Sociālais darbs kopienā nevar notikt bez sabiedrības līdzdalības un aktīvām kopienām, - tā secina vakar Rīgā notikušās domnīcas “Pieredzes stāsti ar savējiem. Kā kopā sasniegt vairāk” dalībnieki: ja cilvēki ir aktīvi un publiski runā par savām vajadzībām, kā arī apzina iekšējo kapacitāti dažādu problēmu risināšanai, tad sociālais darbs kopienā var kļūt par efektīvas prevences rīku, lai novērstu plaša spektra sociālās problēmas ilgtermiņā. Sociālais darbs kopienā Latvijai vēl ir salīdzinoši maz pazīstams sociālā darba veids – speciālisti darbam šobrīd apmācīti kopumā septiņās Latvijas pašvaldībās. Šis darbinieks apzina kopienas problēmas, motivē un iedrošina, lai dzīves apstākļi kopienā uzlabotos.
Efektīvs sociālais darbs kopienā ir nesaraujami saistīts ar iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē: kā domnīcā uzsvēra Rīgas Domes Labklājības departamenta pārstāvis Andris Izinkēvičs, arī ārvalstu pieredze rāda, ka daudzu sociālu jautājumu risināšanā dažkārt nemaz nav nepieciešami būtiski finansiāli resursi, bet izpratne par iedzīvotāju un kopienu vajadzībām. “Sociālais darbs kopienā ir instruments arī efektīvai pašvaldības resursu pārvaldībai – ilgtermiņā tā ir efektīva prevence. Taču, lai tas veiksmīgi darbotos, ir nepieciešama arī kopienas cilvēku iesaiste, jo ne visas kopienas vajadzības un situācijas iespējamas apzināt no malas. Vienlaikus, svarīgi, ka sociālais darbs kopienā identificē kopienas pašas resursus un aktivizē cilvēkus savas ikdienas un vides uzlabošanā, kur tas iespējams,” diskusijā pauda Andris Izinkēvičs.
Domnīcas dalībnieki lielākoties bija vienisprātis, ka, risinot dažādas sociālās problēmas, galvenais atslēgvārds ir sadarbība. Tās ietvaros dažādas biedrības un kopienas var kļūt par tiltu starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Tieši iedzīvotāju aktivizēšanu kopējiem mērķiem par svarīgu biedrības stūrakmeni domnīcā dēvēja arī biedrības “Cita Daugavpils” pārstāve Lovisa Ķerubine. Viņasprāt, šo procesu nereti kavē paaudžu vēsturiskais mantojums un mentalitāte. Tomēr ar sociālā darba kopienā, biedrību un aktīvāko sabiedrības locekļu atbalstu, cilvēki pamazām kļūst arvien atvērtāki. Pie tam īpaši būtiski ir tas, ka gados jaunajai paaudzei sociālais darbs un līdzdalība nav jāmāca – šis process notiek dabiski, uzsvēra Ķerubine.
Biedrības “Free Riga” pārstāvis Mārcis Rubenis domnīcā pauda, ka resursi, kas var palīdzēt kopienām un sabiedrībai augt, ir ļoti dažādi – dažkārt tās var būt pat pamestas telpas dažādām aktivitātēm. “Tāds ir arī biedrības “Free Riga” pamatmērķis - apzināt pamestas vietas un telpa, kuras pārvērst par vietu, kur kopienām un sabiedrībai augt un attīstīties. Kad cilvēki sanāk kopā, var notikt cilvēku attiecību transformācija: no kapitālisma un vēsturiskā mantojuma noteiktajām vertikālajām attiecībām, ko raksturo jūtu un emociju iztrūkums, līdz horizontālai sabiedrībai, kurā pamanām līdzcilvēkus, sadarbojamies un iesaistāmies,” teica Mārcis Rubenis.
Šajā kontekstā ar pieredzi Rīgā domnīcā dalījās Centrāltirgus apkārtnē esošā kultūras kvartāla “Lastādīja” pārstāve Anna Grabovska. Viņasprāt, lielākā artava sociālās vides uzlabošanā šajā rajonā savulaik bija tieši iedzīvotāju un jauniešu pašu iniciatīva, kā arī aktivitātēm brīva telpa, vienojoties par neapdzīvotu telpu izmantošanu sociāliem un kultūras mērķiem. Šobrīd kvartālā regulāri notiek izstādes un koncerti, radošās darbnīcas un tajā kopā sanāk gan brīvprātīgie, gan apkārtnes iedzīvotāji, kuriem nepieciešams kāds atbalsts vai vienkārši vieta, kur drošā vidē tikties un apmainīties idejām un viedokļiem. Lai gan “Lastādīja” veiksmīgi darbojas ar apkārtnes jauniešu iniciatīvu un brīvprātīgo palīdzību, Grabovska neslēpj, ka nākotnē būtu svarīgi attīstīt ciešāku sadarbību ar sociālajiem darbiniekiem kopienā, lai sniegtu profesionālu sociālo atbalstu sociāli neaizsargātākajiem apkārtnes iedzīvotājiem un palīdzētu grūtākās situācijās.
Viena no centrālajām idejām, kas izskanēja domnīcas laikā bija arī pārliecība, ka sociālais darbs kopienā ir vitāli nepieciešams instruments, pēc kura vajadzība nezudīs arī nākotnē. “Sociālais darbs ir nepārtraukts process: palīdzība cilvēkiem būs nepieciešama vienmēr, lai vai, cik augsts būtu dzīves līmenis vai labas sociālās garantijas. Situācijā, kad nepieciešams atbalsts, var nonākt katrs. Protams, svarīgi uzsvērt, ka sociālais atbalsts ir visefektīvākais, ja darbojas trijos līmeņos: pirmkārt, kā palīdzība, kad tas nepieciešams, otrkārt, informēšana un izglītošana, un treškārt – pozitīvs grūdiens tajā virzienā, lai cilvēki paši aktivizētos un sociālais atbalsts nākotnē nebūtu nepieciešama – to visu iemieso sociālā darba kopienā jēdziens un būtība,” domnīcā teica biedrības “Tavi Draugi” pārstāvis Ulvis Noviks.
Domnīca “Pieredzes stāsti ar savējiem. Kā kopā sasniegt vairāk” notika Labklājības ministrijas (LM) organizētās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros, kas šī gada rudenī notiek visā Latvijā. Kampaņa tiek rīkota, noslēdzoties LM īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī, aizsniedzot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, aktivizējot kopienu iekšējos resursus un veicinot sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību. Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci, aktīvi iesaistoties visas kopienas dzīvē. Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem iedzīvotājiem, šobrīd Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta ir tikai nelielā skaitā pašvaldību.
Domnīcā, kas 2. novembrī tika aizvadīta Viskaļu kopienas centrā Rīgā, piedalījās Rīgas Domes deputāti, dažādu iedzīvotāju biedrību un nevalstisko organizāciju un Labklājības ministrijas pārstāvji, tostarp kopienas centra “Resiliences Avots” pārstāvis Leonards Kokarevičs, Rīgas apkaimju koordinatore Daiga Mežale, Rīgas domes deputāte, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece Ieva Brante, biedrības “Free Riga” pārstāvis Mārcis Rubenis, Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska un citi.
Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023. gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, pārbaudot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās - Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.