Pētījuma ietvaros tika veikta 223 Eiropas sociālā fonda (turpmāk – ESF) un 1240 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) un Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) projektu analīze. Izlases veidā tika veikta arī projektu ietvaros izveidoto mācību līdzekļu analīze attiecībā uz stereotipu vai diskriminējoša satura esamību, ekspertu intervijas, intervējot projektu vadītājus, nozaru ministriju un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) pārstāvjus (kopā intervēts 41 eksperts).
Kopumā no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam ESF līdzfinansētajos projektos bija piedalījušies 666 190 dalībnieki, no kuriem 66% projektu dalībnieku ir sievietes un 34% ir vīrieši. Skatot dalībnieku vecuma sadalījumu, lielākais dalībnieku skaits ir vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem, jeb 13%. Skatot dalību reģionu griezumā, secināts, ka ESF projektu dalībnieku dzīvesvieta visbiežāk norādīta Latgales reģionā - 29%. Kopumā 15% ESF dalībnieku tika identificētas kā personas ar invaliditāti, no kuriem sievietes ir 60%, bet vīrieši ir 40%. Savukārt kā atbilstoši migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi un etnisko minoritāšu grupai ir identificēti 20% ESF projektu dalībnieku. Romu tautības pārstāvju īpatsvars visu dalībnieku kopskaitā veido 0,4% no tiem dalībniekiem, kuri identificēti kā migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes un kopumā ESF projektos piedalījās vairāk nekā puse visu mūsu valsts romu tautības iedzīvotāju.
Pētījumā secināts, ka kopumā horizontālās politikas mērķi īstenotajos projektos tiek sasniegti un veicināti. Visbiežāk projektu aktivitātes ir veicinājušas tādu mērķu sasniegšanu, kas vērsti uz publiskās infrastruktūras attīstību publisko ēku renovāciju ERAF un KF līdzfinansētajos projektos. Tai pat laikā tieši šajā jomā ir saņemtas vairākas sūdzības par vides pieejamības nenodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti veselības aprūpes, izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās. To pētnieki skaidro ar to, ka vides pieejamības pārkāpumi ir vieglāk konstatējami nekā, piemēram, dzimumu līdztiesības principa pārkāpumi.
Pētījumā arī ir secināts, ka visbūtiskākā horizontālā principa ietekme ir novērojama nodarbinātības veicināšanas jomā – gandrīz visos nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas projektos tika īstenoti specifiski pasākumi personu ar invaliditāti iekļaušanai. Tas pats sakāms par projektiem, kuru rezultātā tika izstrādātas vai pilnveidotas izglītības programmas, metodiskie līdzekļi, vadlīnijas, mācību līdzekļi, t.sk. digitālie, tajos ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) un projektos diskriminējošs saturs vai attēli netika konstatēti.
Kā būtisks tika novērtēts ES fondu ieguldījums personu ar invaliditāti situācijas uzlabošanā, tostarp izglītības ieguvē, integrācijā darba vidē, nodarbinātības veicināšanā. Personām ar invaliditāti tika nodrošināts plašs atbalsts - ergoterapeita, psihologa, asistenta, zīmju valodas tulka pakalpojumi, speciālais transports, darba vietas pielāgošana personai ar invaliditāti, elastīgas apmācību formas u.c. Saskaņā ar pētījuma datiem, vismazāk uzmanības projektu īstenošanā tika veltīts diskriminācijas vecuma vai etniskās piederības dēļ mazināšanai.