Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdes protokols Nr. 17-08.01/1
Rīgā 2006.gada 25.maijā
Sēdi vada - valdības puses vadītājs - I.Tāre
Piedalās:
No valdības puses:
|
1. |
LM Darba departamenta direktore |
I.Tāre |
|
2. |
LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja |
I.Vjakse |
|
3. |
LM Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja vietniece |
M.Reinsone |
|
4. |
FM nodaļas vadītājas vietniece |
I.Artemjeva |
|
5. |
TM juriskonsulte |
Z.Zande |
|
6. |
TM personālvadības nodaļas vadītāja |
A.Auzāne |
|
7. |
VDI direktore |
R.Elce |
No darba devēju puses:
|
1. |
SIA „GRIF" direktors, LDDK eksperts |
A.Grigorjevs |
|
2. |
SIA „IBNA" valdes priekšsēdētājs, LDDK eksperts |
P.Druķis |
|
3. |
LDDK ģenerāldirektores vietnieks |
E.Korčagins |
|
4. |
A/S „Latvenergo" Administratīvā departamenta direktore, LDDK eksperts |
I.Kola |
|
5. |
A/S „DAMBIS" Attīstības un tehniskā direktora vietnieks tehniskajos jautājumos |
J.Sproģis |
No arodbiedrību puses:
|
1. |
LBAS priekšsēdētāja vietnieks |
E.Baldzēns |
|
2. |
Sakaru darbinieku arodbiedrības viceprezidents |
M.Pužuls |
|
3. |
LBAS darba aizsardzības konsultants |
Z.Antapsons |
|
4. |
Latvijas arodbiedrības „Enerģija" jurists |
J.Mucenieks |
Nepiedalās:
|
1. |
LM Darba departamenta direktora vietnieks, Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs |
R.Lūsis |
|
|
2. |
TM Civiltiesību departamenta juriskonsuls |
D.Broks |
|
|
3. |
FM Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja |
I.Ošiņa |
|
|
4. |
A/S „Latvijas balzams" personāldaļas direktore |
L.Kalniņa |
|
|
5. |
LBAS juriskonsults |
K.Rācenājs |
|
|
6. |
Meža nozaru arodu biedrības Darba aizsardzības un tiesību sektora vadītājs |
J.Ā.Smildziņš |
|
|
7. |
Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS" darba aizsardzības un koplīgumu speciālists |
A.Odzelevičs |
|
|
8. |
Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS" priekšsēdētāja vietniece |
M.Druka - Jaunzeme |
|
Uzaicinātās personas:
|
1. |
LM Darba departamenta Darba tirgus attīstības nodaļas vadītāja |
L.Dimante |
|
2. |
LM Darba departamenta Darba tirgus attīstības nodaļas juriskonsults |
K.Bajārs |
|
3. |
EM Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktore |
A.Burka |
|
4. |
EM Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta Komercdarbības attīstības nodaļas vadītājas vietniece |
L.Dūda |
|
5. |
NTSP sekretāre |
S.Broka |
Sēdi sāk plkst. 11.00 Sēdes sākumā visi klātesošie tiek iepazīstināti ar DLTSA jauno sastāvu.
Darba kārtība
1. Par priekšlikumiem par grozījumiem normatīvajos aktos
2. Par grozījumiem „Darba likumā"
3. Par Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju par privātām nodarbinātības aģentūrām ratificēšanu
4. Par MK informatīvo ziņojumu „Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās"
1.jautājums
Ziņoja - E.Korčagins
1) LDDK priekšlikumi par grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību":
a) Precizēt 1.pielikuma 40.punktu: „Darbs, kurā darba izpildītāja dzīvību un veselību tieši apdraud meža zvēri un citas dzīvas būtnes".
Saskaņā ar patreizējo redakciju, pusaudži nevar tikt nodarbināti pat, piemēram, apzaļumošanas darbos, kur ir iespējams kontakts ar ērcēm, kas ir dzīvas būtnes. Turklāt jāņem vērā, ka arī citi insekti apdraud darbu izpildītāju veselību visdažādākajos darbos, un nebūtu pieļaujams, ka šādos gadījumos pusaudži nevar tikt nodarbināti.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
R.Elce, A.Grigorjevs, J.Sproģis, P.Druķis, E.Baldzēns, I.Tāre
b) Izslēgt 1.pielikuma 43.punktā: „Darbs, kura izpildē izmanto elektriskos un pneimatiskos instrumentus" vārdus „elektriskos un".
Eiropas Savienības un Starptautiskās darba organizācijas normatīvie akti pusaudžiem neaizliedz darbu ar elektroniskiem instrumentiem. Darba devēji labprāt nodarbinātu pusaudžus šādos darbos un ir arī vēlme strādāt no pusaudžu puses, bet noteikumi nosaka aizliegumus.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
R.Elce, A.Grigorjevs, J.Sproģis, P.Druķis, E.Baldzēns, I.Tāre.
c) Precizēt 2.pielikuma 1.5.apakšpunktu „paaugstināts trokšņa līmenis (virs 80 dBA).
Patreizējā redakcijā netiek ņemts vērā ne ekspozīcijas ilgums, ne iespēja lietot individuālos dzirdes aizsardzības līdzekļus.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
R.Elce, A.Grigorjevs, J.Sproģis, P.Druķis, E.Baldzēns, I.Tāre
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Izveidot trīspusējo darba grupu (2 nedēļu laikā katrai pusei deleģēt pa 2 pārstāvjiem darba grupai). Darba grupā izskatīt noteikumus Nr.206 un Nr.526, izstrādāt un iesniegt priekšlikumus noteikumu precizējumiem.
2) LDDK ierosinātie priekšlikumi Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra noteikumos Nr.526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā".
