Sociālā darbinieka profesionālā darbība ir saistīta ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem dažādās dzīves situācijās, palīdzot risināt sociālās problēmas, rast iekšējos un ārējos resursus, lai uzlabotu labklājību un spējas veiksmīgi sociāli funkcionēt. Sociālā darbinieka profesionālajā ikdienā nereti nākas saskarties ar emocionāli smagām situācijām, ētiskām dilemmām, jāspēj reaģēt uz dažādām krīzes situācijām un palīdzēt tiem, kuri nonākuši grūtībās. Sociālais darbinieks nereti ir pakļauts emocionālam spiedienam, paaugstinātam stresam un darba slodzei, kas ir augsti riska faktori profesionālajai “izdegšanai”. Vienlaicīgi sociālais darbs ir profesija, kurā strādājošajiem ir nepieciešama regulāra profesionālā kompetences pilnveide, attīstot prasmes, zināšanas, iemaņas un pilnveidojot sava darba metodes, ņemot vērā nemitīgās pārmaiņām sociālajā vidē, mainīgās klientu situācijas un vajadzības.
Normatīvajos aktos ir nostiprināta sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildība par regulāru darbinieku profesionālās kompetences pilnveidi, tai skaitā sociālā darba speciālistiem, institūciju vadītājiem un struktūrvienību vadītājam, kuri ir tieši iesaistīti sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, katru gadu ir jāpiedalās supervīzijās, apmeklējot ne mazāk par 10 supervīzijas sesijām gadā, savukārt pārējiem darbiniekiem – atbilstoši nepieciešamībai.[1]
Sociālā darba Vārdnīcā[2] par supervīziju ir atrodams šāds skaidrojums: “Supervīzija ir konsultēšanas veids pieaugušo izglītībā un profesionālās darbības sistēmā. Vēsturiski attīstījusies palīdzošajās profesijās, bet mūsdienās ir izplatīta gandrīz visās profesionālajās jomās. Supervīzija ir process, kura ietvaros supervizors un supervizējamais iedziļinās konkrētā ar profesionālo jomu saistītā situācijā un veic tās analīzi. Supervīzijā tiek atbalstīta, attīstīta, pārskatīta un pārraudzīta, dažkārt arī novērtēta speciālista profesionālā darbība, tās tiesiskie un profesionālās ētikas aspekti. Supervīzijas procesā tiek nodrošināta pieredzes, zināšanu un informācijas apmaiņa, meklēti risinājumi ar profesionālo darbību saistītām supervizējamā problēmsituācijām. Supervīzijas mērķis ir kompetenču paplašināšana un darba kvalitātes uzturēšana, kā arī uzlabošana. Kopš sociālā darba pirmsākumiem supervīzija ir neatņemama profesionālās identitātes veidošanās un attīstības sastāvdaļa. Supervizēt jeb supervīzijā analizēt savas profesionālās situācijas ir viena no sociālā darbinieka profesionālajām kompetencēm, kas tiek apgūta pakāpeniski, piedaloties supervīzijās. Supervīzija sekmē kritisko un reflektīvo domāšanu, paaugstina refleksivitāti, empātiju un profesionālās darbības apzināšanos, kā arī palīdz nošķirt personiskās un profesionālās grūtības.”
Sociālā darbinieka profesijas standartā[3], tai skaitā, ir definēti tādi profesionālie uzdevumi kā rūpēties par savu fizisko un garīgo veselību un pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Šo uzdevumu veikšanai jāpiemīt atbilstošai kompetencei - spējai izvērtēt savu profesionālo darbību, balstoties profesionālās darbības pašizpētē un supervizora ieteikumos.
Dalība supervīzijās ir neatņemama un būtiska sociālā darba profesionālās darbības sastāvdaļa, kas nodrošina sociālā darbinieka profesionālās kompetences pilnveidi – profesionālo zināšanu, vērtību, prasmju un iemaņu uzturēšanu, iedzīvināšanu un attīstību, kā arī profesionālās “izdegšanas” risku mazināšanu.
