Saeimas balsojums, otrajā lasījumā atbalstot grozījumus, kas paredz aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā nepieciešamie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos, faktiski nozīmē pilnīgu bērnu adopcijas aizliegumu.
Atbalstot priekšlikumu, kas nosaka, ka bērnu adopcijai var nodot uz valsti, kurai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un vienlaikus Latvijai ar šo valsti jābūt divpusējam līgumam par sadarbību adopcijā, adopciju uz ārzemēm padarīs neiespējamu, jo valstu saraksts, kas atbilst šādiem kritērijiem ir ļoti īss.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka deputāti nobalsojuši par slēptu adopcijas aizliegumu: "Atbalstot šķietami nevainīgu priekšlikumu un likumā nomainot vienu vārdu, deputāti faktiski liegs iespēju bērniem ģimeni atrast ārzemēs, jo jaunajiem kritērijiem atbildīs tikai 6 valstis - Moldova, Kirgīzija, Polija, Baltkrievija, Igaunija un Lietuva. Nav noslēpums, ka šajās valstīs ģimenēm interese par bērniem no Latvijas nav nekāda".
Ramona Petraviča uzsver, ka Labklājības ministrija jau sagatavojusi virkni priekšlikumu, lai adopcijas sistēmu pilnveidotu. Tostarp bērniem, kuri tiks adoptēti uz ārzemēm tiek rosināts pagarināt pēcadopcijas uzraudzības termiņu līdz brīdim, kad bērns sasniegs 18 gadu vecumu.
Tāpat priekšlikumos ietilps norma, ka tiks izveidota Ārvalstu adopcijas komisija, kas izvērtēs bērna iespējamo adopciju uz ārvalstīm. Tādējādi paredzot arvien stingrākus vērtēšanas kritērijus bērna ārvalstu adopcijai.
″Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā″ Saeimā vēl tiks skatīti trešajā lasījumā.