“Šogad labklājības nozarē veiktie darbi ir ļāvuši palielināt valsts sniegto finansiālo atbalstu daudziem cilvēkiem. Tas liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa un iesāktie sistēmas uzlabojumi ir jāturpina arī nākamgad. Tā būs mana darba prioritāte,” teica labklājības ministre Ramona Petraviča pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ziņojuma Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību.
No šī gada 1. aprīļa valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbinieku atalgojumam piešķirti papildus 4, 8 miljoni eiro, kas ļāva palielināt darba algas par vidēji 145 eiro mēnesī. Patiesībā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem darba samaksas pieaugums bija vēl lielāks, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto maksimāli iespējamo mēnešalgas apmēru.
Pēc ministres domām, tas radījis pozitīvu ietekmi uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu, tādējādi uzlabojot VSAC dzīvojošo, valsts apgādībā esošo personu, tostarp - personu ar invaliditāti, dzīves kvalitāti.
No 1. jūlija ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Tā apmērs mēnesī ir atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 25 procentu apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī.
Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 procentu apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas (129 eiro mēnesī). Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņu cenu indeksu.
Ģimenes, kurās aug bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt vecumam atbilstošas darbības un sevis aprūpi patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pieaugušā vecumu un īpaši smaga invaliditāte un līdz ar to arī papildu aprūpe saglabājas Ģimenēm rodas papildu izdevumi šo cilvēku aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī.
Tāpēc par 100 eiro palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. No šī gada 1. jūlija pabalsts šo cilvēku kopšanai ir 313,34 eiro mēnesī. Labklājības ministre uzskata, ka valsts noteiktā kopšanas pabalsta apmēra palielināšana bērniem un pieaugušajiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības, kā arī viņu ģimenes locekļiem iespēju robežās sniedz papildu finansiālu atbalstu šo cilvēku labāko interešu nodrošināšanai. Šogad īpašās kopšanas pabalsta apmēra palielinājumam valsts budžetā bija papildu2,7 miljoni eiro, 2020. un 2021.gados – vairāk nekā 5,5 miljoni eiro.
2019. gada rudenī notika lielākā pensiju indeksācija beidzamo gadu laikā. Lielākie ieguvēji bija tie seniori, kuriem ir vislielākais darba stāžs. Ar indeksāciju tika palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensijas pieaugums būs atkarīgs no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Ja apdrošināšanas stāžs senioram ir līdz 29 gadiem, pensija palielinājās par 7,19 procentiem, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos – pensija palielinājās par 8,05 procentiem, ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – pensija palielinājās par 8,91 procentu bet, ja cilvēka apdrošināšanas stāžs ir vairāk nekā 45 gadi, tad pensija palielinājās jau par 9,77 procentiem.
Turklāt, šogad reizi indeksēja arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Proti, no oktobra noteikts jauns piemaksas apmērs par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, tam piemērojot indeksu 1,0719. Līdz ar to, ja persona iepriekš par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim saņēma 1,00 eiro, tad pēc indeksācijas tās apmērs ir 1,07 eiro, bet, ja saņēma 1,50 eiro, tad pēc indeksācijas tās apmērs ir 1,61 eiro.
Lai sniegtu atbalstu tādām nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām kā pensijas vecuma cilvēki, personas ar invaliditāti, trūcīgie iedzīvotāji, ir apstiprināts plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai. Oktobrī valdība nolēma no nākamā gada garantēto minimālo ienākumu līmeni paaugstināt no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā tiem cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi.
Bez tam ir rasts finansējums minimālā ienākumu līmeņa palielināšanai. Tam atvēlēti 9,8 milj. eiro, un tie paredzēti, lai palielinātu sociāli vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka pieaugs vecuma pensijas un invaliditātes pensijas minimālie apmēri, atlīdzības par darbaspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzības minimālie apmēri, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti.
Paredzēts arī, ka no 2020. gada aprēķina bāze minimālajai vecuma pensijai un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam cilvēkiem ar invaliditāti būs 80 eiro (līdz šim 64,03 eiro), savukārt cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības minimālās vecuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķina bāze būs 122,69 eiro. Tāpat pieaugs invaliditātes pensijas un atlīdzības par darbspēju zaudējumu un kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs.