Publicēts: 10.05.2024.

Latvijas ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā: sociālās jomas politiku attīstība 20 gadu laikā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai.

Augsts nodarbinātības līmenis ir viens no ES mērķiem, un kopš Latvijas pievienošanās ES liela uzmanība ir pievērsta bezdarba mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai. 20 gadu laikā, ņemot vērā ES dalībvalstu labāko praksi un ieguldot ES fondu līdzekļus, ir attīstīti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi un pilnveidots Nodarbinātības valsts aģentūras darbs, izveidota sociālās uzņēmējdarbības ekosistēma, kā arī atbalstīti darbinieki un darba devēji darbaspēka mobilitātes jautājumos.

  • Kopš 2004. gadā ekonomiskā aktivitāte Latvijā pakāpeniski palielinās, kas pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū, nodarbinātības līmenim 2022.gadā sasniedzot 71,3%, kas pārsniedz ES-27 vidējo rādītāju
  • No 2011.gada Latvijā pakāpeniski samazinās bezdarba līmenis – 2023.gadā tas bija 6,8% (vecuma grupa 15-64 gadi), un arī reģistrētajam bezdarba līmenim ir tendence samazināties - 2023.gada beigās tas bija 5,7% - viens no zemākajiem rādītājiem pēdējo 20 gadu laikā
  • Bezdarba līmeņa samazināšanos pozitīvi ietekmē aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana un pilnveidošana, tos padarot mērķētākus un palīdzot bezdarbniekiem pārvarēt šķēršļus, kas kavē iekļaušanos darba tirgū. Šajā nolūkā kopš Latvijas pievienošanās ES Nodarbinātības valsts aģentūrā:
      • Paplašināts mācību piedāvājums, ņemot vērā darba devēju pieprasījumu, un ieviestas jaunas pieejas mācību nodrošināšanā bezdarbniekiem
      • Ieviesti jauni pasākumi dažādu grupu nodarbinātības veicināšanai, piemēram, pasākumi pirmās darba pieredzes iegūšanai
      • Attīstīts darba algu subsidēšanas mehānisms, atbalstot dažādu grupu, jo īpaši personu ar invaliditāti, iekļaušanos darba tirgū
      • Ieviests aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietekmes novērtēšanas ietvars
  • ES fondi ir snieguši būtisku ieguldījumu iedzīvotāju iekļaušanas un noturēšanas darba tirgū veicināšanai Latvijā:
      • Gandrīz 50% no kopējā finansējuma novirzīti bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju uzlabošanai
      • Vismaz 15% no kopējā finansējuma ieguldīti jauniešu, kas nemācās un nestrādā, integrēšanai darba tirgū vai izglītībā. Piemēram, 2014.-2023.gadā Jauniešu garantijas ietvaros mērķēts atbalsts tika sniegts 63 tūkst. Latvijas jauniešu (kopējais finansējums 73,49 miljoni EUR)
      • Pilnveidots Nodarbinātības valsts aģentūras darbs, arvien lielāku uzmanību pievēršot pakalpojumu modernizēšanai un jauniem digitāliem risinājumiem, lai operatīvāk reaģētu uz klientu un sadarbības partneru pieprasījumu
  • Brīva darbaspēka kustība ir viena no ES pamatbrīvībām, kas Latvijas valstspiederīgajiem pavēra plašākas nodarbinātības iespējas citās ES dalībvalstīs, kā arī vienkāršāka kļuva ES pilsoņu nodarbinātība Latvijā, kas ļauj pilnīgāk izmantot cilvēkresursus darba tirgū pieprasītajās jomās:
      • 2004.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra kļuva par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES dalīborganizāciju:
        • EURES konsultanti informē darba devējus par darbinieku piesaisti no citām ES valstīm, bet darba meklētājus, kuri vēlas izmantot darbaspēka mobilitātes iespējas, konsultē par darba iespējām un darba un dzīves apstākļiem Eiropā
        • Pēdējos gados pastiprināta uzmanība tiek pievērsta remigrācijas veicināšanai, informējot par iespējām atgriezties Latvijā, piemēram, kopš 2021.gada EURES konsultanti veido tiešsaistes programmu sēriju "Esi informēts, atgriežoties Latvijā"
  • Sociālās drošības shēmu koordinēšana starp valstīm ļauj ES pilsoņiem saglabāt savas tiesības uz pensijām un pabalstiem, arī pārvietojoties ES ietvaros, un šajā nolūkā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sadarbojas ar citu valstu iestādēm:  
        • Piemēram, 2022.gadā Latvija eksportēja 14 075 vecuma pensijas (t.i. 2,4 % no visiem pensiju saņēmējiem) un 2 776 ģimenes valsts pabalstus cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Latvijas citā ES / EEZ valstī vai Apvienotajā Karalistē
        • Tāpat pensijas un pabalstus no ES / EEZ valstīm vai Apvienotās Karalistes saņem Latvijas iedzīvotāji, kas ir strādājuši šajās valstīs, vai attiecīgās situācijās viņu ģimenes locekļi

Latvijas un ES tiesību aktu saskaņošana darba tiesību un darba aizsardzības jomā veidoja lielu darba apjomu iestāšanās sarunu laikā. Pievienojoties ES, Latvija ne tikai pārņēma augsta līmeņa standartus, bet arī šobrīd aktīvi piedalās tālākā ES tiesību aktu attīstībā un ieviešanā, lai strādājošajiem nodrošinātu ekonomikas attīstībai atbilstošus un pienācīgus nodarbinātības noteikumus, darba apstākļus un darbavietu kvalitāti, kas ir viena no ES pamatvērtībām.

  • Darba tiesisko attiecību regulējums Latvijā ir saskaņots ar ES tiesību aktu prasībām, kas nodrošina, ka visās ES dalībvalstīs darbiniekiem ir līdzīgs garantiju līmenis, un ES fondu atbalsts ir bijis būtisks instruments darba tiesisko attiecību situācijas analīzei, politiku novērtēšanai un veidošanai, kā arī normatīvā regulējuma praktiskai ieviešanai, sniedzot atbalstu arī sociālo partneru organizācijām, kas pārstāv darbiniekus un darba devējus, piemēram:
    • Sagatavoti dažādi informatīvi materiāli, piemēram, Darba likuma komentāri, Darba devēja rokasgrāmata, Darba normēšana u.c.
    • Notikuši semināri par sociālo dialogu, darba tiesību jautājumiem uzņēmumos u.c. jautājumos, kā arī apmācības uzticības personām u.c.
  • Tāpat arī darba aizsardzības regulējums Latvijā attīstās atbilstoši ES minimālajām darba drošības prasībām un saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem par darba vidi un tās ietekmi uz nodarbināto veselību, un ES fondu ieguldījumi palīdzējuši darba aizsardzības normatīvā regulējuma piemērošanā, piemēram:
    • Uzņēmumiem sniegts atbalsts drošas darba vides veidošanā, darba vides risku novērtēšanā, mērījumu veikšanā, darba aizsardzības speciālistu apmācībā u.c.
    • Kopš 2006.gada veikts regulārs situācijas monitorings, kas atspoguļots pētījumos “Darba apstākļi un riski Latvijā”
    • Īstenotas informatīvas aktivitātes preventīvās kultūras veicināšanai sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū
    • Piemēram, kopš 2008.gada notiek profesionālo skolu jauniešu konkurss “Profs”, ir izveidotas darba aizsardzības datorspēles jauniešiem, regulāri notiek informatīvās kampaņas par darba aizsardzību, piemēram, 2023.gadā “Esi drošs, ka darbs ir drošs!”

Darba aizsardzības politikas pilnveidošanā un regulējuma piemērošanā būtiska loma ir arī sadarbībai un labās prakses apmaiņai ES dalībvalstu vidū, ko veicina EU-OSHA aģentūra ar dažādu pētījumu, informatīvu materiālu, labās prakses apmaiņas pasākumu, kā arī elektronisku rīku palīdzību, piemēram, darba vides risku novērtēšanas rīks OIRA u.c.

Nabadzības izskaušana ir viens no ES mērķiem. Lai mazinātu nevienlīdzību un sniegtu iedzīvotājiem atbilstošu atbalstu un kvalitatīvus pakalpojumus sociālā riska situācijās, Latvija ir izmantojusi priekšrocības, ko sniedz ES dalībvalstu sadarbība, labākās prakses un pieredzes apmaiņa sociālās aizsardzības politiku modernizēšanā, kā arī mērķtiecīgi investējusi ES fondu līdzekļus.

