieguvis atbilstošo kvalifikāciju, varēs kvalitatīvi veikt darba pienākumus.
Latvijas reglamentēto profesiju datu bāze ir pieejama Akadēmiskās informācijas centra mājas lapā - https://aic.lv/regdip/ Datu bāze ietver informāciju arī par institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajai reglamentētajai profesijai.
Profesiju klasifikatora 1.pamatgrupā “Vadītāji” nav noteikts izglītības līmenis, jo šajā profesiju grupā ir vēlēti amati un vadītāju amati, kuriem var būt dažāda līmeņa izglītība, ko nosaka citi specifiskie normatīvie akti. Sākot no 2.pamatgrupas “Vecākie speciālisti”, Profesiju klasifikatorā tiek noteikts, vai profesijā nodarbinātajam būtu nepieciešama augstākā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība.
Kāda ir atšķirība starp Profesiju klasifikatoru un profesiju standartiem?
Profesiju klasifikators ir statistiska klasifikācija, kuras mērķis ir nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.
Savukārt profesijas standarts tiek izmantots izglītības sistēmā, tas ir viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošajiem dokumentiem, kas nosaka profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas prasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences.
Profesiju standarti ir pieejami Valsts izglītības satura centra (VISC) mājas lapā (sadaļā: Profesionālā izglītība: Profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības: https://www.visc.gov.lv/lv/profesiju-standarti-un-profesionalas-kvalifikacijas-prasibas). VISC mājas lapā ir pieejams arī nozaru kvalifikāciju struktūru saraksts (https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/nks_saraksts.shtml), kurā ir atrodama nozares struktūrā iekļauto profesiju karte par nozares apstiprinātām profesijām un specializācijām atbilstoši kvalifikāciju līmeņiem. Nozaru kvalifikācijas struktūras mērķis ir veicināt nozarē strādājošo zināšanu, prasmju un kompetenču atpazīšanu (plašāk skat. šeit: https://www.visc.gov.lv/lv/aktuala-informacija-profesionala-izglitiba-nozaru-kvalifikacijas-strukturas).
Parasti profesija, kurai ir izstrādāts profesijas standarts, ir ietverta Profesiju klasifikatorā, taču var būt arī izņēmumi, piemēram, ja vēl tiek veidots jauns profesijas standarts izglītības sistēmas vajadzībām (piemēram, izglītības standarts saistībā ar vides ekonomiku, energoefektivitāti u.c.), bet pati profesija vēl nav pārstāvēta darba tirgū. Šādos gadījumos jāizmanto kāda no esošajām profesijām.
Vai Profesiju klasifikatoram ir saistība ar NACE2 klasifikatoru?
NACE2 klasifikācija ar Profesiju klasifikatoru nav sasaistīta, jo katrai klasifikācijai ir savs klasificējamo objektu aptvērums.
NACE2 atspoguļo saimniecisko darbību kopumu, kur katru darbības veidu raksturo resursu ieguldījums, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas process un produkcijas (preču vai pakalpojumu) izlaide. NACE2 klasifikācijā ir ietvertas, piemēram, šādas kategorijas: Apstrādes rūpniecība, Būvniecība, Transports un uzglabāšana, Izglītība u.c. NACE2 neparedz kategorijas konkrētu profesiju darbiniekiem, jo viņi var strādāt dažādās jomās, tāpēc nepastāv saikne starp NACE2 un Profesiju klasifikatoru.
NACE2 klasifikācija ir atrodama CSP mājas lapā: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/klasifikacijas/nace-2-red/kodi
Ja esat saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais), tad VID jānorāda NACE2 saimnieciskās darbības klasifikācijas kods, bet Profesiju klasifikators attiecas tikai uz darba tiesiskajām attiecībām (ja noslēgts darba līgums).
Kur var iepazīties ar vidējo atalgojumu valstī sadalījumā pa profesijām?
