29. maijā Bērnu slimnīcas Vecāku mājā norisinājās preses konference, kurā Bērnu slimnīcas fonds un Labklājības ministrija informēja plašsaziņas līdzekļus par pilotprojektu bērnu ar autiskā spektra traucējumiem psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai.
No 2024. gada janvāra Bērnu slimnīcas fonds (BSF) īsteno Labklājības ministrijas finansēto pilotprojektu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST). Ar piešķirto finansējumu līdz šī gada 30. novembrim paredzēts apmaksāt 100 bērniem uzturošo terapiju (ABA terapiju, ergoterapeita, logopēda vai audiologopēda nodarbības) pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par AST un agrīnās intervences programmas saņemšanas ārstniecības iestādē.
Lai informētu par pilotprojekta līdzšinējo gaitu un nākotnes iecerēm, preses konferencē piedalījās Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, labklājības ministrs Uldis Augulis, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja Liene Daškevica, kā arī Mirdza Kursīte – māte diviem bērniem, kuri saņem psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Dambiņa pastāstīja, ka projekta īstenošana uzsākta šī gada 16. janvārī, bet pirmie bērni ar AST projekta apmaksātos pakalpojumus sāka saņemt no marta. Kopumā pilotprojekta sniegtajam pakalpojumam pagaidām apstiprināti 72 bērni, un no tiem līdz aprīļa beigām nodarbības bija uzsākuši 58 bērni. Šobrīd projekta ietvaros apmaksāto pakalpojumu iespējams saņemt 39 iestādēs, kas piedāvā uzturošās terapijas nodarbības, un ar kurām Bērnu slimnīcas fonds noslēdzis līgumu. Kopējais līguma finansējums ir 350 tūkstoši eiro, un iecerēts, ka līdz novembra beigām pakalpojumu būs saņēmuši 100 bērni.
Tomēr Dambiņa uzsvēra, ka šobrīd Bērnu slimnīcas fonds no ziedojumu līdzekļiem sedz uzturošās terapijas izmaksas 234 bērniem ar AST, un vēl 164 bērni līdz septiņu gadu vecumam gaida rindā – pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir ļoti liels.
Augulis atzina, ka valsts atbalsts bērniem ar AST viennozīmīgi ir nepieciešams, jo tā ir investīcija Latvijas bērnos un sabiedrības nākotnē, un arī šī pilotprojekta mērķis ir izvērtēt labākos veidus, kā palīdzēt bērniem, lai vēlāk nodrošinātu šī pakalpojuma pēctecību. Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs tika uzsākta valsts apmaksāta agrīnās intervences programma, kas pēc iespējas agrākā vecumā sniedz iespēju diagnosticēt autiskā spektra traucējumus, un šogad pilotprojekta ietvaros tiek pārbaudīts nākamais atbalsta solis – uzturošā terapija. Dūdiņš piebilda, ka Labklājības ministrijai ir iecere nākotnē šo pakalpojumu iekļaut valsts sociālo pakalpojumu grozā.
Daškevica skaidroja, ka gan agrīnās intervences programma, gan pilotprojekts uzturošās terapijas nodrošināšanai ir liels atspēriens ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Kaut gan līdz ar pilotprojekta uzsākšanu ir palielinājusies arī interese par agrīnās intervences pakalpojumu, lielas grūtības sagādā speciālistu trūkums – arī uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem jāgaida rindās, kas bērniem īpaši agrā vecumā ir pārāk garas un kavē iespējamo attīstību.
Tomēr viena no pilotprojekta sniegtā pakalpojuma saņēmējiem, mamma trim bērniem, no kuriem diviem diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, sniedza atzinīgu novērtējumu par to, ka valsts sāk paplašināt atbalstu. Lai apmaksātu abu bērnu attīstībai nepieciešamās nodarbības, bez ziedotāju vai valsts finansējuma ģimenei no saviem līdzekļiem būtu jāsedz aptuveni 12 tūkstoši eiro gadā, kas ir liels finansiālais slogs. Tas, ka finansējumu sāk sniegt valsts, ne tikai ziedotāji, palīdz arī psiholoģiski, apliecinot, “ka tavs bērns valstij ir tikpat svarīgs, kā citi,” pauda Mirdza Kursīte.