  • Kopš pievienošanās ES:
    • Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā ir pieauguši piecas reizes
    • Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai, samazinājies no 46,3% (2004) līdz 26 % (2019), un būtiski samazinājusies materiālā nenodrošinātība – ja 2004.gadā Latvijā 39,3% iedzīvotāju bija materiāli nenodrošināti, tad 2023.gadā – 6,2%
  • Lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo aizsardzību, Latvijā tiek ņemti vērā ES līmeņa pētījumi un ieteikumi, piemēram, par pieejas sociālajai aizsardzībai paplašināšanu, sociālo pakalpojumu kvalitāti, minimālo ienākumu pienācīgumu, bērnu nabadzības novēršanu u.c. jautājumiem
  • Latvija ievēro ES pieņemto aktīvās iekļaušanas pieeju, kuras ietvaros būtiski ir:
      • Adekvāti minimālie ienākumi:
        • Latvija ieviesa garantēto minimālo ienākumu pievienošanās ES procesa gaitā, tomēr ilgstoši būtisks izaicinājums ir bijis ienākumu atbalsta adekvātums 
        • 2023.gadā veiktā minimālo ienākumu sistēmas reforma, kas atbilst arī ES līmeņa ieteikumiem, ir viena no pēdējo gadu nozīmīgākajām sociālās jomas reformām Latvijā, ko apstiprina arī tās sasaiste ar ES finansējumu Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros
    • Iekļaušanas darba tirgū pasākumi (skat. sadaļu par nodarbinātību)
    • Kvalitatīvi sociālie pakalpojumi:
      • Sociālo pakalpojumu pilnveidošanā Latvija iegulda ES fondu līdzekļus jau kopš 2004.gada, lai veidotu sabiedrībā balstītus pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti un īstenotu deinstitucionalizāciju
      • Tāpat ieguldījumi veikti profesionāla sociālā darba attīstībai pašvaldībās
      • Ar ES fondu atbalstu Latvijas pašvaldībās ir pilnveidota sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra (dienas aprūpes centri, grupu mājas (dzīvokļi), ģimeniskai videi pietuvinātās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas u.c.)
      • Kopumā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība pakāpeniski uzlabojas, un 2022.gadā 38% no sociālajiem pakalpojumiem, kas sniegti personām ar garīga rakstura traucējumiem, bija sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi
  • ES kā starptautiska organizācija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un ar ES politiku, tiesību aktu un fondu palīdzību tiek uzlabota personu ar invaliditāti neatkarīga dzīve sabiedrībā, piemēram:
      • Ar ES fondu atbalstu tiek izstrādāti jauni pakalpojumi personām ar invaliditāti, kas palīdz iedzīvināt ANO Konvencijas prasības Latvijā, piemēram, atbalsta persona lēmumu pieņemšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu personai īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju
      • Saskaņā ar ES direktīvu prasībām Latvijā ir ieviests vienlīdzīgu tiesību princips, kā arī ir pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kurš stāsies spēkā 2025.gada 28.jūnijā
  • Pensiju jomā ES līmenī tiek uzsvērti pienācīguma un ilgtspējas aspekti, un pašlaik ar ES fondu atbalstu Latvijā tiek izstrādāts pensiju sistēmas ilgtermiņa prognozēšanas rīks, kas ļaus efektīvāk prognozēs ietvert arī demogrāfiskos apsvērumus.

Līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem ir viena no ES pamatvērtībām. Tās iedzīvināšanā arī Latvijā svarīga ir bijusi attiecīgo ES tiesību aktu ieviešana, dzimumu līdztiesības integrētās pieejas arvien plašāka izmantošana politiku veidošanā, kā arī ES fondu un programmu atbalsts dažādu aktivitāšu īstenošanai, kas veicina līdztiesīgas iespējas.

  • 20 gadu laikā kopš Latvijas pievienošanās ES dzimumu līdztiesības princips ir iestrādāts darba tiesībās, sociālās drošības jomā, attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību, kā arī citu nozaru normatīvajā regulējumā
  • Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts kopš 2013.gada veic Dzimumu līdztiesības indeksa novērtējumu ES dalībvalstīs, un šajā laikā Latvijas rādītājs ir uzlabojies par 6,3 punktiem – no 55,2 līdz 61,5 punktiem, ar augstāko rādītāju darba jomā – 76,4 punkti 
  • Latvija turpina jaunāko ES tiesību aktu prasību pārņemšanu, kas veicinās sieviešu ekonomisko līdztiesību, tostarp nostiprinot vienlīdzīgas samaksas principu un nodrošinot sieviešu aktīvāku iesaisti biržā kotēto uzņēmumu lēmumu pieņemšanā 
  • Atbilstoši integrētajai pieejai dzimumu līdztiesības princips tiek ievērots Latvijas tiesību aktu projektu ietekmes novērtēšanā, kā arī ES fondu ieguldījumos ne tikai labklājības nozarē, bet visās politikas jomās
  • Dzimumu līdztiesības veicināšanai Latvija ir aktīvi izmantojusi dažādu ES programmu atbalstu, kuru ietvaros īstenoti vairāki projekti sabiedrības informēšanai un izpratnes veidošanai, sadarbības stiprināšanai un profesionālai pilnveidei, piemēram:
  • Projekts “Izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievietēm “Vardarbībai patīk klusums””

