Deinstitucionalizācijas process
Projekts ilgst no 2015. līdz 2023. gadam.
ES ir piešķīrusi finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.
Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.
DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.
Saites uz Deinstitucionalizācijas projektiem visos Latvijas plānošanas reģionos:
Karte - pašvaldības, kuras piedalās deinstitucionalizācijas projektā
Plānošanas reģionu DI projektu vadītāju kontaktinformācija
DI projekti tiek īstenoti visos Latvijas reģionos un tajos piedalās 115 pašvaldības. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņems ES finansējumu, un sociālo pakalpojumu attīstībai izmantos tikai pašvaldības vai citus pieejamos resursus.
Pašvaldību sociālie dienesti ir apzinājuši cilvēkus (gan bērnus ar invaliditāti, gan pieaugušos ar garīga rakstura traucējumiem), kas vēlas iesaistīties projekta aktivitātēs, un neatkarīgi speciālisti, izmantojot vienotu metodoloģiju, vērtē katra cilvēka individuālās vajadzības un izstrādā individuālu atbalsta plānu. Ja individuālajā atbalsta plānā noteikto pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama jaunas infrastruktūras izveide, pašvaldības sociālais dienests var uzsākt pakalpojumu sniegšanu.
Balstoties uz individuālo vajadzību izvērtējuma rezultātiem, esošās situācijas analīzi un prognozēm par pakalpojumu pieprasījumu nākotnē, visas reģiona pašvaldības kopīgi plāno, kā izvietot jaunos sociālos pakalpojumus, lai tie būtu ērti pieejami cilvēkiem, bet lieki nedublētos. Katrā pašvaldībā nav nepieciešams radīt visus pakalpojumu veidus, tāpēc pašvaldībām cieši jāsadarbojas. Ar pašvaldībām saskaņoti sociālo pakalpojumu attīstības risinājumi tiek iekļauti plānošanas reģionu DI plānos.
Sociālo pakalpojumu attīstības padome, kuras sastāvā ir gan valsts un pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2018. gadā ir apstiprinājusi visu plānošanas reģionu DI plānus. Balstoties uz DI plānos noteikto, pašvaldības veido sociālo pakalpojumu infrastruktūru, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. ERAF projekti tiek īstenoti 72 pašvaldībās.
Uzsākot reālu darbu pie jauno sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveides, atsevišķām pašvaldībām ir bijis nepieciešams mainīt sākotnēji DI plānā noteiktos sociālo pakalpojumu attīstības risinājumus. Tādā gadījumā DI plānos tiek veikti grozījumi. Tāpat kā sākotnēji izstrādātos DI plānus, arī grozījumus tajos apstiprina Sociālo pakalpojumu attīstības padome.
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānoto sociālo pakalpojumu attīstība
Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem plānoto sociālo pakalpojumu attīstība
Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem plānoto sociālo pakalpojumu attīstība
2020. gadā DI projektos pašvaldības turpina sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti, kas dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm. Pakāpeniski tiek izveidota jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, kas paplašina sociālo pakalpojumu sniegšanas iespējas. Tāpat plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām organizē individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi jaunām personām, kuras vēlas uzsākt dalību DI projektos un saņemt to finansētus sociālos pakalpojumus.
DI projektu informatīvās kampaņas ietvaros ir radīta mājaslapa cilveksnevisdiagnoze.lv Tās mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, deinstitucionalizāciju un tās priekšrocībām.