Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma  13.panta pirmās daļas 2. punkta 12.¹ apakšpunkts paredz, ka Pakalpojuma ietvaros psihosociālo rehabilitāciju var saņemt personas tuvinieki - ar attiecīgo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojušās vai dzīvojošas personas, personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citas aprūpē iesaistītas personas. Tuvinieki saņem psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu (sociālā darbinieka,  psihologa vai kapelāna atbalstu) personas aprūpes plānā noteiktajā apjomā un piecas konsultācijas gada laikā sērošanas periodā.

Pakalpojumu var sniegt tikai tā reģiona Pakalpojuma sniedzējs, kurā ir personas faktiskā dzīvesvieta vai kurā persona tiks aprūpēta un faktiski saņems Pakalpojumu.

Pakalpojuma sniedzēji sadalījumā pa reģioniem:

Pakalpojumu sniedz personām, kurām ir IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā un norādi par prognozētu personas dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem un nosūtījums.

Ja persona atrodas stacionārā, tad ārstu konsīliju organizē stacionārā ārstniecības iestāde. Uz konsīliju ambulatoro personu var nosūtīt ģimenes ārsts un ārsts speciālists.

Ārstniecības iestādes, kas nodrošina ārstu konsīlijus:

Pakalpojums tiks sniegts tik ilgi, cik tas nepieciešams pilnvērtīgas aprūpes nodrošināšanai, līdz iestājas Pakalpojuma pārtraukšanas nosacījumi, t.sk. personas nāve.

Pēc ārstu konsīlija slēdziena saņemšanas, persona tiek pieteikta viņa izvēlētā Pakalpojuma sniedzēja koordinatoram, kas nodrošina Pakalpojumu reģionā, kurā persona saņems Pakalpojumu. Pakalpojumu persona var saņemt ne tikai savā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā, bet arī pie kāda no tuviniekiem, kas viņu aprūpē.

Pakalpojuma sniedzēja koordinators ir pieejams katru dienu 24/7, t.sk. sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta:

• ambulatoram pacientam - ne vēlāk kā 24 h laikā no brīža, kad persona pieteikta Pakalpojuma saņemšanai;
• personām, kuras atrodas stacionārā -  24 h laikā pēc personas izrakstīšanās no stacionāra.

Iesniegums Pakalpojuma saņemšanai

Veselības aprūpes pakalpojumu (veselības komponente) saņemšanai personas iesniegums nav nepieciešams, tā kā vēršanās pēc ārstniecības pakalpojuma jau ir pielīdzināma izteiktai vēlmei un piekrišanai Pakalpojuma saņemšanai.

Par sociālajā komponentē esošo  pakalpojumu saņemšanu (tehniskie palīglīdzekļi, sociālā aprūpe un psihosociālā rehabilitācija) personai ir jāiesniedz iesniegums Pakalpojuma sniedzējam par vēlamo pakalpojumu saņemšanu (iesniegumu sagatavo brīvā formā vai izmanto pielikumā iekļauto paraugu skt. zemāk). Iesnieguma mērķis ir saņemt personas vai kāda no viņa tuviniekiem piekrišanu Pakalpojuma sniedzējam uzsākt noteiktas darbības (aprūpes plāna sastādīšanu, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu u.c.) Pakalpojuma nodrošināšanā.  

Ņemot vērā Pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli, gadījumā, ja persona sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pati nespēj iesniegt iesniegumu par vēlamo sociālo pakalpojumu saņemšanu, tiesības iesniegt iesniegumu šo sociālo pakalpojumu saņemšanai ir personas pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, — personas laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: personas bērnam, personas vecākam, personas brālim vai māsai, personas vecvecākam, personas mazbērnam.

Sociālās komponentes sniegšana tiek uzsākta no brīža, kad ar personu vai viņa tuvinieku  tiek noslēgts līgums vai vienošanās par sociālo pakalpojuma saņemšanu (var izmantot pielikumā iekļauto paraugu skt. zemāk).

Persona var mainīt savas vēlmes sociālajā komponentē ietilpstošo pakalpojumu saņemšanā Pakalpojuma saņemšanas laikā, t.sk. persona sākotnēji var neizvēlēties, piemēram,  psihologa vai kapelāna atbalstu, tomēr, situācijai mainoties, personai var būt nepieciešams psihosociālais atbalsts. Līdz ar to sākotnējā iesniegumā minēto pakalpojumu apjoms ir indikatīvs, tas tiek precizēts aprūpes plāna sastādīšanas laikā un aktualizēts aprūpes plāna īstenošanas laikā. Pakalpojuma sniegšanas laikā, mainoties personas vēlmēm vai vajadzībām pēc sociālā komponentē  esošo pakalpojuma klāsta, nav nepieciešams mainīt noslēgto līgumu vai vienošanos. Izmaiņas tiek fiksētas personas aprūpes plānā.

Administratīvā procesa likumā noteikts, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja tiek nodrošināts, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta, prasījums, uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu Pakalpojuma sniedzējs noformē rakstveidā, iesniedzējs to paraksta un tā kopiju izsniedz iesniedzējam.

Pakalpojuma sniedzējs uzsākot Pakalpojuma sniegšanu, lūdz personai vai viņa tuviniekam parakstīt apliecinājumu, ka persona nesaņem konkrēto Pakalpojuma daļu pie cita Pakalpojuma sniedzēja un ka persona Pakalpojumu sniedzēja maiņas gadījumā informēs līdzšinējo Pakalpojuma sniedzēju.

Pakalpojuma koordinators organizē ārsta un sociālā darbinieka pirmreizējo vizīti personas dzīvesvietā veselības, vides un sociālo apstākļu  izvērtēšanai un personas individuālā terapijas un sociālās aprūpes plāna izstrādei.

Pirms sociālā komponentē ietilpstošo  pakalpojuma saņemšanas Pakalpojuma sniedzējam vispirms jāveic sākotnējā klienta sociālās situācijas novērtēšana, jāizvērtē personas vajadzība pēc sociālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā personas iesniegumā minētās vēlmes, jāizstrādā aprūpes  plāns un jānoslēdz ar personu vai viņa tuvinieku līgums vai vienošanos par aprūpes plāna īstenošanu. Vienlaikus ir vērtējama un aprūpes plānā norādāma  arī personas tuvinieku nepieciešamība pēc psihosociālās rehabilitācijas.

Ņemot vērā Pakalpojuma saņēmēja veselības stāvokli,  nekavējoties ir jānodrošina tehniskie palīglīdzekļi - jau personai izrakstoties no slimnīcas, jābūt iespējai  saņemt tehniskos palīglīdzekļus mājās, īpaši tādus kā funkcionālā gulta, aprūpes palīglīdzekļi. Pakalpojuma sniedzējs Pakalpojuma ietvaros atbilstoši personas vajadzību izvērtējumam nodrošina aprūpes, pārvietošanās un personas pārvietošanas tehniskos palīglīdzekļus, kā arī tehnisko palīglīdzekļu piegādi, lietošanas apmācību un nepieciešamības gadījumā tehnisko palīglīdzekļu operatīvu nomaiņu.

Vienlaikus personai var pārtraukt nodrošināt tādus tehniskos palīglīdzekļus, kurus tā Pakalpojuma sniegšanas laikā saņem īpašumā, patapinājumā vai nomā no citiem valsts finansētu tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzējiem.

Ja persona piekritusi(vai viņa tuvinieks devis šādu piekrišanu) saņemt sociālos pakalpojumus Pakalpojuma ietvaros, tā var izvēlēties, vai psihosociālās rehabilitācijas ietvaros saņemt gan psihologa, gan kapelāna atbalstu, vai tikai viena no šiem speciālistiem atbalstu. Vēlamā atbalsta apjomu personai un tuviniekiem nosaka aprūpes plānā atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Personas tuvinieki sērošanas periodā viena gada laikā pēc personas nāves var saņemt ne vairāk kā piecas (sociālās darbinieka, kapelāna vai psihologa) individuālās konsultācijas. Piecas konsultācijas paredzētas nevis katram personas tuviniekam, bet tuviniekiem kopumā, līdz ar to tuviniekiem būs nepieciešams vienoties par to, kurš saņems šo atbalstu un no kādiem speciālistiem.