Supervīzija kā konsultatīva atbalsta pakalpojums profesionālās efektivitātes paaugstināšanai ir aktuāla visdažādākajās nozarēs un darbības jomās, ne tikai sociālā darba, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomā nodarbinātajiem. Supervīzijas pakalpojums pēdējā laikā ir aktualizējies un tiek novērtēts kā nozīmīgs instruments profesionālās kompetences pilnveidei arī bāriņtiesu darbiniekiem, veselības aprūpes speciālistiem, pedagogiem, uzņēmējdarbībā nodarbinātajiem darbiniekiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu supervīzijas pakalpojumu dažādu profesionālo jomu speciālistiem, apvienotu supervīzorus un veicinātu viņu profesionālo kompetenci, ir izveidota profesionālā nevalstiskā organizācija - Latvijas Supervizoru apvienība. Latvijas Supervizoru apvienība ir vienīgā supervizoru profesionālā organizācija Latvijā, kas ir Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijas ANSE pilna statusa biedrs un veic supervizoru sertifikāciju atbilstoši ANSE izglītības prasībām. Latvijas Supervizoru apvienības vadībā ir izstrādāts supervizora profesijas standarts, kas nosaka supervizora profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas prasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences. Latvijas Supervizoru apvienība ir izveidojusi arī Ētikas komisiju, kuras funkcijās, tai skaitā, ietilpst vispusīgi un objektīvi izvērtēt Supervizoru Ētikas kodeksā noteikto supervizoru profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu pārkāpumus, sniegt atzinumus par Ētikas kodeksa pārkāpumiem, tajā skaitā arī atzinumu Sertifikācijas komisijai anulēt supervizora sertifikātu, kas ir papildu instruments supervizoru profesionalitātes uzturēšanai, kā arī strīdus jautājumu risināšanā starp supervizoru un supervīzijas pakalpojuma saņēmēju, pasūtītāju. Tāpat Latvijas Supervizoru apvienība nodrošina arī dažādus supervizoru profesionālās kompetences pasākumus – seminārus, supervīzijas u.tml., kas jebkuram supervizoram ir nepieciešamas saskaņā ar Supervizora profesijas standartā un ANSE nosacījumos noteikto.
Laika periodā no 2015. gada līdz 2023. gada 3. ceturksnim ministrijas īstenotā ESF projekta “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībās” (projekta Nr. Nr. 9.2.1.1/15/I/001)[4] ietvaros tika veikta kompensācija pašvaldību sociālo dienestu un to izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēm par nodrošinātajām supervīzijām tajās nodarbinātajiem sociālā darba speciālistiem. Šobrīd šis atbalsts tiek turpināts ESF+ projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība”[5] ietvaros, piešķirot kompensāciju pašvaldībām par nodrošinātajām supervīzijām pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs nodarbinātajiem sociālā darba speciālistiem. Ar nosacījumiem supervīzijas pakalpojuma organizēšanai un kārtību, kādā pašvaldības var pieteikties kompensācijas saņemšanai, var iepazīties https://www.lm.gov.lv/lv/superviziju-kompensacijas.
2023. gadā publicētā pētījuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās: ex-post pētījums”[6] rezultāti liecina, ka ESF projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” atbalstu, tai skaitā supervīziju nodrošināšanai sociālā darba speciālistiem, atzinīgi vērtē kā sociālie darbinieki, tā viņu sadarbības partneri.
Sociālā darba mēnesī vēlamies aktualizēt ESF projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros izveidotos video materiālus un žurnālā Sociālais darbs Latvijā publicētos rakstus par supervīzijas nozīmi sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveidē. Aicinām interesentus iepazīties ar publicētajiem materiāliem:
1) 2017. gada joprojām aktuālu videokonferences ierakstu ar supervizores Evijas Apines lekciju par supervīzijas veidiem, ieguvumiem, procesu un tās nozīmi sociālajā darbā, kas publicēts: https://www.youtube.com/watch?v=Obx3ewebsr8 (no 23:45 min);
2) raidierakstu “Supervīzija kā atbalsts”, kas publicēts: https://www.youtube.com/watch?v=BT2d9wXej24, un kurā sarunā par supervīziju – tās mērķiem, ieguvumiem un attīstību piedalās supervizores Evija Apine un Inese Stankus-Viša no Latvijas supervizoru apvienības;
3) Ievas Antonsones rakstu “Supervīzijas un refleksijas nozīme ētikā balstītās attiecībās ar klientu” – Sociālais darbs Latvijā, 2/2016, 21. – 24.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/7552/download?attachment;
4) Ineses Stankus-Višas rakstu “Supervīzija: atbalsts, izglītošanās, pārraudzība jeb refleksija par profesionālajām sakarībām”- Sociālais darbs Latvijā, 2.2017, 18.-22.lpp
https://www.lm.gov.lv/lv/media/7546/download?attachment;
5) Ievas Ozolas rakstu “Supervīzijas sociālajā darbā ārkārtējos apstākļos: supervizora pārdomas”, Sociālais darbs Latvijā, 1/2020, 46.-48.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/7531/download?attachment;
6) Ritas Golmanes rakstu “Supervīzija online – bubulis vai iespēja?”, Sociālais darbs Latvijā, 1/2021, 48.-57.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment.
[1] 2017. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 9.2. apakšpunkts, https://likumi.lv/ta/id/291788-prasibas-socialo-pakalpojumu-sniedzejiem
[2] Sociālā darba vārdnīca, https://www.lm.gov.lv/lv/media/23154/download?attachment, 463 – 464. lpp
[3] https://www.lm.gov.lv/lv/media/7705/download?attachment
[4] https://www.lm.gov.lv/lv/supervizija
[5] https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/profesionala-un-musdieniga-sociala-darba-attistiba
[6] Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās: ex-post pētījums. Gala ziņojums Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to analīze, 2023. gads, https://www.lm.gov.lv/lv/media/23751/download