Labklājības ministrija tuvākajiem pieciem gadiem izvirzījusi četrus galvenos mērķus un no tiem izrietošus vairākus rīcības virzienus, lai stiprinātu valsts politiku bērnu, jaunatnes un ģimenes jomās. Pamatnostādnes veidotas ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām, Pārresoru koordinācijas centru, iesaistot arī plašu nevalstisko organizāciju loku, un to galvenais uzsvars ir visaptverošas, sistēmiskas, izsvērtas un pēctecīgas tiesību, atbalsta un pakalpojumu sistēmas veidošana.
To paredz otrdien, 20. decembrī, valdības sēdē pieņemtās "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam".
“Mums ir jārūpējas par šodienas ģimeņu, bērnu un jauniešu labbūtību, kas ir daudz plašāks un ilgtspējīgāks jēdziens nekā labklājība un aptver gan preventīvu atbalstu veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai, gan drošības aspektu. Sistemātisks darbs pie visa veida vardarbības izskaušanas, vienlīdzīgu iespējas radīšanas visiem bērniem, atkarību izplatības mazināšanas, atbalstu ģimenēm krīzes situācijās ir priekšnoteikumi, kas veicinātu bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labbūtību un kopumā sekmētu valsts izaugsmi,” uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.
Lai sekmētu bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību, tiks attīstīts agrīns preventīvs atbalsts, īstenoti pasākumi visa veida vardarbības izskaušanai, izstrādātas un adaptētas programmas atkarību izraisošo procesu un vielu ietekmes mazināšanai un lietošanas izplatības ierobežošanai. Pilnveidots darbs ģimeņu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai krīzes situācijās, bērnu noziedzības novēršanai, aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņas pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem.
Lai realizētu mērķi, kas paredz vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupām, noteikti tādi rīcības virzieni, kā ģimeniskas vides pilnveide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē, bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kā arī bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte.
Jauniešu attīstības, dzīves kvalitātes uzlabošanas un līdzdalības stiprināšanai pamatnostādnes paredz veicināt darbu ar jaunatni, jauniešu līdzdalības veicināšanu, kā arī darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves plašāku veicināšanu.
Savukārt, lai sekmētu tautas ataudzi Latvijā, ir paredzēts darbs pie ģimenes vērtību spēcināšanas sabiedrībā, atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanā un aprūpē, kā arī dzīves kvalitātes paaugstināšana ģimenēs ar bērniem.
Indikatīvais finansējums pamatnostādņu realizēšanai laikā no 2022. līdz 2027. gadam ir aptuveni 260 miljoni eiro.