Eiropas Savienībā nepastāv universāla sociālās uzņēmējdarbības definīcija. Sociālā uzņēmējdarbība apvieno uzņēmējdarbības principus un formas, kas nodrošina noteiktu sociālo mērķu īstenošanu. Sociālā uzņēmējdarbība ir uzskatāma par neatņemamu Eiropas daudzveidīgās sociālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu. Tā balstās uz solidaritātes un atbildības principiem, uz indivīda un sociālo mērķu prioritāti, sekmē sociālo atbildību, sociālo kohēziju un sociālo iekļaušanu. Sociālie uzņēmumi var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus.
Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Sociālajam uzņēmumam sociālā misija ir svarīgāka par peļņu. Peļņa nav mērķis, bet līdzeklis. Tā tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis izmaksāta dividendēs.
Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā, pēdējos gados tālāk attīstījies un mainījies arī sociālā uzņēmuma jēdziens. Sociālie uzņēmumi vairs nav tikai darba integrācijas uzņēmumi, vai tādi, kas rada darba vietas personu grupām ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās par sociāliem uzņēmumiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un to darbības spektrs un risināmo problēmu loks ir daudzveidīgs.
Sociālo uzņēmumu raksturo vairākas pazīmes:
- vēlme atrisināt vai risināt sociālu problēmu, izmantojot biznesa metodes un instrumentus (uzņēmējdarbība, kas konkurē brīvajā tirgū);
- ražo preces un sniedz pakalpojumus, izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu;
- var sākties kā neliela vietēja līmeņa iniciatīva, kas tiek īstenota kopējās interesēs, sabiedriska labuma panākšanai;
- dibināšanas dokumentos (statūtos un dibināšanas līgumā) jāatspoguļojas sociālajam mērķim vai problēmai, kuras risināšanai uzņēmums veidots;
- tam jāuzrāda izmērāma pozitīva sociāla ietekme, un tas tiek pārvaldīts atbildīgi un pārredzami, iesaistot darbiniekus un klientus.
2013.gadā Labklājības ministrija uzsāka darbu pie jaunās politikas iniciatīvas izstrādes, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma izstrādi un nelabvēlīgākā situācijā esošu personu integrāciju darba tirgū. Tika izveidota darba grupa ar sociālās uzņēmējdarbības attīstību saistīto jautājumu risināšanai, lai izvērtētu situāciju Latvijā, kā arī izstrādātu priekšlikumus optimālai un uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālai uzņēmējdarbībai Latvijā. Darba grupas sastāvā bija iekļauti nozaru ministriju pārstāvji, nevalstiskā sektora eksperti, kā arī paši sociālie uzņēmēji un pētnieki.
2014.gada 14.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Labklājības ministrijas darba grupas izstrādāto koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā". Koncepcija paredzēja Labklājības ministrijai uzsākt jaunu politikas iniciatīvu sociālās uzņēmējdarbības kā īpašas grupas atzīšanai un attīstībai. Koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" skatīt šeit.
2015.gada rudenī tika dibināta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kuras mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Papildus informāciju par Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas aktivitātēm skatīt šeit.
2015.gada rudenī darbu uzsāka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa, kuras mērķis bija izveidot Latvijas situācijai piemērotu sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, un virzīt to tālākai pieņemšanai Saeimā. Darba grupā bija iesaistīti pārstāvji no nozaru ministrijām, nevalstiskā sektora un sociālās uzņēmējdarbības jomas pārstāvji.
2016.gadā Labklājības ministrija uzsāka īstenot ESF projektu "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai", ar mērķi noteikt un pārbaudīt optimālus risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā darba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Informāciju par projektu skatīt šeit.
2017.gadā Labklājības ministrija kopā ar sadarbības partneri AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - Altum) ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros īstenoja sociālās uzņēmējdarbības veicēju informēšanas un konsultēšanas aktivitātes, uzsāka biedrību, nodibinājumu un komersantu pieteikumu un biznesa plānu izskatīšanu finanšu atbalstam.
2018.gada 1.aprīlī stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Sociālā uzņēmuma likumu skatīt šeit. Līdz 2018.gada 5.decembrim bija saņemti 43 iesniegumi sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un sociālā uzņēmuma statusu ieguvušas 27 sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Līdz gada beigām Altum pieņēma lēmumu par sešu sociālo uzņēmumu atbalstu, bet ar diviem noslēdza granta līgumus.
2019.gadā Labklājības ministrija sociālā uzņēmuma statusu piešķīra 81 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, 27 iesniegumi tika noraidīti. Altum noslēdza granta līgumus ar 27 sociālajiem uzņēmumiem.
2020.gadā sociālā uzņēmuma statusu piešķīra 67 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Altum piešķirto grantu skaits - 38 par kopējo summu 2,4 mlj.EUR, noslēgto līgumu skaits - 36 par kopējo summu 2,1 mlj.EUR.
2021.gadā Labklājības ministrija sociālā uzņēmuma statusu piešķīrusi 61 uzņēmumam, nav piešķīrusi 8 uzņēmumiem. Uz 31.12.2021. sociālo uzņēmumu reģistrā atrodas 219 sociālie uzņēmumi, no tiem aktīvi – 193. Sociālo uzņēmumu komisija 2021.gadā izskatījusi 130 SU gada darbības pārskatus, no kuriem 117 apstiprināti, 9 - SU statuss atcelts, 3 - SU statuss atņemts, 1 - SU statusa zaudēšana procesā. Pasākuma dalībnieku reģistrā (līdz 01.04.2018) iekļauti 98 sociālie uzņēmēji (SIA, biedrības, nodibinājumi), no tiem 33 saņēmuši ALTUM finanšu atbalstu.
2021.gadā (uz 31.12.2021.) 53 sociālajaiem uzņēmumiem Altum piešķīris grantus 3,1 mlj EUR apmērā, kopā 2017.-2021. granti piešķirti 149 SU 9,3mlj EUR apmērā. Vidējā granta summa – 60 tūkst. EUR. 2021.gada laikā īstenoti 30 projekti, 1,7 mlj EUR apmērā.
2022.gadā 43 uzņēmumi saņēmuši sociālā uzņēmuma statusu, bet 3 uzņēmumiem sociālā uzņēmuma statuss nav piešķirts. Sociālo uzņēmumu reģistrā atrodas 262 uzņēmumi, no tiem aktīvi 216 sociālie uzņēmumi, 46 SU statuss atcelts vai atņemts.
Uz 2022.gada 31.decembri Altum iesniegti 59 grantu pieteikumi, piešķirti granti 52 gadījumos, 3,1 mlj EUR apjomā t.sk. noslēgti 50 līgumi, 3,3 mlj EUR apmērā. Izsniegti granti 2,8 mlj. EUR apmērā. 2022.gadā īstenoti 36 projekti 1,9 milj EUR apmērā.
Kopš 2018.gada 1.aprīļa, kad stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, sociālā uzņēmuma statusu saņēmuši 275 uzņēmumi. Uz 2023.gada 31.decembri Latvijā ir 201 aktīvs sociālais uzņēmums, bet 74 uzņēmumi laika gaitā dažādu iemeslu dēļ pārtraukuši sociālo uzņēmējdarbību. 71 gadījumā sociālā uzņēmuma statuss nav piešķirts vai pretendents atsaucis iesniegumu.
Laikā no 2016. līdz 2023.gadam sociālajā uzņēmējdarbībā no valsts puses ieguldīti gandrīz 17 miljoni eiro. Šajā periodā “Attīstības finanšu institūcija Altum” ir noslēgusi 204 granta līgumus par kopējo summu 12,6 miljoni eiro. Vidējais grants vienam uzņēmumam bija 62 tūkstoši eiro. Līdz 2023.gada 31.decembrim “Altum” sociālās uzņēmējdarbības programmā pavisam iesniegti 328 granta pieteikumi, noraidīti (vai pretendents atteicies) 122 granta pieteikumi. Kopš Labklājības ministrijas ESF projekta sākuma (2016.gadā) 204 uzņēmumi jau pabeiguši īstenot biznesa plānus sociālajā uzņēmējdarbībā un turpina darboties.