Pakalpojums ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi pilngadīgām personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām un personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.

1. tiek nodrošināta iespēja 24/7 pieteikt personu Pakalpojuma saņemšanai un nosūtīt konsīlija slēdzienu un nosūtījumu Pakalpojuma koordinatoram, kura Pakalpojuma sniegšanas teritorijā ir konkrētās personas faktiskā dzīves vieta;
2. Pakalpojuma sniegšana pēc ārstu konsīlija lēmuma tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 h laikā no brīža, kad persona pieteikta Pakalpojuma saņemšanai, vai, gadījumā, ja persona pieteikšanas brīdī atrodas stacionārā, tad 24 h laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra. Sociālo pakalpojumu  sniegšana tiek uzsākta no brīža, kad ar personu vai viņa tuvinieku tiek noslēgts līgums vai vienošanās par Pakalpojuma sociālo pakalpojumu saņemšanu;
3. Pakalpojuma sniedzēju vizītes tiek saskaņotas ar Pakalpojuma saņēmēju (personu/ personas tuvinieku);
4. Pakalpojums ir pieejams 24/7 darbdienās, brīvdienās un svētku dienās;
5. tiek nodrošināta Pakalpojuma saņēmēja ģimenes ārsta informēšana par Pakalpojuma uzsākšanu 3 (trīs) darba dienu laikā;
6. tiek organizēts specializētais transports personas nogādāšanai no stacionāra uz dzīvesvietu aprūpes veikšanai, t.sk., nodrošinot guļošo personu transportēšanu;
7. tiek nodrošināta pirmreizēja Pakalpojuma sniedzēja ārsta un sociālā darbinieka vizīte personas dzīvesvietā – vispārējā stāvokļa, vides, apstākļu,  vajadzību noteikšanai un pašaprūpes spēju izvērtēšanai;
8. personai tiek izstrādāts un realizēts individuāls terapijas un aprūpes plāns;
9. persona un viņa tuvinieki tiek informēti par Pakalpojuma saturu;
10. sadarbībā ar ārstniecības iestādēm nepieciešamības gadījumā tiek organizētas personas plānveida vizītes stacionāros, plānveida speciālistu konsultācijas, gan diagnostiskie izmeklējumi;
11. tiek nodrošināta personas transportēšana uz stacionāru, uz speciālista konsultāciju vai diagnostisko procedūru un atpakaļ no tās ar specializēto transportu, t.sk., nodrošinot guļošo personu transportēšanu;
12. tiek veikta tuvinieku apmācība tehnisko palīglīdzekļu lietošanā un personas aprūpē viņa dzīvesvietā;
13. ja persona atrodas ilgstošās sociālās aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā, tiek veidota sadarbība ar institūcijas darbiniekiem, kā arī tiek nodrošināta informācijas apmaiņa, t.sk. apmācības, starp institūcijas aprūpētājiem un Pakalpojuma sniedzēja speciālistiem par personas veselības stāvokļa monitoringu un veselības aprūpi. Sociālo aprūpi un tehniskos palīglīdzekļus personai nodrošina ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija.

