Nodarbinātības komiteju padomdevējas institūcijas statusā ir izveidojusi Eiropas Savienības Padome, lai sekmētu nodarbinātības un darba tirgus politikas koordināciju starp dalībvalstīm. Komiteja pārrauga nodarbinātības stāvokli un nodarbinātības politiku dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā, kā arī piedalās ar Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanu saistītu jautājumu risināšanā (piemēram, nodarbinātības vadlīniju izstrādāšana, ikgadēja pārskata sagatavošana par nodarbinātības stāvokli Eiropas Savienībā un nodarbinātības vadlīniju īstenošanu dalībvalstīs u.c.). Komiteja arī sniedz atzinumus savas kompetences ietvaros.

Nodarbinātības komitejā darbojas divi pārstāvji no katras dalībvalsts un Eiropas Komisijas. No Latvijas Komitejā piedalās Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa (aizstājējs - Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis) un Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Tutova (aizstājējs - Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente  Agnese Rožkalne).

Nodarbinātības komitejas 2025. gada darba plāns

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi savu darba plānu 2025. gadam, kurā turpinās pievērst uzmanību Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanai:

  • turpinās uzraudzīt ES un nacionālo nodarbinātības un prasmju mērķu līdz 2030. gadam sasniegšanas progresu;
  • sniegs ieguldījumu Eiropas Komisijai saistībā ar jauno Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu un Daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam.

Nodarbinātības komiteja savā darbā ņems vērā arī Polijas un Dānijas prezidentūru politikas prioritātes, jaunās Eiropas Komisijas politiskās vadlīnijās un ikgadējo darba programmu.

2025. gadā Nodarbinātības komiteja uzmanību plāno pievērst Eiropas semestra jautājumiem, sniedzot ieguldījumu ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sagatavošanā. Komiteja plāno strādāt ar dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem, Vienoto nodarbinātības ziņojumu, nodarbinātības pamatnostādnēm, Sociālās konverģences ietvara īstenošanu, kā arī vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem. Papildus Nodarbinātības komiteja turpinās darbu, lai uzlabotu reformu un investīciju darba tirgū, prasmēs un sociālajā politikā ekonomiskās ietekmes izvērtējumu.

Savukārt tematiskajā darbā uzmanība tiks pievērsta plānotajām iniciatīvām saistībā ar kvalitatīvām darba vietām, Prasmju savienību, tiesībām atvienoties, ES pretnabadzības stratēģiju, kā ar prasmju nepietiekamību.

Nodarbinātības komitejas 2024. gada darba plāns

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi savu darba plānu 2024. gadam saskaņā ar ES Stratēģisko programmu 2019-2024. gadam. Darba programmā ir norādīts, ka Nodarbinātības komiteja turpinās pievērst uzmanību Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanai un uzraudzīs progresu attiecībā uz Eiropas Savienības un nacionālajiem nodarbinātības un prasmju mērķiem līdz 2030. gadam. Papildus darbā tiks ņemtas vērā Beļģijas un Ungārijas prezidentūru prioritātes, kā arī esošās Eiropas Komisijas darba programma un nākamās Eiropas Komisijas politiskās vadlīnijas.

2024. gadā Nodarbinātības komiteja būtisku uzmanību plāno pievērst Eiropas semestra jautājumiem, tostarp viedoklim par sociālajiem ieguldījumiem, dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem, Vienotajam nodarbinātības ziņojumam un nodarbinātības pamatnostādnēm.

Savukārt tematiskajos izvērtējumos plānots pievērst uzmanību sociālekonomiskajai attīstībai, kā arī prezidentūru prioritātēm. Papildus plānots tematiskais seminārs ar nacionālajiem sociālajiem partneriem.

Nodarbinātības komitejas 2023. gada darba plāns

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi darba plānu 2023.gadam, kurā norāda turpinās pievērst uzmanību Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, kā arī uzraudzīs progresu attiecībā uz Eiropas Savienības un nacionālajiem nodarbinātības un prasmju mērķiem līdz 2030. gadam. Nodarbinātības komiteja savā darbībā 2023.gadā ņems vērā arī Zviedrijas un Spānijas prezidentūru prioritātes, kā arī Eiropas Komisijas darba programmu, un plāno diskusijas par šādiem jautājumiem:

  • Invaliditātes nodarbinātības pakotne,
  • Padomes ieteikums par pieejamu augstas kvalitātes ilgtermiņa aprūpi,
  • Padomes ieteikums par adekvātiem minimālajiem ienākumiem aktīvai iekļaušanai,
  • ekonomikas pārvaldības pārskats,
  • iniciatīva par sociālo dialogu,
  • prakšu kvalitātes ietvars,
  • Padomes ieteikums par sociālās ekonomikas ietvara nosacījumiem,
  • trešo valstu valstspiederīgo kvalifikācijas atzīšana,
  • Eiropas invaliditātes karte,
  • Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana,
  • Eiropas Sociālā fonda Plus programmēšana un īstenošana.

Nodarbinātības komiteja tematiskajos izvērtējumos plāno iekļaut arī divus jaunus Padomes ieteikumus – par individuālajiem mācību kontiem un par godīgu pāreju uz klimatneitralitāti. Vienlaikus plānots sadarboties ar ES un nacionālajām sociālo partneru organizācijām ikgadējā Sociālā dialoga pārskata sagatavošanā.