Publicēts: 26.06.2020.
Atjaunināts: 13.04.2024.

Nodarbinātības komiteju padomdevējas institūcijas statusā ir izveidojusi Eiropas Savienības Padome, lai sekmētu nodarbinātības un darba tirgus politikas koordināciju starp dalībvalstīm. Komiteja pārrauga nodarbinātības stāvokli un nodarbinātības politiku dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā, kā arī piedalās ar Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanu saistītu jautājumu risināšanā (piemēram, nodarbinātības vadlīniju izstrādāšana, ikgadēja pārskata sagatavošana par nodarbinātības stāvokli Eiropas Savienībā un nodarbinātības vadlīniju īstenošanu dalībvalstīs u.c.). Komiteja arī sniedz atzinumus savas kompetences ietvaros.

Nodarbinātības komitejā darbojas divi pārstāvji no katras dalībvalsts un Eiropas Komisijas. No Latvijas Komitejā piedalās Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa (aizstājējs - Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis) un Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Tutova (aizstājējs - Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente  Agnese Rožkalne).

Nodarbinātības komitejas 2024. gada darba plāns

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi savu darba plānu 2024. gadam saskaņā ar ES Stratēģisko programmu 2019-2024. gadam. Darba programmā ir norādīts, ka Nodarbinātības komiteja turpinās pievērst uzmanību Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanai un uzraudzīs progresu attiecībā uz Eiropas Savienības un nacionālajiem nodarbinātības un prasmju mērķiem līdz 2030. gadam. Papildus darbā tiks ņemtas vērā Beļģijas un Ungārijas prezidentūru prioritātes, kā arī esošās Eiropas Komisijas darba programma un nākamās Eiropas Komisijas politiskās vadlīnijas.

2024. gadā Nodarbinātības komiteja būtisku uzmanību plāno pievērst Eiropas semestra jautājumiem, tostarp viedoklim par sociālajiem ieguldījumiem, dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem, Vienotajam nodarbinātības ziņojumam un nodarbinātības pamatnostādnēm.

Savukārt tematiskajos izvērtējumos plānots pievērst uzmanību sociālekonomiskajai attīstībai, kā arī prezidentūru prioritātēm. Papildus plānots tematiskais seminārs ar nacionālajiem sociālajiem partneriem.

Nodarbinātības komitejas 2023. gada darba plāns

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi darba plānu 2023.gadam, kurā norāda turpinās pievērst uzmanību Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, kā arī uzraudzīs progresu attiecībā uz Eiropas Savienības un nacionālajiem nodarbinātības un prasmju mērķiem līdz 2030. gadam. Nodarbinātības komiteja savā darbībā 2023.gadā ņems vērā arī Zviedrijas un Spānijas prezidentūru prioritātes, kā arī Eiropas Komisijas darba programmu, un plāno diskusijas par šādiem jautājumiem:

  • Invaliditātes nodarbinātības pakotne,
  • Padomes ieteikums par pieejamu augstas kvalitātes ilgtermiņa aprūpi,
  • Padomes ieteikums par adekvātiem minimālajiem ienākumiem aktīvai iekļaušanai,
  • ekonomikas pārvaldības pārskats,
  • iniciatīva par sociālo dialogu,
  • prakšu kvalitātes ietvars,
  • Padomes ieteikums par sociālās ekonomikas ietvara nosacījumiem,
  • trešo valstu valstspiederīgo kvalifikācijas atzīšana,
  • Eiropas invaliditātes karte,
  • Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana,
  • Eiropas Sociālā fonda Plus programmēšana un īstenošana.

Nodarbinātības komiteja tematiskajos izvērtējumos plāno iekļaut arī divus jaunus Padomes ieteikumus – par individuālajiem mācību kontiem un par godīgu pāreju uz klimatneitralitāti. Vienlaikus plānots sadarboties ar ES un nacionālajām sociālo partneru organizācijām ikgadējā Sociālā dialoga pārskata sagatavošanā.

Nodarbinātības komitejas 2022. gada darba plāns

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi darba plānu 2022. gadam, kurā norāda, ka savā darbībā ņems vērā Eiropadomes stratēģisko darba kārtību, Eiropas Komisijas politiskās prioritātes un darba programmu, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. 2022.gadā Nodarbinātības komiteja pievērsīs uzmanību tādiem jautājumiem kā:

  • Ieteikums par individuālajiem mācību kontiem un Ieteikums par mikroapliecinājumiem,
  • Ieteikums par klimata pārejas sociālo ietekmi,
  • Darbības plāns, lai sekmētu sociālo ekonomiku un veidotu jaunas darba vietas,
  • priekšlikums direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā,
  • iniciatīva saistībā ar jauniešiem, kas nemācās un nestrādā,
  • paziņojums par sociālā dialoga stiprināšanu,
  • paziņojums par Eiropas aprūpes stratēģiju,
  • apmācību ietvara pārskats,
  • nodarbinātības pakotne, lai uzlabotu personu ar invaliditāti iespējas darba tirgū u.c.

Vienlaikus 2022. gadā tiks turpināts darbs attiecībā uz Eiropas semestra jautājumiem, kur ir plānots:

  • sagatavot Padomes secinājumus kontekstā ar Ikgadējo ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu un Vienoto nodarbinātības ziņojumu,
  • pabeigt un pieņemt Vienoto nodarbinātības ziņojumu,
  • pārskatīt nodarbinātības politikas  pamatnostādnes,
  • uzraudzīt nodarbinātības politiku īstenošanu, 
  • sagatavot savu ieguldījumu 2023. gada Ikgadējajam ilgtspējīgas izaugsmes pētījumam u.c.

Nodarbinātības komiteja plāno turpināt sadarbību ar citām Padomes sagatavošanas komitejām – Sociālās aizsardzības komiteju, Ekonomikas politikas komiteju un Izglītības komiteju. Vienlaikus plānots turpināt sadarbību ar Eiropas publisko nodarbinātības dienestu tīklu, sociālajiem partneriem un pilsoniskajām organizācijām.

Komiteja 2022. gadā plāno turpināt veikt tematiskos izvērtējumus, turpināt darbu attiecība uz divām Padomes rekomendācijām – par ilgstošo bezdarbu un Jauniešu garantiju. Vienlaikus tiks sniegts arī atbalsts Francijas un Čehijas prezidentūrām to prioritāšu īstenošanā.