Izteikt 18.punktu šādā redakcijā:
„18. Ja darba aprīkojuma kustīgās daļas rada risku nodarbinātā drošībai un veselībai, nepieciešami speciāli norobežojumi vai aizsargierīces, kas nepieļauj nodarbināto nokļūšanu bīstamajā zonā vai atslēdz kustīgās daļas darbību gadījumā ja cilvēks nokļūst bīstamajā zonā un atbilst šādām prasībām:
18.1. to konstrukcija ir stabila, lai tos nevarētu viegli noņemt vai padarīt neefektīvus;
18.2. tie ir izturīgi un paši nerada papildu bīstamību;
18.3. tie ir izvietoti pietiekamā attālumā no bīstamās zonas;
18.4. tie neierobežo redzamību darba aprīkojuma darbības zonā;
18.5. tie netraucē veikt darba aprīkojuma remontu un tehnisko apkopi (uzturēšanu). Ja iespējams, remonta un tehniskās apkopes (uzturēšanas) laikā norobežojumus vai aizsargierīces nenoņem.
Ierosina papildināt tekstu ar jaunu 19.punktu šādā redakcijā:
„19. Ja tehnoloģisku iemeslu dēļ speciālā norobežojuma vai aizsargierīces iekārtošana nav iespējama, nodarbināto drošību var nodrošināt, veicot citus darba aizsardzības pasākumus (piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļuzeklzsardz jaunu 19.punktu dabs.rbintiem neaizliedzdarbnieku un iegutu tiesibas lietošana, iekārtas atslēgšana pirms ieiešanas bīstamā zonā, drošības zīmju lietošana, nodarbināto instruēšana)".
Ne vienmēr ir izpildāmas 18.punkta prasības tā pašreizējā redakcijā. Piemēram, ķēdes motorzāģim vai lentas transportierim, kas pārvieto koksnes finieri, nav iespējams uzstādīt nožogojumu, jo tas tehnoloģiski nav iespējams.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
I.Tāre, R.Elce, Z.Antapsons
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Skatīt jautājumu darba grupā.
2.jautājums
Ziņoja - E.Baldzēns
LBAS priekšlikums izteikt 22.pantu šādā redakcijā:
(1) Uzņēmumā noslēgtā darba koplīguma spēkā esamībai nepieciešama tā apstiprināšana darbinieku kopsapulcē (konferencē).
(2) Uzņēmumā noslēgtā darba koplīguma spēkā esamībai tā apstiprināšana darbinieku kopsapulcē (konferencē) nav nepieciešama, ja darbinieku pārstāvji ir LR UR reģistrēta arodbiedrība un koplīgums attiecas tikai uz arodbiedrības biedriem.
(3) Darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem.
(4) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt uzņēmumā nodarbināto darbinieku lielā skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku pārstāvju konferencē, kurā piedalās vismaz puse no darbinieku pārstāvjiem.
(5) Ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Korčagins, R.Elce, I.Kola, I.Tāre
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
LBAS izstrādāt precīzus priekšlikumus redakcijai.
3.jautājums
Ziņoja - K.Bajārs
Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Starptautiskās darba organizācijas 1997.gada Konvencijas par privātajām nodarbinātības aģentūrām ratificēšanu. Ziņojumā ir aplūkots pašreizējais darbiekārtošanas pakalpojumu jomas normatīvais regulējums un tā atbilstība Konvencijas prasībām, kuras nepieciešams ietvert Latvijas Republikas nacionālajā likumdošanā pēc Konvencijas ratifikācijas.
Svarīgākie Konvencijas noteikumi attiecas uz privāto nodarbinātības aģentūru sniegto pakalpojumu definīciju, to licencēšanu, sertificēšanu , sniegto pakalpojumu samaksas sistēmas izveidošanu, kas balstās uz aizliegumu iekasēt no klientiem jebkādu samaksu.
Pašreizējais regulējums pilnībā neatbilst Konvencijas prasībām attiecībā uz privāto nodarbinātības aģentūru definīciju, kā arī noteikumiem par privāto nodarbinātības aģentūru sniegto pakalpojumu samaksas sistēmu.
Līdz ar Konvencijas ratifikāciju tiktu uzlabota tiesiskā noteiktība attiecībā uz darbiekārtošanas pakalpojumu definīciju un izpratni, kas vienlaicīgi nodrošinātu efektīvāku šādu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
I.Tāre, E.Korčagins, A.Grigorjevs, R.Elce
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Informācija pieņemta zināšanai.
4.jautājums
Ziņoja - I.Tāre
Ministru kabinets 2006.gada 29.martā ar rīkojumu Nr.215 akceptēja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu no 2006.gadam. Kā viens no Labklājības ministrijas veicamajiem pasākumiem līdz 2006.gada 1.jūnijam ir publiskas diskusijas organizēšana ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām par iespējām nodrošināt elastīgākas nodarbinātības iespējas un diskusijas rezultātā tapušos secinājumus un priekšlikumus atspoguļot informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Korčagins, E.Baldzēns, A.Burka, R.Elce, P.Druķis
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Puses sniegs priekšlikumus, kurus iekļaut informatīvajā ziņojumā.
Nobeigumā sēdes vadītāja I.Tāre ziņo par nākamo DLTSA sēdes laiku.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nākamā DLTSA sēde notiek 2006.gada 27. jūlijā plkst.11:00.
Sēdi slēdz plkst. 12:40
Sēdes vadītājs I.Tāre
Sēdes protokoliste S.Burda
Vīzas:
|
A.Grigorjevs Darba devēju puses pārstāvis |
E.Baldzēns Arodbiedrību puses pārstāvis |