Otrdien, 23. martā, plkst. 14.00 Labklājības ministrija (LM) tiešsaistes preses konferencē iepazīstinās ar pētījuma par sociālā darba jomas izglītības kvalitāti rezultātiem. Pētījumu veica biedrība “Qualitas”. Preses konferenci būs iespējams vērot LM un projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” Facebook lapās.
Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele – Dubrovska iepazīstinās ar sociālā darba izglītības kontekstu Latvijā un pasaulē, savukārt par pētījuma rezultātiem informēs pētījuma vadītāja Evija Eglīte un sociologs Māris Brants. Preses konferencē piedalīsies arī sociālā darba speciālistu darba devēju pārstāvji Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja Ina Behmane un Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš.
Pieteikties uz preses konferenci: e-pasts: socdarbs@lm.gov.lv, tālr. 67782953.
Sociālā darba speciālisti pašvaldībās un nevalstiskajā sektorā ir nozīmīgi sociālās politikas īstenotāji, kas nodarbojas ar sociālo pakalpojumu organizēšanu un nodrošināšanu, kā arī sociālās palīdzības sniegšanu. No 2015. līdz 2023. gadam LM īsteno ESF projektu “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”, un viena no projekta aktivitātēm vērsta uz sociāla darba izglītības pilnveidi.
“Pirmais solis ceļā uz sociālā darba izglītības pilnveidi ir nodrošināt pierādījumos balstītu informāciju par izglītības kvalitāti sociālā darba jomas studiju programmās, kas ir pētījuma uzmanības centrā. Pētniekiem bija izvirzīts sarežģīts uzdevums – noskaidrot sociālā darba jomas izglītības vērtējumu, analizējot sociālo darbinieku, sociālo rehabilitētāju, sociālo aprūpētāju un sociālā darba organizatoru studiju programmu direktoru, studentu, absolventu un viņu darba devēju, docētāju viedokļus, kā arī sniegt konstruktīvus priekšlikumus atklāto problēmu risināšanai,” norāda projekta vadītāja Ilze Kurme.
Pētījuma vadītāja Evija Eglīte atklāj, ka pētījuma metodoloģija balstīta Eiropas Kvalitātes vadības fonda izcilības modelī. “Kā datu ieguves metodes izmantojām studiju programmu dokumentu analīzi, studiju programmu direktoru intervijas, kā arī studentu, absolventu, darba devēju un docētāju anketēšanu. Kopumā aptvērām 457 personas, viņu vidū arī Akadēmiskās informācijas centra darbiniekus un ekspertus, kuri veikuši sociālā darba jomas studiju programmu licencēšanu un/vai akreditāciju,” viņa turpina.
Izpētes gaitā konstatēti sasniegumi – studentiem pielāgots studiju procesa plānojums, resursu nodrošinājums studijām, daudzveidīgas, arī inovatīvas un digitālā vidē balstītas metodes. Tomēr vērojama nepietiekami izvērsta būtiskas sociālā darba tematikas – sociālo problēmu identificēšanas, sociālā darba teoriju, sociālā darba kopienā, supervīzijas – apguve, nepilnības maģistra studiju organizācijā un saturā, kā arī studiju prakšu organizēšanā. Augstākās izglītības iestādēs trūkst pasniedzēju ar sociālā darba izglītību un prasmīgu studiju prakšu vadītāju, tādēļ svarīgi sagatavot jauno docētāju paaudzi: maģistra studiju programmu absolventi un aizrautīgi sociālā darba praktiķi būtu lielisks papildinājums studiju programmu īstenošanā. Pētījuma autori iesaka augstākās izglītības iestādēm konsolidēt savus resursus mazāka skaita, bet darba tirgū pieprasītu un kvalitatīvu studiju programmu izstrādei, vairāk fokusējoties uz darba vidē balstītām mācībām un studiju prakses pilnveidi, kā arī izstrādāt un piedāvāt sociālā darba jomā strādājošiem tālmācības studiju programmu sociālajā darbā ar vairākiem specializētiem studiju moduļiem, to saturu pielāgojot darba tirgus vajadzībām.
Savukārt LM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju pētījuma autori iesaka nodrošināt no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaita pieaugumu sociālā darba nozarē atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un uzņemties vadību sociālā darba jomas izglītības un darba tirgus prasību saskaņošanā.
Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim. Tā mērķos ietilpst paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti, pilnveidot to darbinieku profesionālo kompetenci un uzsākt sociālā darba kopienā īstenošanu.