ES fondu atbalsts bezdarba mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai, vienlīdzīgu iespēju īstenošanai un atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju sociālajai iekļaušanai tiek sniegts jau četru plānošanas periodu ietvaros. 20 gadu laikā ES fondu projektu īstenošanai labklājības nozarē kopējās investīcijas pārsniedz 964 milj. EUR.

  • 20 gadu laikā ar ES fondu atbalstu labklājības nozarē īstenoti nozīmīgi pasākumi, kas kopumā vērsti četros virzienos:
    • Nodarbinātības veicināšanai, piemēram, lai veicinātu bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju darba tirgū, kopumā kopš 2004. gada 648 tūkst. personas[1] iesaistītas apmācību vai pārkvalifikācijas programmās, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, kompleksos atbalsta pasākumos, subsidētajās darbavietās, jauniešu prasmju un iemaņu paaugstināšanas pasākumos vai darba prakses vietās u.c.
  • Pakalpojumu sniegšanai, piemēram:
  • Lai veicinātu personu ar invaliditāti iespējas dzīvot neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sniegti 20 tūkst. personu ar redzes vai dzirdes invaliditāti, individuālās vajadzības izvērtētas gandrīz 2 tūkst. personu ar garīga rakstura traucējumiem un 1,7 tūkst. personu ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā, kā arī 4,8 tūkst. bērnu ar funkcionāliem traucējumiem saņēmuši atbilstošus sociālos pakalpojumus
  • Kopienā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveide pašvaldībās personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu aprūpei ģimeniskā vidē
  • Vairāku valsts sociālās aprūpes centru filiāļu pilnveidošana, uzlabojot dzīves apstākļus gandrīz 1 tūkst. klientu, kas dzīvo aprūpes centros
  • Institūciju veiktspējas stiprināšanai, piemēram:
  • Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izveide un attīstība, kopumā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus, 2018.–2023. gadā izsniedzot grantus par kopējo summu 12,2 miljoni EUR, kā arī īstenotas informatīvas aktivitātes
  • Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās, sniedzot supervīzijas gandrīz 2,4 tūkst. sociālā darba speciālistiem, iesaistot e-mācībās 5,4 tūkst. speciālistu, izstrādājot 11 sociālā darba metodikas un īstenojot atbilstošus mācību moduļus
  • Bērnu tiesību aizsardzības speciālistu profesionālā pilnveide, kopumā 7 tūkst. speciālistu piedaloties kvalifikācijas celšanas pasākumos, izstrādājot atbalsta programmas 1,7 tūkst. bērnu ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, kā arī sniedzot rekomendācijas par bērnu uzvedības korekciju
  • Darba attiecību un darba drošības regulējuma praktiskas piemērošanas atbalsts, veicot 100 tūkst. darbavietu risku novērtējumu, izveidojot 10 konsultatīvos centrus un 20 apmācību moduļus, kā arī atbalstot darba drošības uzlabošanu 58 uzņēmumos bīstamajās nozarēs
  • Invaliditātes noteikšanas sistēmas attīstība, izstrādājot invaliditātes noteikšanas kritērijus, rokasgrāmatu un metodikas
    • Materiālās nenodrošinātības mazināšanai, piemēram, lai mazinātu vistrūcīgāko iedzīvotāju sociālo atstumtību, zemu ienākumu vai krīzes situācijā nonākušiem iedzīvotājiem nodrošināti pārtikas, higiēnas un saimniecības preču komplekti, t.sk. papildu komplekti zīdaiņiem un maziem bērniem, mācību piederumu komplekti un skolas somas skolēniem, gatavās maltītes zupas virtuvēs, kopumā kopš 2015. gada ikgadēji atbalstot gandrīz 75 tūkst. Latvijas iedzīvotāju
  • 2021.–2027. gada periodā labklājības nozarē kopējās investīcijas plānotas 401 milj. EUR apmērā

[1] Persona var būt piedalījusies atbalsta pasākumos vairākas reizes