1. ārsta vizītes,  attālinātas konsultācijas, t.sk.:
   1. dalība pirmreizējā personas izvērtēšanā un individuālā paliatīvās aprūpes un terapijas plāna izstrādāšanā;
   2.  personas anamnēzes ievākšana un izvērtēšana (slimības vēsturi, sūdzības, esošo terapijas plānu);
   3. personas objektīvas izvērtēšanas veikšana (vitālo rādītāju novērtēšana, orgānu sistēmu izvērtēšana, mākslīgo atveru izvērtēšana, brūču novērtēšana);
   4. terapijas plāna un taktikas izstrādāšana (pamatslimības simptomātiskās bāzes terapijas sastādīšana, blakusslimību izvērtēšana, terapijas korekcija, nepieciešamības gadījumā);
   5. potenciālo komplikāciju prognozēšana, novēršanas un reaģēšanas algoritmu sastādīšana;
   6.  ārstu palīgu / medicīnas māsu mājas vizīšu grafika sastādīšana (biežumu un veicamās manipulācijas katrā vizītes reizē);
   7. papildus nepieciešamo medicīnas iekārtu mājas aprūpē nozīmēšana (piemēram, portatīvie perfuzori, skābekļa baloni vai koncentratori, u.c. mājas apstākļos lietojamās medicīnas iekārtas);
   8. personas un tuvinieku apmācības veikšana (izglītot personu un viņa  tuviniekus par slimību, slimības prognozi un progresiju, slimības eventuālo iznākumu. Rīcības algoritmi un veicamās darbības pie simptomu paasinājumiem, piemēram, izlaušanās sāpes, elpas trūkums u.c.);
   9. nepieciešamo analīžu nozīmēšana (asins, urīna, brūču izdalījumu uzsējumi u.c.);
   10. nepieciešamības gadījumā nosūtīšana diagnostisko izmeklējumu veikšanai papildus izvērtēšanai (rentgens, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija);
   11. funkcionālo speciālistu pirmreizējās novērtēšanas un nodarbību nozīmēšana (pacientiem kam fizioterapija ir iespējama un perspektīva);
   12. nepieciešamības gadījumā nosūtīšana ambulatori pie citiem speciālistiem (uztura speciālists, ķīmijterapeits, staru terapeits, internists, ķirurgs);
   13. nepieciešamības gadījumā nosūtīšana  uz stacionāru manipulāciju veikšanai, kas pārsniedz Pakalpojumu sniedzēju kompetenci (piemēram, ascīta punkcija, pleiras dobuma punkcija, paliatīva staru vai ķīmijterapija; asins pārliešana);
   14. telefonkonsultāciju un nepieciešamības gadījumā klātienes vizīšu nodrošināšana 24/7.
2. ārsta palīga un/vai vispārējās aprūpes māsas sniegtus veselības aprūpes pakalpojumus, t.sk.:
   1. regulāra veselības stāvokļa novērtēšana dinamikā;
   2. medikamentu ievadīšana (injekcijas ādā, zemādā un intravenozi);
   3. medikamentu ievadīšana intravenozas infūzijas veidā caur adatu, caur perifēro vēnu katetru, caur centrālo vēnu katetru, citi enterāli medikamentu ievadīšanas veidi;
   4. primāri dzīstošas pēcoperācijas brūces aprūpe, diegu vai skavu izņemšana no pēcoperācijas brūces;
   5. izgulējumu un trofisku čūlu aprūpe;
   6. sekundāri dzīstošas pēcoperācijas brūces aprūpe;
   7. citu infiltratīvu ādas un zemādas audu bojājumu aprūpe;
   8.  kolostomu aprūpe, nefrostomu aprūpe, ileostomu aprūpe, cistostomu aprūpe, cistostomu maiņa, urīna ilgkatetru aprūpe un maiņa, urīnpūšļa intermitējoša katetrizācija, traheostomu aprūpe, gastrostomu aprūpe;
   9. enterālā barošana caur zondi;
   10. nazogastrālas zondes ievadīšana;
   11. porta katetra aprūpe;
   12. sezonālā vakcinācija (apskate un kontrindikāciju izvērtēšana, vakcīnas ievade);
   13. ureterostomu un uretrostomu aprūpe;
   14. perorāla medikamentu sadale;
   15. injekcijas muskulī;
   16. personas vai personas aprūpes procesā iesaistītās personas izglītošana un praktiska apmācība veselības aprūpes jomā;
   17. laboratoriski izmeklējamo bioloģiskā materiāla savākšana un nogādāšana laboratorijā;
   18. vitālo rādītāju kontrole;
   19. klizmas veikšana;
   20. elektrokardiogrāfijas veikšana;
   21. tehniskā aprīkojuma un atbalsta nodrošināšana attālinātu konsultāciju veikšanai “pacients – ārsts speciālists”, “pacients – ģimenes ārsts” (planšetdators vai portatīvais dators ar mobilā interneta pieslēgumu attālinātu konsultāciju;
3. sertificētu funkcionālo speciālistu – fizioterapeita, ergoterapeita, uztura speciālista – pakalpojumus atbilstoši kompetencei, t.sk.:
   1. veikt personas izvērtēšanu un izstrādāt individuālo fizioterapijas/egoterpijas/uztura plānu; 
   2. izstrādāt pozicionēšanas plānu;
   3. veikt nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izvēli un to pareizas lietošanas apmācību; 
   4. izglītot personu un viņa tuviniekus par adekvātas asistēšanas nozīmi ikdienas aktivitāšu veikšanā, pozicionēšanu un pārvietošanu, pozu maiņas, posturālā režīma nozīm, kontraktūru un izgulējumu profilaksi, fizisku vingrinājumu nozīmi spēka un psihiskās veselības saglabāšanā u.c. aktivitātēm; 
   5. nodrošināt apmācību pareizai ikdienas aktivitāšu veikšanai; 
   6. veikt dzīvesvietas fiziskās vides pieejamības izvērtējumu;
   7.  citus pienākumus.
4. fizioterapeita, ergoterapeita un uztura speciālista pakalpojumi;
5. sadarbībā ar ārstniecības iestādēm nepieciešamības gadījumā tiek organizētas personas plānveida vizītes stacionāros, plānveida speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi;
6. tiek nodrošināta personu transportēšana uz stacionāru, uz speciālista konsultāciju vai diagnostisko procedūru un atpakaļ no tās ar specializēto transportu, t.sk. nodrošinot guļošo personu transportēšanu;
7. tiek koordinēta un nodrošināta specializēto kabinetu pakalpojumu nepārtrauktība sadarbības ietvaros (skābekļa terapijas pakalpojumi mājās pacientiem, atbilstoši noteiktai kārtībai, psihoemocionālā atbalsta pakalpojumi pacientiem ar onkoloģisku diagnozi, problēmsituācijas, kas saistītas ar enterālās vai parenterālās barošanas nodrošināšanu, problēmsituāciju, kas saistītas ar pacientu traheostomu aprūpi).

