Potenciālajām audžuģimenēm un adoptētājiem, lai iegūtu audžuģimenes vai adoptētāja statusu, nepieciešams apgūt mācību programmu, kas sastāv no teorētiskajām zināšanām (ārkārtējās situācijas laikā tās iespējams apgūt attālināti/neklātienē) un 16 stundu prakses daļas. Taču šo prakses daļu valstī noteikto ierobežojumu dēļ potenciālās audžuģimenes un adoptētāji nevar apgūt, jo tā tiek organizēta vismaz divu mājsaimniecību ietvaros klātienē.
Pirms valstī noteiktās ārkārtas situācijas un tās laikā vairāk nekā 20 potenciālās (aptuveni 40 personas) audžuģimenes un adoptētāji ir apguvuši mācību programmas teorētiskās zināšanas, taču valstī noteikto ierobežojumu dēļ nevar apgūt individuālo prakses daļu, kas kavē ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē.
Tāpēc, lai veicinātu adoptētāju un audžuģimeņu kustības turpmāku attīstību un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē, gadījumos, ja nav iespējams nodrošināt individuālo praksi klātienē valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, ir pieļaujams organizēt prakses daļu attālināti. Šādas – attālinātas – prakses ietvaros pieredzējušas audžuģimenes dalītos savā pieredzē par ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpi. Individuālās prakses daļas var tikt aizstāta ar papildu 16 teorētiskajām stundām, kas ļautu nostiprināt audžuģimeņu vai adoptētāju sagatavotību uzņemt savā aprūpē bērnus, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē.
Minētie grozījumi iekļauti Ministru kabineta rīkojumā “Grozījums Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, kas ceturtdien, 4. martā, pieņemti valdības sēdē.