Labklājības ministrija 2021. gada 13. septembrī noslēdza līgumu ar SIA "Projektu un kvalitātes vadība" par sestā ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu izstrādi, padziļināti veicot izpēti par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk – VSNP) saņēmējiem.
Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.
Izvērtējuma pirmajā daļā pētnieki identificēja un izvērtēja izmaiņas spēkā stājušos tiesību aktos 2019. gadā, kuras vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības, ienākumu nevienlīdzības samazināšanu, palielinot iedzīvotāju rīcībā esošos tiešos vai netiešos ienākumus, veicot arī padziļinātu administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīzi.
2019. gada situāciju vispārīgā līmenī raksturo šādas tendences:
- kopējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās;
- nevienlīdzības samazināšanās, lai arī tā joprojām, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājas relatīvi augsta;
- sociālās atstumtības samazināšanās, turklāt šī tendence ir pastāvīga kopš 2015. gada;
- trūcīgo personu skaita samazināšanās, kas izriet gan no ekonomiskās situācijas uzlabojuma, gan no tā, ka valstī kopš 2011. gada nav mainīts minimālais ienākumu slieksnis trūcīgas personas statusa iegūšanai.
Izpētes gaitā pētnieki konstatēja, ka 2019. gadā ir stājušās spēkā dažas politiskās iniciatīvas atsevišķos mērķgrupu segmentos, kuru ietekmes izpētei nepieciešams veikt gadījumu analīzi par:
- pensiju indeksu diferenciāciju atkarībā no darba stāža (no 2018. gada personām ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem indeksa aprēķinā izmantoti 60% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas līdzšinējo 50% vietā, bet personām ar darba stāžu no 40 gadiem – 70%; no 2019.gada – ar darba stāžu no 45 gadiem un vairāk – 80%);
- pensiju piemaksu indeksu indeksācijas ieviešanu no 2019. gada, indeksējot pensiju piemaksas ar faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem;
- izmaiņām attaisnojamajos izdevumos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nosakot, ka kompensējamie izdevumi vienai personai gadā izglītībai, medicīnai, dāvanām un ziedojumiem nedrīkst pārsniegt 50% no taksācijas apliekamā ienākumu lieluma, kā arī ne vairāk kā EUR 600.
Iepriekš minēto gadījumu izpētei, pētnieki pieprasīja un analizēja šādus publiski nepieejamus datus:
- divas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) sagatavotas datu kopas par VSNP saņēmējiem (sākotnējie dati, kas atspoguļoja situāciju 2021. gada martā, kā arī datu kopa, kur bija apkopota informācija par visu 2021. gadu);
- VSAA sagatavota datu kopu par vecuma pensiju saņēmējiem 2017. – 2020. gadā (gadījumu izpētes ietvaros);
- Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotu datu kopu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 2018. – 2020. gadā (gadījumu izpētes ietvaros).
Izpētes rezultātā pētnieki secināja, ka pensiju indeksu diferenciācija diversificējusi vecuma pensijas, turklāt šīs izmaiņas nevar uzskatīt par pilnībā taisnīgām, jo pensijas lielums atkarīgs ne tikai no darba stāža un nomaksātajiem sociālajiem nodokļiem, bet arī no stāža pensionāra statusā. Pensiju piemaksu indeksācija savukārt nav uzskatāma par taisnīgu, jo personas, kas pensionējušās pēc 2011. gada, piemaksas pie pensijas par nostrādātajiem gadiem līdz 1996. gadam nesaņem, tādējādi primāri būtu nepieciešams piešķirt piemaksas viņiem, nevis indeksēt piemaksas tiem, kas tās jau saņem. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka kādas grupas situācija izmaiņu rezultātā būtu pasliktinājusies.
Attiecībā uz izmaiņām attaisnoto izdevumu atmaksā no iedzīvotāju nodokļa, pētnieki secināja, ka veiktās izmaiņas nenodrošina vienlīdzīgu izglītības un veselības aprūpes pieejamību vai arī tādu nevienlīdzību pieejamībā, kas būtu uzskatāma par sociāli taisnīgu (personām, kas nav iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumi, atgūt izdevumus ir ievērojami sarežģītāk), tomēr nav pamata uzskatīt, ka apskatāmajā laika periodā kādai grupai būtu mazinājusies izglītības vai veselības aprūpes pakalpojumu finansiālā pieejamība kā tāda. Rekomendēts izdevumus, kas saistīti ar tādām būtiskām jomām kā izglītība un veselības aprūpe valstij finansēt nepastarpināti.
Izvērtējuma otrajā daļā pētnieku uzdevums bija padziļināti izpētīt VSNP saņēmēju mērķa grupas portretu, spēkā esošos normatīvos aktus šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai un VSNP saņēmējus raksturojošo statistiku. Tā kā VSNP saņēmējiem nav iespējams saņemt vecuma pensiju, jo nav uzkrāts minimālais darba stāžs, bija būtiski noskaidrot, vai un kādi šķēršļi pastāvēja VSNP saņēmējiem, lai iegūtu minimālo darba stāžu, piedaloties sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā atbilstoši savām spējām, tādējādi esot lojālam pret pārējiem sabiedrības locekļiem un nodrošinot arī sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējību un stabilitāti.
Papildus normatīvo aktu un statistikas datu analīzei, pētnieki veica arī 400 VSNP saņēmēju aptauju un 22 padziļinātas intervijas ar VSNP saņēmējiem.
Izvērtējumā tika secināts, ka VSNP saņēmēji ir ļoti neviendabīga grupa, tādēļ specifiskus darba tirgus šķēršļus, kuru novēršana būtiski risinātu tieši šīs grupas problēmas, konstatēt nevar. Taču, kā galvenie cēloņi VSNP, nevis minimālās pensijas saņemšanai tika identificēti: darbs bez darba līguma; grūtības atrast darbu; grūtības pierādīt pirms 1991. gada iegūto darba stāžu; informācijas trūkums par to, ka iegūtais darba stāžs ir pietiekams, tāpēc iespējams pretendēt uz minimālo pensiju. Kā sekundāri cēloņi identificēti: izkrišana no darba tirgus pēc 1991. gada; nespēja iesaistīties darba tirgū tuvinieku aprūpes vai bērnu pieskatīšanas dēļ.
Lai plašākam politikas veidotāju lokam un sabiedrībai sniegtu skaidrāku izpratni par VSNP saņēmējiem un to, kādēļ viņi saņem nevis minimālo pensiju, bet gan VSNP, pētnieki, apkopojot aptaujas rezultātus, definēja tipiskākās situācijas, kas raksturo šo mērķa grupu un veica padziļinātas intervijas ar cilvēkiem, kuri šīs tipiskākās situācijas visprecīzāk raksturo.
Ar izvērtējuma gala nodevumu var iepazīties vietnē: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3936