1. sociālā darbinieka pakalpojumi, t.sk.;
   1. veikt personas vajadzību un pašaprūpes spēju novērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes plāna izstrādi;
   2. organizēt personas individuālā aprūpes plāna īstenošanu un koriģēšanu, ja nepieciešams, atbilstoši pacienta situācijas izmaiņām;
   3. konsultēt personu un viņa tuviniekus;
   4. palīdzēt personai apzināt un identificēt resursus, lai uzlabotu pašaprūpi, sociālās funkcionēšanas spējas un komunikāciju ar tuviniekiem;
   5. sniegt personai psihosociālu atbalstu un palīdzību pacienta individuālo un sociālo problēmu risināšanas procesā;
   6. pārstāvēt personas intereses;
   7. izvērtēt sniegto sociālo pakalpojumu efektivitāti;
2. klīniskā un veselības psihologa vai konsultatīvā psihologa konsultācijas, t.sk.:
   1. veikt psiholoģisko izpēti (novērtēšanu);
   2. interpretēt psiholoģiskās izpētes rezultātus;
   3. sagatavot psiholoģiskās izpētes atzinumu;
   4. sniegt nepieciešamās rekomendācijas personai un tuviniekiem;
   5. veidot pozitīvu saskarsmi ar personu un viņa tuviniekiem;
   6. sniegt psihoemocionālo palīdzību un atbalstu personai un viņa tuviniekiem;
   7. u.c. atbilstoši kompetencei;
3. kapelāna pakalpojumi, t.sk.;
   1. nodrošinot, ka pakalpojumu var saņemt persona vai viņa tuvinieks brīvprātīgi pēc brīvas gribas un tā saņemšanas laikā nenotiek evaņģelizācija:
   2. izvērtēt personas un viņa tuvinieku garīgās vajadzības;
   3. nodrošināt garīgu atbalstu un pastorālo aprūpi personai un viņa tuviniekiem personīgo, eksistenciālo, garīgo, ētisko un morālo jautājumu un vajadzību risināšanā, t.sk. tuviniekiem sērošanas posmā;
   4. nepieciešamības gadījumā pieaicināt garīdznieku pēc personas vai viņu tuvinieku vēlēšanās atbilstoši izvēlētajai ticībai vai konfesijai;
4. sociālā aprūpētāja/aprūpētāja pakalpojumi t.sk.:
   1. veikt personas pamatvajadzību (fiziska aprūpe, higiēnas pocedūras, ikdienas mājas darbi) nodrošināšanu un dzīves kvalitātes uzturēšanu atbilstoši personas individuālajā aprūpes plānā noteiktajam;
   2. apmācīt personas tuviniekus par aprūpes paņēmieniem, tehnisko palīglīdzekļu lietošanu;
   3. veidojot cieņpilnu saskarsmi ar personu un viņa tuviniekiem;
   4. personas tuvinieku apmācība  par aprūpes paņēmieniem;
   5. tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana, to piegāde, uzstādīšana un lietošanas apmācība.

Sagatavojot sociālās aprūpes plānu,  Pakalpojuma sniedzējs izvērtē personas vajadzību saņemt sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju. Ja līdzšinēji pašvaldības nodrošinātais paliatīvā aprūpē esošai personai aprūpes mājās apjoms būs nepietiekams, Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās personai sociālo aprūpi. Pašvaldības nodrošinātajai aprūpei mājās un sociālajai aprūpei Pakalpojuma ietvaros ir atšķirīgi mērķi. Pakalpojuma sniedzēja sociālās aprūpes personālam ir jānodrošina personai atbalsts ne tikai slimības izraisīto seku mazināšanā un dzīves kvalitātes uzturēšanā, bet arī  fiziska aprūpe, personīgās higiēnas procedūras, atbalsts medikamentu lietošanā brīdī, kad to nenodrošina pašvaldības sniegtās aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros. Gan Pakalpojuma sniedzēja, gan pašvaldības finansēta aprūpētāja iesaiste nepieciešama, ja personai nepieciešams lielāks atbalsta apjoms.

Pakalpojumu sniedz arī personām, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, izņemot sociālās komponentē ietilpstošo sociālo aprūpi un tehniskos palīglīdzekļus,  ņemot vērā, ka sociālo aprūpi un tehniskos palīglīdzekļus personai nodrošina ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija. Atsevišķos gadījumos tiek izvērtēta iespēja saglabāt personas lietošanā Pakalpojuma sniedzēja izsniegtos tehniskos palīglīdzekļus, līdz ar to tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums netiek pārtraukts, ja persona uz laiku tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās vai citās institūcijās ar diennakts izmitināšanu. Savukārt, ja persona ja persona ir ievietota uz laiku ilgāku par 30 dienām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, Pakalpojuma sociālās komponentes sniegšana tiek pārtraukta.

Pakalpojuma sniedzējs sniedz visu nepieciešamo atbalstu, lai tehniskos palīglīdzekļus, ja nepieciešams, persona saņemtu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” un Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumos Nr. 250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” noteiktajai kārtībai. Izņēmuma gadījumā pie personas var atrasties gan Pakalpojuma sniedzēja nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi, gan valsts finansēti tehniskie palīglīdzekļi, kas tiek piešķirti atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” normām un līdzīgā veidā kompensē vienus un tos pašus funkcionēšanas ierobežojumus.

Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc šādos gadījumos:

• sakarā ar personas nāvi, izņemot psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu tuviniekiem sērošanas periodā;
• ja persona atsakās no Pakalpojuma. Ja persona sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pati nespēj atteikties no Pakalpojumu saņemšanas, to var veikt personas pilnvarotā persona, vai, ja tādas nav, — personas laulātais, vai, ja tāda nav, — pilngadīgais un rīcībspējīgais tuvākais radinieks šādā secībā: personas bērns, personas vecāks, personas brālis vai māsa, personas vecvecāks, personas mazbērns;
• ja persona 30 dienas nesadarbojas ar Pakalpojuma sniedzēju vai kādu citu iemeslu dēļ 30 dienas nav iespējama terapijas vai aprūpes plānā minēto pasākumu īstenošana;
• persona izbrauc no valsts uz laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām.

Pakalpojuma sniegšanu uz laiku var pārtraukt:

• • ja persona uzturas stacionārā ārstniecības iestādē, daļu Pakalpojumu sniegšanu pārtrauc uz laiku, kamēr persona uzturas stacionārā;
  • sociālo aprūpi pārtrauc, ja persona uz laiku līdz 30 dienām ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu. Šajā gadījumā izvērtē, vai nepieciešams personas lietošanā atstāt piešķirtos tehniskos palīglīdzekļus, bet nepiešķir jaunus;
  • ja persona ir ievietota uz laiku ilgāku par 30 dienām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, Pakalpojuma sociālās komponentes sniegšana tiek pārtraukta.

Ja persona atteikusies no Pakalpojuma saņemšanas, vēlas turpināt sadarbību ar Pakalpojuma sniedzēju vai mainījušies apstākļi, kas bija šķērslis Pakalpojuma saņemšanai, persona var Pakalpojumu pieprasīt atkārtoti.

Pakalpojuma sniedzējs, uzsākot Pakalpojuma sniegšanu, pārliecinās, ka persona gan sociālo, gan veselības komponenti nesaņem pie cita Pakalpojuma sniedzēja.

Pakalpojuma saņēmējs var mainīt Pakalpojuma sniedzēju, ievērojot šādus nosacījumus:

• gan sociālo, gan veselības komponenti jāsaņem pie viena un tā paša Pakalpojumu sniedzēja;
• Pakalpojumu var sniegt tikai tā reģiona Pakalpojuma sniedzējs, kurā ir personas faktiskā dzīvesvieta vai pie kāda no tuviniekiem, kas viņu aprūpēs.

Ja persona mainījusi Pakalpojuma sniedzēju, tad samaksa par sociālās komponentes ietvaros nodrošinātajiem pakalpojumiem jaunajam Pakalpojuma sniedzējam tiek veikta tikai no brīža, kad persona ir informējusi iepriekšējo Pakalpojuma sniedzēju par Pakalpojuma saņemšanas izbeigšanu un ir noslēgusi līgumu vai vienošanos par sociālās komponentes saņemšanu ar jauno Pakalpojuma sniedzēju. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt personu vai viņa tuvinieku, ka gadījumā, ja ir apzināti sniegta nepatiesa informācija, Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pieprasīt kompensēt radušos zaudējumus no personas vai viņa tuvinieka.

Pakalpojuma sniedzējs Pakalpojuma sniegšanas nolūkā apstrādā Pakalpojuma saņēmēja personas datus un veselības datus, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem^[1], t.i., likumdevējs ir noteicis iestādei, saņemot attiecīgu personas iesniegumu, apstrādāt attiecīgus personas datus. Personas datu sniegšana un apstrāde ir obligāts priekšnoteikums Pakalpojuma saņemšanai. Neveicot personas datu apstrādi, Pakalpojuma saņemšana nav iespējama.

Pakalpojuma sniedzējs, veicot personas datu un veselības datu apstrādi ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5.pantā noteiktus šādus personas datu apstrādes principus^[2].

Personas dati:

1. tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā;
2. tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar Regulas 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem;
3. ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos;
4. ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; ir jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti;
5. tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar Regulas 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības;
6. tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus.

Pakalpojuma saņēmējam kā datu subjektiem ir tiesības pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja piekļuvi saviem personas datiem, to labošanu, dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, kā arī tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei (Datu valsts inspekcijai). Plašāka informācija par šīs datu apstrādes aspektiem ir pieejama Pakalpojuma sniedzēja privātuma politikā.

[1] Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts.

[2] Regulas 5.panta 1.punkts.