Latvija ir 18. vietā starp Eiropas dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā. Šādi dati ir Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta otrdien, 15. oktobrī, publiskotajā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā 2019. Indekss tiek aprēķināts, balstoties uz 2017.gada datiem, par sešām dažādām jomām – zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Papildus šogad indeksā īpaša uzmanība pievērsta darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai.
Mūsu valsts te ieguvusi 59,7 punktus (100 nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet 1 – nelīdztiesību). Tas ir par 1,6 punktiem vairāk nekā 2017. gadā. Dzimumu līdztiesības indekss vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 67,4 punkti. Salīdzinot Latvijas sasniegumus ilgākā laika periodā (no 2005. līdz 2017. gadam), kopumā indeksa rādītājs ir uzlabojies par 6,3 punktiem, bet tas tomēr ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs šajā laikā. Latvija ierindojas to valstu pulkā (Igaunija, Slovēnija, Portugāle, Malta, Austrija, Vācija, Kipra), kurās indeksa rādītājs ir zemāks par ES vidējo, bet rādītāji tiek uzlaboti.
Lai gan Latvijai augstākais rādītājs ir veselības jomā – 78,3, tomēr starp ES dalībvalstīm, Latvija te ierindojas vien 26. vietā. Labs rādītājs Latvijai ir arī darba jomā – 74,2. Kopumā te iezīmējas pozitīva attīstība, jo ir palielinājies gan sieviešu (75%), gan vīriešu (79%) nodarbinātības līmenis vecuma grupā 20-64 gadi, taču ir izteiktāka segregācija darba tirgū (sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktā profesijā vai ekonomikas sektorā). Tikai 5% vīriešu strādā izglītības, veselības un sociālā darba jomās, salīdzinot – minētajās jomās strādā 25% sieviešu. Daudz mazāk sieviešu (tikai 6%) nekā vīriešu (30%) strādā zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās.
Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas (44,1) un zināšanu (49,7) jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. To ietekmē sieviešu vai vīriešu augstais īpatsvars noteiktās izglītības jomās, kā arī iesaiste mūžizglītībā gan sievietēm, gan vīriešiem ir salīdzinoši zema (2017. gadā sievietēm – 14%, vīriešiem – 13%).
Naudas jeb ienākumu jomā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss. Latvijā augstākam nabadzības riskam ir pakļautas vienas personas mājsaimniecības, īpaši sievietes (58% salīdzinājumā ar 48% vīriešu) 65 gadu vecumā un vecākas, kā arī sievietes ar zemāku izglītību (45%). Latvijai naudas jeb ienākumu jomas rādītājs ir 65,5 (ES – 80,4). Sievietēm Latvijā ienākumi ir par 18% mazāki nekā vīriešiem, turklāt šī atšķirība ienākumos var būt lielāka pāriem ar bērnu (sievietes pelna par 30% mazāk) un starp cilvēkiem ar zemāku izglītību (sieviešu ienākumi ir par 35% zemāki).
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir neatkarīga ES struktūrvienība jeb aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un valstu politikas attiecīgajās jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. EIGE mērķis ir kļūt par Eiropas zināšanu centru dzimumu līdztiesības jautājumos, pirmavotu ticamu faktu izstrādē, kas apkopo un nodrošina pieejamu informāciju, pieredzi un specializētas zināšanas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbību 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss līdz šim tika publicēts reizi divos gados. Turpmāk Indekss tiks publicēts katru gadu.