Latvijā saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2022. gada datiem bija 10 683 personu ar invaliditāti vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuru aprūpē bija viens vai vairāki bērni. Lai veicinātu vecāku ar invaliditāti iespējas rūpēties par saviem bērniem, vienlaikus šīs rūpes salāgojot ar rūpēm par savu veselību un funkcionālo spēju uzlabošanu, ir kompleksi jāpilnveido universālie valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumi ģimenēm un personām ar invaliditāti starpnozaru līmenī.
Šādi secinājumi minēti Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par atbalsta pasākumiem vecākiem ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni”, kas otrdien, 30. janvārī, izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.
Labklājības ministrs Uldis Augulis atzīst, ka "pilnveidojot esošos un attīstot jaunus pakalpojumus, stiprinot starpinstitucionālu sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī izglītojot speciālistus un veidojot sabiedrības izpratni, varam vēl vairāk veicināt cilvēku ar invaliditāti iespējas iekļauties darba tirgū un gūt ienākumus, rūpēties par saviem bērniem un par savu veselību, socializēties, lai līdzsvarotu savu dzīvi starp pienākumiem darbā, mājās un bērnu aprūpē."
Ziņojumā teikts, ka jāveicina atbalsta sistēmas pilnveide invaliditātes gadījumā, lai stiprinātu pašas personas ar invaliditāti iespējas rūpēties gan par sevi, gan par savu bērnu, maksimāli iekļaujoties dažādos sabiedriskajos procesos, t.sk. nodarbinātībā un izglītībā. Tāpat nozīmīgi ir turpināt pilnveidot un attīstīt vides un transporta piekļūstamību, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un uz personas vajadzībām mērķētu sociālo pakalpojumu pieejamību.
Ziņojuma ietvaros analizēti nodarbinātības rādītāji vecākiem ar invaliditāti un secināts, ka tie ar katru gadu uzlabojas un kopumā ir augstāki nekā kopējie personu ar invaliditāti nodarbinātības rādītāji. Statistikas dati rāda, ka vecāku ar invaliditāti ienākumi no algota darba salīdzinot ar vidējo darba samaksu valstī mēnesī ir nedaudz zemāki, tomēr, ja persona saņem darba algu un ar invaliditātes statusu saistītu maksājumu, faktiskie ienākumi mēnesī sasniedz vai pat pārsniedz vidējās darba samaksas apmēru valstī.
Ziņojumā secināts, ka nav saskatāms pamatojums noteikt jaunu finansiālā atbalsta veidu, kas būtu konkrēti mērķēts uz vecāku ar invaliditāti spēju stiprināšanu aprūpēt savus bērnus. Atbalsts invaliditātes seku mazināšanai un atbalsta bērnu aprūpei ir savstarpēji nodalāmi valsts atbalsta veidi, tādēļ ieviest universālu finansiālo atbalstu vecākiem ar invaliditāti nebūtu mērķēti orientēts uz bērnu vajadzību nodrošināšanu.