Ceturtdien, 1. jūnijā, plkst. 10.00-11.00, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, labklājības ministre Evika Siliņa aicina uz tiešraides diskusiju portālā Tvnet "Atpazīsti savu spēku". Tajā piedalīsies un praktiskus ieteikumus sniegs Anda Sauļūna, psiholoģe un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore, kā arī jaunieši, kuri iesaistījušies kampaņā "Atpazīsti savu spēku".
Tiešraides diskusiju vadīs Toms Grēviņš, un tā notiks portālā Tvnet, kā arī Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Facebook lapās.
Par kampaņu "Atpazīsti savu spēku"
VBTAI Bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunis 116 111 aprīlī uzsāka kampaņu "Atpazīsti savu spēku", aicinot jauniešus pievērts uzmanību iekšējo resursu atpazīšanai.
Kampaņas laikā saņemto zvanu saturs bijis ļoti dažāds. Saņemti zvani, kuros bērni dalās ar savu pozitīvo pieredzi, vēlas pastāstīt par savām ikdienas gaitām, veiksmēm un izdošanos, kā arī zvani, kuros bērni dalījušies ar savām grūtībām, vēlmi mazināt smagās emocijas, bezspēcības sajūtu, izmisumu un citām emocijām.
Daži no saņemtajiem zvaniem:
- Zvanījis pusaudzis, kuram ir grūtības ģimenē – viens no vecākiem mēdzot izturēties ļoti agresīvi un neiecietīgi, tādēļ nereti puisis izjūtot spēcīgas emocijas, kā arī piedzīvojot panikas lēkmes. Puisis stāsta, ka saruna ar Uzticības tālruni palīdzot nomierināties reizēs, kad esot ļoti liela trauksme.
- Aptuveni 10 gadus veca meitene vēlējusies padalīties ar pozitīvām sajūtām, tādēļ zvanot uz Uzticības tālruni – grūtību neesot, tomēr griboties ar kādu aprunāties un izstāstīt, ka saņēmusi labas atzīmes mācībās.
- Pusaudze zvanījusi uz Uzticības tālruni, jo bijis konflikts ar vecākiem par sliktām sekmēm. Vecāki bijuši ļoti kritiski – meitenei bijušas spēcīgas emocijas, trauksme, bijis grūti parunāt un elpot, jo meitene raudājusi, tādēļ konsultants kopīgi veicis elpošanas vingrinājumus, lai palīdzētu mazināt spēcīgās emocijas. Tāpat ar meiteni runāts par to, kā sev ikdienā palīdzēt un kur saņemt atbalstu.
- Pusaudzis jūtas vainīgs, zvanot uz Uzticības tālruni, jo šķiet, ka viņš tērē visu laiku. Zvanītājam grūti saskatīt pozitīvo, nav vēlmes un enerģijas neko darīt vai mainīt, jūtas grūtību nogurdināts. Kopīgi ar konsultantu runā par maziem solīšiem, ko varētu pamainīt, lai justos labāk.
- Stāsta, ka pirms laika diagnosticēta depresija. Ar konsultantu runāts par emocijām, kas pašreiz tiek izjustas; par resursiem – kā var sev likt justies labāk un par tālākām iespējamajām darbībām.
- Meitene pusaudžu gados atradusi jaunu hobiju un aizraušanos – neesot viegli, bet sanākot arvien labāk un tas esot ļoti forši. Beidzot atkal esot sajūta, ka spējot kaut ko izdarīt labi.
- Esot saņēmusi teicamu atzīmi kontroldarbā, nevarot sagaidīt, kad varēs pateikt mammai, bet gribējusi izstāstīt vēl kādam.
Šie piemēri norāda uz to, ka bērnam ir svarīgi dalīties ar to, ka viņš uzdrošinās pamēģināt, pat ja ar pirmo reizi neizdodas tik labi, cik vēlētos. Bērnam ir svarīgs iedrošinājums, atbalsts.