Nepieciešams nodrošināt uzsākto reformu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanā. Tas vajadzīgs, lai atbalsts nabadzības un sociālās atstumtības riskam vairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām būtu ilgtspējīgs un pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā sniegtu adekvātu atbalstu. Bez tam minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir priekšnosacījums Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai.
Tas minēts informatīvajā ziņojumā “Par labklājības nozarē īstenotajām reformām un pasākumiem Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei” un to ietekmi uz Latgales reģionu, kas otrdien, 23. augustā, izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.
Ziņojumā arī norādīts, ka sakarā ar lielo Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem pašvaldības nodrošina lielāko daļu atbalsta pasākumu, skaitu situācija sociālajā nozarē kļuvusi kritiska, jo pašvaldību sociālo dienestu darbinieku noslodze un darba intensitāte arvien pieaug - ir jāturpina darbs ar jau esošo klientu loku un papildus jāapkalpo liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju.
Ziņojumā secināts, ka straujais inflācijas kāpums ietekmēs ne tikai zemākā ienākuma mājsaimniecības, bet skars jebkuru mājsaimniecību Latvijā. Tāpēc būtisks izaicinājums būs nodrošināt adekvātu atbalstu ikvienai mājsaimniecībai energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. Atbalsta mehānismi ir izstrādāti, tomēr to ieviešanā svarīga būs savlaicīga atbalsta nodrošināšana un saprotama informācijas piekļuve iedzīvotājiem.
Lai samazinātu sociālo pakalpojumu nevienmērīgo pārklājumu un virzītos uz pilnvērtīgāku sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanu, būtu nepieciešams ieviest minimālo sociālo pakalpojumu grozu un palielināt sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību. Savukārt sabiedrības novecošanās ietekmē arvien pieaug ilgtermiņa aprūpes pieprasījums, tiešā veidā ietekmējot arī darbspējīgo iedzīvotāju iespējas iesaistīties nodarbinātībā.
Pastāv augsts risks saglabāt esošo sociālo pakalpojumu atbilstību personu vajadzībām atbilstošāko pakalpojumu saglabāšanu un attīstīšanu, līdz ar to sociālo pakalpojumu jomā ir neciešams papildu finansējums pakalpojuma sadārdzinājuma kompensēšanai.
Savukārt konkrēti uz Latgales reģiona situācijas uzlabošanu ziņojumā norādīts, ka nepieciešams intensificēt investīciju piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai Latgales reģionā, jo īpaši publiskās infrastruktūras objektu būvniecību, esošo un neizmantoto infrastruktūras objektu pielāgošanu/renovāciju, tādējādi veicinot jaunu darba vietu veidošanu reģiona iedzīvotājiem, kā rezultātā mazinātos bezdarbs, paaugstinātos iedzīvotāju ienākumu līmenis, pieaugtu Latgales reģiona iedzīvotāju sociālās nodrošinātības līmenis un pieaugtu piederības sajūta Latvijai.