Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rāda, ka ar bezpajumtniecības mazināšanu saistītu pasākumu kopums parasti ir ietverts nacionālās stratēģijās bezpajumtniecības izskaušanai. Latvijā vienota pieeja pagaidām nepastāv, tomēr ekspertu loks, kuri ar šo jautājumu strādā, ir pārliecināti, ka risinājums ir jāmeklē un, lai to izdarītu, jāsāk ar definīcijas noteikšanu. Lai sāktu sarunas par to, Labklājības ministrija organizēja ekspertu domnīcu.
Kā liecina cilvēku bez pajumtes raksturojums, bezpajumtniecība ir cieši saistīta ar dažādiem sociālekonomiskiem, psiholoģiskiem un strukturāliem faktoriem. Bezpajumtniecības problēma rodas gan ekonomiskās nestabilitātes, apgrūtinātas pieejas nodarbinātībai, nabadzības, lētu mājokļu trūkuma, kā arī problēmu ģimenē un personas garīgā un fiziskā veselības stāvokļa dēļ. Daudzi šie faktori bieži mijiedarbojas un veido sarežģītu problēmsituācijas kopumu, kas rezultātā var novest pie bezpajumtniecības. Tāpēc tās mazināšanai un novēršanai ir nepieciešama kompleksa pieeja – cilvēka situācijai un vajadzībām atbilstoši sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi un speciālistu atbalsts, kā arī tik ļoti nozīmīgais resurss - mājoklis.
Nākamais solis bezpajumtniecības jautājuma risināšanā ir 2024. gadā plānotais izvērtējums, kā ietvaros tiks veikta bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara izpēte un tiks izstrādāti priekšlikumi atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.
Pasākumā piedalījās eksperti no Ekonomikas un Labklājības ministrijām, Tiesībsarga biroja, Latvijas Universitātes, Latvijas Samariešu apvienības, Centrālās statistikas pārvaldes, Valmieras novada domes un Rīgas domes, kuri ar bezpajumtniecības jautājumiem strādā ikdienā gan valsts, gan pašvaldību, gan arī NVO līmenī.
Domnīca tika organizēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.5.4. pasākuma projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros.