Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma plānots izslēgt normu, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte.
Minētās izmaiņas paredz otrdien, 26. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Par tiem vēl jānobalso Saeimā.
"Par šīm izmaiņām es iestājos jau no pirmās dienas amatā un to izstrādē ieguldīts ilgs darbs. Šos grozījumus atbalstījušas invalīdu biedrības un tie akceptēti arī Invaliditātes lietu nacionālajā padomē. Grozījumi paredzēti, lai cilvēkiem ar invaliditāti uzlabotu iespējas iesaistīties darba tirgū – lai darba devēji neizvairītos no šādu cilvēku nodarbināšanas, “ pēc valdības sēdes uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča.
Likumprojekts arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus.
Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos. Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja sadarbība un atbildība darbinieka nosūtīšanas gadījumā. Treškārt, detalizētāk reglamentēti ilgtermiņa norīkojumi (kas ilgāki par 12 mēnešiem).
Likumprojekts izstrādāts, lai galvenokārt nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējamam, veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību.