Pētījuma ietvaros veica 223 Eiropas sociālā fonda (ESF), 1240 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu analīzi. Izlases veidā notika arī projektu ietvaros izveidoto mācību līdzekļu analīze par stereotipu vai diskriminējoša satura esamību, ekspertu intervijas ar projektu vadītājiem, nozaru ministriju un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) pārstāvjiem (intervēts 41 eksperts).
Kopumā no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam ESF līdzfinansētajos projektos piedalījās 666 190 dalībnieki, no kuriem 66% bija sievietes un 34% – vīrieši. Skatot dalībnieku vecuma sadalījumu, lielākais dalībnieku skaits bija vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem jeb 13%. Skatot dalību reģionu griezumā, secināts, ka ESF projektu dalībnieku dzīvesvieta visbiežāk norādīta Latgales reģionā – 29%. Kopumā 15% ESF projektu dalībnieku bija cilvēki ar invaliditāti, no kuriem sievietes – 60%, bet vīrieši – 40%. Savukārt kā atbilstoši migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi un etnisko minoritāšu grupai identificēti 20% ESF projektu dalībnieku. Romu tautības pārstāvju īpatsvars visu dalībnieku kopskaitā veido 0,4% no tiem dalībniekiem, kuri ir migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes. Kopumā ESF projektos piedalījās vairāk nekā puse visu mūsu valsts romu tautības iedzīvotāju.
Pētījumā secināts, ka kopumā horizontālās politikas mērķi īstenotajos projektos tiek sasniegti un veicināti. Visbiežāk projektu aktivitātes ir veicinājušas tādu mērķu sasniegšanu, kas vērsti uz publiskās infrastruktūras attīstību publisko ēku renovāciju ERAF un KF līdzfinansētajos projektos. Tomēr tieši šajā jomā ir saņemtas vairākas sūdzības par vides pieejamības nenodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti veselības aprūpes, izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās. Pētnieki skaidro, ka vides pieejamības pārkāpumi ir vieglāk konstatējami nekā, piemēram, dzimumu līdztiesības principa pārkāpumi.
Visbūtiskākā horizontālā principa ietekme ir novērojama nodarbinātības veicināšanas jomā – gandrīz visos nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas projektos īstenoti specifiski pasākumi cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai. Tas pats secinājums par projektiem, kuru rezultātā izstrādātas vai pilnveidotas izglītības programmas, metodiskie līdzekļi, vadlīnijas, mācību līdzekļi, t.sk. digitālie. Tajos ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība), un projektos diskriminējošs saturs vai attēli netika konstatēti.
Kā būtisks novērtēts ES fondu ieguldījums cilvēku ar invaliditāti situācijas uzlabošanā, tostarp izglītības ieguvē, integrācijā darba vidē un nodarbinātības veicināšanā. Cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināts plašs atbalsts – ergoterapeita, psihologa, asistenta, zīmju valodas tulka pakalpojumi, speciālais transports, darba vietas pielāgošana, elastīgas apmācību formas u.c. Saskaņā ar pētījuma datiem vismazāk uzmanības projektu īstenošanā veltīts, lai mazinātu diskrimināciju vecuma un etniskās piederības dēļ.
Pētījums īstenots Eiropas Sociālā Fonda un Latvijas valsts līdzfinansētā projekta "Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2. kārta)" ietvaros. LM uzdevumā pētījumu veica SIA "Projektu un kvalitātes vadība".