Projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros 24. augustā Rīgā, Pulka ielā 8, Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca” notika domnīca “Sociālā darba speciālistu nodarbinātības izaicinājumi”. Labklājības ministrijas, nozares darba devēju, izglītības iestāžu, profesionālo asociāciju kopdarba rezultātā tapa idejas, kā risināt sociālā darba speciālistu nepietiekamības problēmu, kā arī ieceres kvalifikācijas prasību nodrošināšanai tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri vēlētos strādāt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomās.
Pirmajā daļā Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa atgādināja par nozares ietvaros apspriestām un plānotām izmaiņām sociālās palīdzības organizēšanas darba regulējumā, kā arī aicināja klātesošos dažādu sektoru pārstāvjus konstruktīvi un lietišķi modelēt iespējas praktizējošiem sociālajiem darbiniekiem apgūt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbam nepieciešamās kompetences. Sekoja socioloģes Ineses Šūpules sniegta datu analīze par faktoriem, kuri izraisa darbinieku trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos, kurā viņa kā pirmo un svarīgāko uzsvēra zemo atalgojumu.
Domnīcas turpinājumā tās dalībnieki apvienojās nozaru grupās – izglītības iestādes, biedrības un sociālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvošās NVO, pašvaldību pārstāvji, ministrijas darbinieki – un veltīja laiku, enerģiju un radošumu šo izaicinājumu risinājumu modelēšanai.
Diskusiju laikā tapa gan aicinājums turpināt digitālu risinājumu ieviešanu sociālo pabalstu administrēšanā, gan aicinājums stiprināt sociālo darbinieku profesiju, veidojot Sociālā darba skolu, kurā notiktu pēcdiploma studijas un profesionālā pilnveide, gan izdegšanas atpazīšanas un novēršanas pasākumu plāni darba vietās, gan apspriestas iespējas 4. kursa sociālā darba bakalaura studiju programmās studējošajiem sociālā dienesta vai sociālās jomas NVO darbinieka uzraudzībā uzsākt darbu profesijā.
Atbalstu izpelnījās arī ideja par specializētu kompetenču apguvi sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, lai speciālisti ar sociālā darba izglītību varētu strādāt šajos amatos. Šāds risinājums mazinātu neprofesionāla pakalpojuma sniegšanas riskus, kad akūta darbinieku trūkuma apstākļos darba devēji priecājas par ikvienu, kurš ir ar mieru strādāt šajos amatos.
“Ar gandarījumu, bet arī ar pārdomām par turpmākajiem soļiem, secinu, ka domnīcas mērķis ir īstenots: dialoga gaitā esam modelējuši iespējas gan saglabāt sociālā darba profesijas identitāti, gan piedāvāt elastīgus risinājumus sociālajiem darbiniekiem jaunu kompetenču apguvei un darbam citās nozares profesijās”, uzskata Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele – Dubrovska.
Domnīca tika organizēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.5.4. pasākuma projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros.
Prezentācijas:
