Cilvēkam, kuram dažādu apstākļu dēļ ir ilgstoši vai nepārejoši ļoti smagi, smagi vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi, kas ietekmē viņa garīgās, fiziskās spējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, valsts nosaka invaliditāti.
Šādiem cilvēkiem, atkarībā no veselības stāvokļa un funkcionēšanas ierobežojumu pakāpes, tiek noteikta I, II vai III invaliditātes grupa. Valsts viņiem piešķir invaliditātes pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no noteiktās invaliditātes grupas smaguma un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, ir noteikta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Ļoti smagas invaliditātes gadījumos valsts piešķir arī īpašas kopšanas pabalstu. Taču šiem cilvēkiem ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, par kuriem viņi bieži vien ir nepietiekami informēti.
Kādi atbalsta pasākumi, izņemot piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, ir pieejami ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti?
Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti ir pieejami dažādi valsts apmaksāti atbalsta pasākumi. Viens no atbalsta pasākumiem ir desmit psihologa konsultācijas bērnam, kuram noteikta pirmreizējā invaliditāte, kā arī bērna vecākiem vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem.
Tāpat bērniem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tiek nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē. Abus šos pakalpojumus var sniegt jebkurš cilvēks, ja viņam ir pieredze bērna ar invaliditāti aprūpē. Lai pieprasītu kādu no asistenta pakalpojumiem, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kurā deklarēts bērns vai izglītības iestādē, kurā bērns mācās vai plāno mācīties.
Bērniem ar dzirdes traucējumiem, izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai tiek nodrošināti surdotulka pakalpojumi. Izglītības programmas apguvei surdotulks tiek nodrošināts līdz 480 akadēmiskām stundām mācību gadā, bet saskarsmes nodrošināšanai līdz 120h kalendārajā gadā. Pakalpojumu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) kontakttālrunis papildu informācijai 26278525 vai mājas lapā https://www.lns.lv/lat/.
Bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināti dažāda veida individuāli pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi (TPL). Ja ir dzirdes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) nodrošina, piemēram, dzirdes aparātus, bet ne tikai tos. Ja ir redzes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) nodrošina dažāda veida tiflotehniku (piem., braila raksta vai pārvietošanās palīglīdzekļi). Ja ir dažādi funkcionālie traucējumi, to mazināšanai Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs (TPL Vaivari) nodrošina dažāda veida pielāgotus palīglīdzekļus - ortozes, protēzes, riteņkrēslus. Lai pieprasītu kādu no palīglīdzekļiem, jāvēršas Latvijas Nedzirdīgo savienībā (LNS) pa tālruni 29643789 vai mājas lapā https://surdocentrs.lv/kontakti/; Latvijas Neredzīgo biedrībā (LNB) pa tālruni 67532607 vai mājas lapā https://www.lnbiedriba.lv/lv/pakalpojumi/tiflotehnika/katalogs/; Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā (TPL Vaivari) pa tālruni 67552350 vai mājas lapā https://www.vtpc.lv/lv.
Palīdzēt var arī pašvaldības, kuras var sniegt psihosociālo atbalstu bērnam un vecākiem (psihologs, atbalsta grupas u.c.), piedāvāt dienas aprūpes/rehabilitācijas centra pakalpojumus bērnam ar invaliditāti., kā arī aprūpes mājās pakalpojumu bērnam ar invaliditāti.
Ar Eiropas Savienības (ES) fondu sniegto atbalstu līdz 2023.gadam deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti pieejami dienas aprūpes centra pakalpojumi, dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērnam un vecākiem, sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību. Pieejams arī īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojums bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 30 dienām gadā. Visus minētos pakalpojumus nodrošina pašvaldības sociālais dienests, kurā ir deklarēts bērna ar invaliditāti, ja attiecīgā pašvaldība piedalās DI projektā.
Kādi atbalsta pasākumi, izņemot noteikto invaliditātes pensiju, ir pieejami pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?
Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina sociālo rehabilitāciju – sociālo spēju atjaunošana vai uzlabošana un profesionālo rehabilitāciju – jaunas profesijas apgūšanai vai profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošanai, kā arī izglītības iespējas – Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai SIVA koledžā. Papildu informāciju par šiem pakalpojumiem var iegūt, zvanot pa tālruni 67769890 vai rakstot uz e-pastu: siva@siva.gov.lv vai mājas lapā https://www.siva.gov.lv/aktualitates.html.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā dažādus aktīvās nodarbinātības pasākumus personām ar invaliditāti, lai viņas veiksmīgāk varētu iekļauties darba tirgū. Daži no tiem ir – motivācijas programma darba meklēšanai un sociālā mentora pakalpojumi ilgstošajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti; apmācības iespējas; ergoterapeita konsultācija pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas un daudzi citi pakalpojumi. Par šiem un citiem pakalpojumiem, kursu nodrošina NVA sīkāk var uzzināt zvanot pa tālruni 80200206 vai rakstot uz e-pastu: nva@nva.gov.lv, kā arī mājas lapā https://www.nva.gov.lv/.
Ja cilvēks ar invaliditāti strādā, mācās vai iesaistās dažādos sociālos pasākumos un viņam ir izsniegts VDEĀVK atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, tad var tikt nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā. Lai pieprasītu asistenta pakalpojumu, personai ar invaliditāti jāvēršas sociālajā dienestā, kurā deklarēta persona ar invaliditāti.
Gluži tāpat kā bērniem arī pilngadīgām personām ar invaliditāti tiek nodrošināti surdotulka pakalpojumi, individuāli pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi (TPL), dažādi pašvaldību nodrošinātie sociālie pakalpojumi (Ilgstoša sociālās aprūpe; Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centrs; Pusceļa māja; Grupu māja/dzīvoklis; Servisa dzīvoklis) un (ES) fondu ietvaros sniegti pakalpojumi (Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centri; Specializētās darbnīcās; Grupu dzīvoklis vai māja; “Atelpas brīdis”; Atbalsts dažādās dzīves situācijās), kurus nodrošina personas dzīvesvietas sociālais dienests vai attiecīgā iestāde, kura nodrošina minēto pakalpojumu.