Š.g. 14. novembrī notika pirmā Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes sēde. Tās laikā apstiprināts padomes darbības nolikums, pārrunāta informācija par brīvprātīgo godināšanas pasākuma norisi 2024. gadā, kā arī izdiskutēti priekšlikumi brīvprātīgā darba aktivitāšu plānam 2025. gadam.
Minētā padome ir labklājības ministra izveidota padomdevēja institūcija, kura veicina sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā. Padomes uzdevums ir noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā, koordinēt iesaistīto pušu sadarbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un tās īstenošanai.
Diskusija attiecībā uz institucionālajiem risinājumiem un atbildīgās ministrijas noteikšanu brīvprātīgā darba politikas izstrādē aizsākās jau pirms vairākiem gadiem, bet 2024. gada 20. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Brīvprātīgā darba likumā, nosakot Labklājības ministriju kā atbildīgo institūciju brīvprātīgā darba politikas izstrādē.
Labklājības ministrs Uldis Augulis: “Brīvprātīgais darbs visā pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Tas dod iespēju cilvēkiem attīstīt jaunas prasmes un kompetences, kā arī gūt pieredzi, kas var noderēt turpmākajā profesionālajā dzīvē, kas nereti var būt īpaši svarīgi jauniešiem un cilvēkiem, kas meklē darba iespējas.”
Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks: “Ir izveidots jauns konsultatīvs un padomdevēju mehānisms brīvprātīgā darba jomā. Padomes aktīva iesaiste palīdzēs dot būtisku ieguldījumu brīvprātīgā darba attīstībā, nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi, veicinot vienotu brīvprātīgā darba izpratni, kā arī savstarpējās diskusijās nonākot pie priekšlikumiem normatīvā regulējuma pilnveidei un brīvprātīgā darba ekosistēmas stiprināšanai.”
Padomes sastāvā ir Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts probācijas dienesta, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvis. Tāpat padomē darbojas arī astoņi brīvprātīgā darba organizētāju – biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kuru darbības laiks padomē ir divi gadi. Padomes sēdes plānots rīkot ne retāk kā reizi pusgadā.