Par pašvaldībā obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem – minimālo sociālo pakalpojumu grozu un ar to saistīto problemātiku ceturtdien, 6. jūnijā, tika diskutēts ikgadējās Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunās, kuras vadīja labklājības ministrs Uldis Augulis un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Apzinoties, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, tomēr saglabājas, ir nepieciešams noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus, par prioritāri nodrošināmiem nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku. Diskusijas rezultātā puses panāca vienošanos virzīt apstiprināšanai valdībā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, tādējādi virzoties uz pašvaldībā obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu noteikšanu, papildus pārskatot katra pakalpojuma paredzēto spēkā stāšanās termiņu.
Sarunas dalībnieki tāpat arī vienojās, ka LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu par valsts budžeta līdzfinansējumu atelpas brīža pakalpojumam bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, sociālā mentora pakalpojumam ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, un ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai pašvaldībās. Tas ļautu paplašināt valsts budžeta līdzfinansējuma aptveri pašvaldībā obligāti nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Jautājumā par garantētajiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem (GMI), puses vienojās atbalstīt LM priekšlikumu - palielināt zemāko minimālo ienākumu slieksni līdz 22% un valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām GMI un mājokļa pabalstam līdz 50%, vienlaikus pārskatot mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumus.
LM atkārtoti aktualizēja jautājumu par pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu darbinieku zemo atalgojumu un aicināja pašvaldības iespējami ātrāk virzīties uz atalgojuma palielinājumu saviem darbiniekiem, lai pašvaldībās noturētu kvalificētus darbiniekus. Jau divus gadus spēkā ir jaunais valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, kas dod darba devējiem iespēju noteikt konkurētspējīgāku atalgojumu sociālā darba un bāriņtiesu darbiniekiem. Tomēr vēl arvien šo speciālistu atalgojums visbiežāk nesasniedz attiecīgajā mēnešalgu grupā paredzēto minimumu un ir tālu no noteiktā viduspunkta.
LPS atzina minētos riskus, bet norādīja uz pašvaldību kritisko šā brīža finanšu situāciju. Tomēr puses vienojās aicināt pašvaldības virzīties straujāk ar atalgojuma paaugstināšanu sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekiem. LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījumu valsts budžeta mērķdotācijai šo darbinieku piemaksai no 2025. gada.
Sarunās tika diskutēts par situāciju bērnu ārpusģimenes aprūpē. Puses vienojās par veicamiem kompleksiem pasākumiem – LM prioritāro pasākumu sarakstā virzīs finansējuma pieprasījums par valsts budžeta līdzfinansējumu Ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas pilnveidei no 2025. gada, sadarbībā ar šiem centriem un pašvaldībām īstenos kampaņu par jaunu audžuģimeņu piesaisti un stereotipu mazināšanu pret ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. LM līdz 2026. gadam izstrādās standartu ārpusgimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet līdz tam Bērnu aizsardzības centrs nodrošinās vadlīnijas pakalpojuma sniegšanai, mācības un pieredzes apmaiņu.
Savukārt pārrunājot situāciju sociālās aprūpes jomā, puses vienojās, ka būtisks priekšnoteikums jomas attīstībai būs izvērtējuma rezultāti par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem, kas sagaidāmi nākamajā gadā.