Valsts ieņēmumu dienests publicē statistiku par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm - sadalījumā pa mēnešiem - https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/profesiju-atalgojums VID apkopotajai statistiskai ir informatīvs raksturs.
Centrālā statistikas pārvalde publicē Darba samaksas struktūras apsekojuma rezultātus. Šis apsekojums Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts reizi četros gados (pašreiz pieejami dati par 2010., 2014. un 2018.gadu) - https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__ds_struktura/DSS220.px
Kādā veidā praktiski tiek izmantots Profesiju klasifikators?
Profesiju klasifikators tiek izmantots darba tirgus analīzē un dažādos pētījumos, nosakot konkrēto profesiju speciālistu skaitu valstī, izglītības programmu apstiprināšanā un speciālistu sagatavošanā, t.sk., veicot bezdarbnieku pārkvalifikāciju, palielinot budžeta vietas noteiktajās izglītības programmās un plānojot jaunu izglītības programmu īstenošanu. Profesiju klasifikators tiek izmantots arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikdienas darbā, vērtējot uzņēmumos izmaksātās algas - https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/profesiju-atalgojums
Kāda ir Latvijas Profesiju klasifikatora saistība ar ESCO?
ESCO (European Skills, Competences, Qualifications and Occupations) ir Eiropas daudzvalodu prasmju, kompetenču un profesiju klasifikācijas rīks. Tas ir pieejams Eiropas Komisijas mājas lapā - https://esco.ec.europa.eu/lv/node/1
ESCO klasifikācija definē un kategorizē prasmes, kompetences, kvalifikāciju un profesijas ES darba tirgū, kā arī izglītībā un apmācībā. Attiecības starp dažādiem jēdzieniem tajā ir sistematizētas.
Latvijas Profesiju klasifikatorā ietvertās profesijas (gan skaits, gan profesiju nosaukumi) atšķiras no ESCO ietvertajām profesijām, taču abas klasifikācijas ir salāgotas. Abu klasifikatoru profesiju sasaistīšanu 2021.gadā veica Nodarbinātības valsts aģentūra.
Vai un kā tiek aktualizēts Profesiju klasifikators?
Pēdējos gados tiek īstenota Profesiju klasifikatora konsolidācija, virzoties uz mazāku skaitu un visaptverošākām profesijām, izvairoties no pārāk lielas detalizācijas pakāpes.
Profesiju klasifikatoru aktualizē pēc nepieciešamības, parasti reizi gadā, tomēr var tikt lemts par tā retāku aktualizēšanu. Publisko tiesību subjekti un privāto tiesību subjekti priekšlikumus par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu iesniedz Labklājības ministrijā.
Iesniedzot priekšlikumus par jaunas profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā (Labklājības ministrijā pa pastu (adrese: Skolas ielā 28, Rīga, LV-1331) vai elektroniski uz e-pastu, adrese: lm@lm.gov.lv), ir jānorāda: profesijas nosaukums (ja nepieciešams, pievieno papildu apzīmējumus); dokumenti, kas pamato profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā (pamatojums jaunas profesijas iekļaušanai, amata vai darba apraksts vai cits dokuments); profesijas plānotā vieta klasifikācijas pamatgrupas mazās grupas atsevišķajā grupā; profesijai atbilstošu pamatuzdevumu apraksts.
Labklājības ministrija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunās profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā, un, ja tam ir pietiekams pamatojums, sagatavo normatīvā akta projektu par izmaiņām Profesiju klasifikatorā.
Aktualizējot Profesiju klasifikatoru, var tikt dzēstas profesijas, kas vairs nav aktuālas Latvijas darba tirgū, vai arī var tikt mainīti jau Profesiju klasifikatorā ietvertu profesiju nosaukumi un profesiju grupām atbilstošo pamatuzdevumu un kvalifikācijas pamatprasību apraksti. Tā, piemēram, laika gaitā no Profesiju klasifikatora dzēstas tādas profesijas kā “Telegrāfists”, “Mašīnrakstītājs”, “Kalkulatora operators” u.c