Latvijas saistības

Publicēts: 24.11.2020.

Pārskatītā harta

2007. gadā Latvija parakstīja Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (turpmāk - Pārskatītā harta), kas Latvijā stājās spēkā 2013. gada 1. maijā, aizstājot kopš 2002. gada 2. marta Latvijā spēkā esošo Eiropas Sociālo hartu. Saskaņā ar likuma “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” 3.pantu Labklājības ministrija koordinē Pārskatītajā hartā paredzēto saistību izpildi.

Latvija pilnībā ir ratificējusi Pārskatītās hartas divdesmit piecus pantus:

1.pantu - tiesības uz darbu;
2.pantu - tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem;
3.pantu - tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
5.pantu - tiesības biedroties;
6.pantu - tiesības slēgt kolektīvus līgumus;
7.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību;
8.pantu - strādājošo sieviešu tiesības uz maternitātes aizsardzību;
9.pantu - tiesības uz arodorientāciju;
10.pantu - tiesības uz arodapmācību;
11.pantu - tiesības uz veselības aizsardzību;
13.pantu - tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību;
14.pantu - tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus;
15.pantu - invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē;
16.pantu - ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
17.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
20.pantu - tiesības uz vienlīdzīgām tiesībām un attieksmi nodarbinātības un darba jautājumos bez diskriminācijas dzimuma dēļ;
21.pantu - tiesības uz informāciju un konsultācijām;
22.pantu - tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā;
24.pantu - tiesības uz aizsardzību darba saistību izbeigšanas gadījumos;
25.pantu - strādājošo tiesības uz savu tiesību aizsadzību darba devēja maksātnespējas gadījumā;
26.pantu - tiesības uz cieņu darbā;
27.pantu - tiesības strādājošajiem ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi;
28.pantu - strādājošo pārstāvju tiesības uz aizsardzību darba saistībās un no tām atkarīgajās funkcijās;
29.pantu - tiesības saņemt informāciju un konsultācijas par kolektīvo atlaišanu;
30.pantu - tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību.

Savukārt piecus pantus Latvija ir ratificējusi daļēji:

4.pantu - attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu atalgojumu (2.-5.punkts);
12.pantu - tiesībām uz sociālo drošību (1.-2.punkts);
18.pantu - tiesībām uz apmaksātu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā (1. un 4.punkts);
19.pantu - migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesībām uz aizsardzību un palīdzību (1., 4.-12.punkts);
31.pantu - tiesībām uz dzīvesvietu (1.punkts).