Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauž neizpratni par lielo steigu, kādā tiek virzīts jautājums par moratorija noteikšanu bērnu adopcijai uz ārzemēm un aicina koalīcijas partnerus uz izsvērtu un konstruktīvu dialogu.
“Pirms kādu neatgriezenisku lēmumu pieņemšanas, aicinu politiķus nepakļauties populismam, bet rūpīgi iepazīties ar problēmu un sekām, kādas radītu moratorija ieviešana. Adopcija uz ārzemēm daudziem bērniem ir vienīgā iespēja pāršķirt dzīvē jaunu lappusi. Par šiem bērniem, kas pārsvarā ir ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti, vecumā virs 10 gadiem, Latvijā interese ir ļoti neliela. Moratorijs līdz jauna ārvalstu adopcijas regulējuma izstrādei var ieilgt vai pat saglabāties uz visiem laikiem, atņemot iespēju šiem bērniem jebkad nokļūt ģimenē.”
Saskaņā ar koalīcijas sadarbības sanāksmē panākto vienošanos, Ramona Petraviča organizēs Attīstības komitejas sanāksmi, lai, spītējot atšķirīgajam partiju viedoklim, meklētu kompromisus. Koalīcijas partneriem nosūtīts aicinājums līdz 19. jūnijam izvirzīt divus pārstāvjus dalībai sanāksmē, ko piedāvāts rīkot uzreiz pēc Jāņiem. Plānots, ka sanāksme notiks attālināti – videokonferences formā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča, kas ir arī partijas KPV LV valdes locekle, atzinīgi novērtējusi partijas “Attīstībai/Par!” pausto izpratni par nepieciešamību diskusijas vēl turpināt.
Petraviča uzsver, ka politiskie oponenti savā retorikā nereti izmanto bērnu interesēm neatbilstošus nacionālistiskus saukļus, tostarp, ka Latvijas bērniem jāpaliek tikai un vienīgi Latvijā, kas nesakrīt ar valsts vīziju, ka bērnam prioritāte ir ģimeniska vide. Tāpat viņa kategoriski noraida apgalvojumus, ka Latvija tirgojas ar saviem bērniem un norāda, ka katrs ārvalstu adopcijas gadījums tiek rūpīgi vērtēts.
Ministre atgādina, ka uz ārvalstīm ļauts adoptēt tikai bērnus, kas ilgstoši atrodas institūcijās. Turklāt ārvalsts adoptētājs lietu bērnu adopcijai Latvijā var iesniegt uz bērnu vecumā no 9 gadiem, trīs un vairāk vienas ģimenes bērniem, bet bez vecuma ierobežojuma – bērniem ar būtiskām veselības problēmām.
Vienlaikus pēdējos gados labklājības ministra izsniegto atļauju skaits bērnu adopcijai uz ārvalstīm samazinās. Pirms trīs gadiem izsniegtas 69 atļaujas, bet pērn – 42. Vienlaikus 2019. gadā aprūpes iestādēs atradās 618 bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, no kuriem vairāk nekā puse – pusaudži 13 līdz 17 gadu vecumā. Savukārt, audžuģimenēs ievietoti 1352 bērni.
Saeima 17. jūnijā nodeva izskatīšanai likumu grozījumus, kas paredz no 1. septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu.