Pirms diviem gadiem 23. janvārī darbu sāka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība. Jau no pirmās dienas labklājības ministres amatu tajā ieņem Ramona Petraviča. Atskatoties uz paveikto, viņa uzsver, ka kopumā šis laiks bijis saspringts un izaicinājumiem pilns, tomēr izšķirošākie lēmumi jomas sakārtošanai pieņemti pēdējā gada laikā, paralēli ar Covid-19 infekcijas seku mazināšanu saistīto grūtību risināšanu:
“Kopš dienas, kad kļuvu par ministri, mana prioritāte ir minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana. Arī ministrēšanas otrais gads bija veltīts pensionāru un mazāk aizsargāto cilvēku dzīves uzlabošanai. Gan man, gan ikvienam nozarē strādājošajam 2021. gads bijis saspringts pārbaudījumu gads. Covid-19 izraisītā krīze problēmas sociālajā jomā ievērojami palielināja un parādīja “skaudro realitāti” – cilvēki, kuri gadiem ilgi strādājuši pelēkajā zonā vai nav pilnā apmērā maksājuši nodokļus, krīzes situācijā faktiski paliek bez iztikas līdzekļiem. Vienlaikus vēlos pateikties kolēģiem valdībā par izpratni gadiem ilgi nerisinātu jautājumu sakārtošanā.”
Kā būtiskāko panākumu 2020. gadā Ramona Petraviča uzsver ievērojamu papildus finansējuma izcīnīšanu 2021. gada budžetā:
• 2021. gadā tiks īstenots vēsturiski vislielākais minimālo pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un GMI pieaugums, no 2021. gada 1.janvāra minimālā alga ir 500 eiro;
• No 2021. gada vidus tiks uzlaboti nosacījumi asistentu pakalpojumu saņemšanai, tostarp kāps asistentu atalgojums;
• No 2021. gada jūlija tiks dubultots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;
• No 2021. gada 1. janvāra paaugstinātas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, tostarp palielināts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Atskatoties uz paveikto, Ramona Petraviča uzsver izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā, bērnu tiesību aizsardzībā, nodarbinātībā, nabadzības, sociālās atstumtības un vardarbības risku mazināšanā, sociālā daba un sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā:
• No 2020. gada stājās spēkā iespēja mantot fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu;
• Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums par Bāriņtiesu reformu;
• Sākta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) institucionālā stiprināšana;
• Valsts kancelejas un Labklājības ministrijas Inovācijas laboratorijas darbnīcās vecāki, asistenti, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un ministriju pārstāvji kopīgi meklēja risinājumu "Mūžīgo bērnu" problēmām;
• Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgums sociālās drošības jomā, kas tostarp paredz Latvijas valstspiederīgajiem tiesības uz vecuma pensiju par Gērnsijā nostrādātajiem gadiem, kā arī sociālās apdrošināšanas periodu summēšanu;
• Pagarināts pēcadopcijas uzraudzības laiks uz ārvalstīm adoptētiem bērniem - līdzšinējo divu gadu vietā līdz bērna 18 gadu vecumam, vienlaikus paredzot iespēju bāriņtiesai ar adoptēto bērnu sazināties;
• Sabiedrībā aktualizēti vardarbības mazināšanas un izskaušanas jautājumi;
• Pirmās ģimenes asistentu mācības pabeidza 49 speciālisti no 37 pašvaldībām;
• Īstenots izmēģinājuma projekts pēckrīzes periodā - Psihoterapeita konsultācijas ģimenēm;
• Izstrādāts un apstiprināts jauns sociālā darbinieka profesijas standarts un izstrādāta metodika sociālajam darbam ar noteiktām mērķa grupām;
• Ieviests valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem;
• Realizēta kampaņa “Cilvēks nevis diagnoze” - ar mērķi mainīt sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem;
• Īstenots pilotprojekts ģimeniskas vides nodrošināšanai bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās;
• Izstrādāti priekšlikumi vienotas pieejas veidošanai sociālo pakalpojumu nodrošināšanā reģionu iedzīvotājiem (sociālo pakalpojumu grozs);
• Veikti grozījumi noteikumos un izstrādāti priekšnoteikumi tam, lai 2021. gadā veiksmīgi aprobētu atelpas brīža pakalpojumu dzīvesvietā.
• 2020. gadā turpinātas investīcijas infrastruktūrā, tostarp remontēti sociālās aprūpes centri un īstenoti deinstitucionalizācijas projekti pašvaldībās;
• 2021. gada 1. janvārī apvienoti VSAC “Zemgale” un VSAC “Vidzeme”
• Piešķirts papildu finansējums tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai;
Tuvāko mēnešu prioritāte valdībai ir Covid-19 pandēmijas apkarošana. Tas šobrīd ir arī Labklājības ministrijas galvenais dienaskārtības jautājums. Tomēr paralēli turpinās darbs arī pie nozares sakārtošanas un pakalpojumu uzlabošanas.