Sestdien, 1. jūnijā, arī Latvijā atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Bērniem veltīta diena dažādās valstīs tiek atzīmēta dažādos datumos. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu atzīmē 1. jūnijā.
Sveicot visus Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā, labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver: “Bērni ir mūsu nākotne, tieši tāpēc šodien mēs ne tikai svinam bērnu tiesības, bet arī apliecinām savu atbalstu viņu līdzdalībai un iesaistei dažādos lēmumu procesos, kas skar pašus bērnus. Bērnu balsis ir svarīgas un nepieciešamas, lai radītu labākus un drošākus apstākļus viņu attīstībai un izaugsmei, un mums jāmācās ieklausīties bērnu sacītajā, dzirdēt un saskatīt aiz pateiktā. Bērnu pieredze savā vidē ir unikāla, viedokļi - neaizstājami, tādēļ viņu redzējums būtiski var mainīt politikas un programmu veidošanu, kas vērstas uz bērnu labbūtības veicināšanu. Mūsu kā pieaugušo pienākums un atbildība ir nodrošināt, ka bērni tiek uzklausīti un ņemti vērā, kad tiek pieņemti lēmumi par viņu labklājību un tiesībām.”
Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību. Situācijās, kad konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, ir pienākums ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai. Bērniem ir iespēja bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju par bērnus interesējošajiem jautājumiem.
Ikvienam bērnam ir jānodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātās tiesības. Minētais pienākums attiecas uz ikvienu bērnu tiesību aizsardzības subjektu, t.sk. bērna vecākiem (adoptētājiem), audžuģimenēm un aizbildņiem; izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādēm; valsts un pašvaldību institūcijām; sabiedriskām organizācijām un citām fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.
Tas nozīmē, ka bērniem veltītā diena nav tikai par aizsardzību, bet arī par bērnu atbalstīšanu un iedrošināšanu kļūt par aktīviem pilsoņiem, lai veidotu savu valsti atbilstošu vislabākajiem ideāliem. Aicinām pieaugušos, vecākus, skolotājus, politiķus u.c. atbalstīt un veicināt bērnu un jauniešu pilsonisku līdzdalību sabiedrībai aktuālu jautājumu izlemšanā un politikas veidošanā. Tikai kopā ar bērniem un jauniešiem varam izveidot tādu pasauli, kas ir piemērota bērnu un jauniešu augšanai un attīstībai, sava potenciāla izmantošanai.
Daži skaitļu un fakti (Centrālās statistikas pārvaldes dati):
- 2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 361 tūkst. bērnu vecumā līdz 17 gadiem (19,2% no visiem iedzīvotājiem). No 2016. gada sākuma bērnu (0–17 gadi) skaits palielinājies par 9,1 tūkst. jeb 2,6%. Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušo ģimeņu ar bērniem skaits.
- Latvijā 2023. gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Pierīgā – 22,3%, bet vismazākais bija Latgalē – 16,6%. Novados vismazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā – 13,8% , vislielākais – 30,8% Mārupes novadā.
- 2023. gadā piedzima 14 121 bērns, kas ir par 11,5% jeb 1 833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022. gadā. Latvijā katru gadu zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu.
- 2022./2023. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 98 tūkstoši bērnu, kas ir par 1,4 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā gadā.
- 2022./2023. mācību gada sākumā vispārizglītojošās dienas apmācības programmās bija iesaistījušies 211 tūkstoši izglītojamo jeb par 4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.
- 2022./2023. mācību gada sākumā studējošo skaits augstskolās un koledžās bija 75,4 tūkstoši jeb par 2 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš.