Lai savstarpējā dialogā izvērtētu pašreizējo situāciju, kā arī nospraustu tālākās darbības virzienus, kas vērsti uz drošas un atbalstošas vides veidošanu skolās un parādītu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sadarbības iespējas, 10. maijā Labklājības ministrija organizēja starpnozaru diskusiju “Sociālais darbs skolā”.
Tematiskajā diskusijā notika dialogs par divām svarīgām tēmām, kas cieši saistītas ar pašlaik tik ļoti aktuālo drošas un atbalstošas vides skolēniem veidošanu. Pirmā sarunu grupa veltīta tēmai “Uzticami un atbalstoši pieaugušie: ko no viņiem sagaida skolēni?”, bet otrā tieši attiecas uz sociālā darba organizēšanu izglītības iestādēs: “Sociālā atbalsta sniedzēji skolās: nepieciešamās kompetences un sadarbība”.
“Skolā bērns un jaunietis pavada nozīmīgu savas dienas daļu. Tieši skola veido jaunieša socializēšanās prasmes, iemaņas kontaktiem ar vienaudžiem un pieaugušajiem, attīsta prasmi iekļauties sabiedrībā,” norāda tematiskās diskusijas moderatore, projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” vecākā eksperte Liesma Ose. “Tāpēc ir svarīgi arī mums, pieaugušajiem un it īpaši nozares tiešajiem dalībniekiem, saprast, kā strādāt ar bērniem un jauniešiem, lai palīdzētu viņiem gan ikdienā, gan krīzes situācijās,” uzsver eksperte.
Diskusijas dalībnieki konstatēja, ka sociālajam darbiniekam sociālajā dienestā ir pieejams lielāks to pakalpojumu klāsts, kurus atbilstoši izvērtēšanā noskaidrotām vajadzībām var piedāvāt skolēnam un viņa ģimenei, nekā sociālajam pedagogam. Paneļdiskusijas dalībnieki un klausītāji vienojās, ka ir ļoti svarīga bērnu agrīna izvērtēšana un problēmu apzināšana. Problēmu cēloņi sākas jau pirmsskolā, kur būtu nepieciešama atbalsta sistēma pirmsskolās, kurās šobrīd nav speciālista, kas preventīvi var strādāt ar bērnu un ģimeni agrīnā bērna attīstības stadijā.
Pirmās paneļdiskusijas laikā tās dalībnieki – jauni cilvēki, kuri paši strādā ar skolēniem un jauniešiem atzina, ka 21.gadsimta trešajā dekādē skolēni vairāk un drošāk ir uzsākuši runāt par savām problēmām, kas reizē ir izaicinājums skolas personālam, tai skaitā sociālajiem pedagogiem. Runātāji uzsvēra, cik būtisku un skolēnu labbūtībai svarīgu darbu skolās darba sociālie pedagogi, bet, kā atzina klausītāji diskusijas laikā, skolās ir situācijas, kad sociālie pedagogi tiek piesaukti, lai skolēnus iebiedētu un sodītu, kas patiesām ir pretrunā tām sociālā atbalsta funkcijām, kuras veido sociālā pedagoga profesijas kodolu.
Diskusijas klausītājos rezonansi rada viedoklis, ka īpaši svarīgi ir ievērot konfidencialitāti, jo, ja pārkāptas konfidencialitātes prasības, skolēni to sāpīgi pārdzīvo un vispārina, daloties pārdzīvojumos ar vienaudžiem, kas būtiski kaitē sociālā pedagoga profesijas tēlam.
Līga Āboltiņa, pedagoģijas doktore un praktizējošs sociālais pedagogs, atzina, ka aktuālas problēmas, kuras risina sociālais pedagogs, ir skolēnu klaiņošana, kavējumi, vardarbības izpausmes, dzimumidentitātes meklējumi pusaudžu vidū, kuru aizspriedumaini uztver pieaugušie, adaptācijas problēmas pārejā no pamatskolas uz vidusskolu. Sociālā pedagoga darbam būtu būtiski īstenot arī preventīvā darba funkciju, tomēr reālajās situācijās tiek risinātas lielākoties krīzes situācijas.
IZM pārstāve Renāte Mencendorfa minēja situācijas, kurās jaunatnes darbinieks ir resurss, sadarbības partneris sociālajiem pedagogiem. Viņa uzsvēra, ka jaunatnes darbinieks neformālā vidē sniedz morālu atbalstu jaunietim, nenoniecinot un nenosodot viņu. Renāte pauda uzskatu, ka ieteicams vairāk iesaistīt nevalstiskā sektora organizācijas skolu darba ikdienā gan darbā ar skolēniem, gan izglītojot skolēnu ģimenes.
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka sociālajam darbam skolās jābalstās uz savstarpēji saprotošām un atbalstošām attiecībām, kurās valda cieņa starp skolēniem un atbalsta personāla pārstāvjiem. Iekļaujošas un drošas vides veidošana kā pamata funkcija sociālajam darbam skolā. Cilvēkam, kurš veic sociālo darbu skolā, jāizprot skolēnu un jauniešu subkultūras, jāpārzina vecumposmu attīstības īpatnības, jābūt atvērtam un pieņemošam komunikācijā; jābūt apveltītam ar izcilām sadarbības prasmēm; jāpiemīt psihosociālās konsultēšanas prasmēm; jāizprot arī sociālā darba kopienā metožu izmantošanas nosacījumus.
Pasākumā piedalījās sociālā darba speciālisti, pedagogi, sociālie pedagogi, jaunatnes darbinieki, izglītības un labklājības pašvaldību resoru darbinieki, LM un IZM eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Starpnozaru tematisko diskusiju “Sociālais darbs skolā” organizēja Labklājības ministrija Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ESF+ 4.3.5.4. pasākuma projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros.