Turpmākajos septiņos gados labklājības jomā noteiktas prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.
To nosaka Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kas otrdien, 31. augustā, izskatītas un pieņemtas valdības sēdē.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Adekvāti pabalsti un pensijas, sabiedrībā balstīta sociālā aprūpe, stipri un izpalīdzīgi sociālie dienesti, kvalitatīvas un iekļaujošas darba vietas ir daži no virzieniem šajās pamatnostādnēs, kas tuvāko 5-7 gadu laikā tiks finansēti no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem. Mums ir jāspēj rūpēties par ikvienu.”
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas attīstība tiek plānota piecos rīcības virzienos.
Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tā ietvaros tiks ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu un pietiekamu finansiālo atbalstu (pabalsti, pensijas, atlīdzības).
Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros iecerēts turpināt veidot un attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai tie būtu pieejamāki un atbilstu mērķa grupas vajadzībām. Vienlaikus plānots pievērsties arī institucionālās aprūpes kvalitātei, tuvinot šos pakalpojumus ģimeniskai videi. Plānoti arī pasākumi un investīcijas sociālo pakalpojumu attīstībai kopumā, tos attīstot un daudzveidojot, lai iedzīvotājiem varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Tiks turpināts iesāktais virziens sociālā darba attīstībai, veicinot un stiprinot sabiedrības uzticēšanos sociālajiem darbiniekiem, kuri nereti ir pirmie un galvenie atbalsta sniedzēji noteiktās dzīves situācijās.
Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros plānoti pasākumi, kas sekmēs iekļaušanos darba tirgū dažādām iedzīvotāju grupām. Uzmanība tiks pievērsta arī darba un privātās dzīves līdzsvaram nodarbinātajiem un drošas un veselībai nekaitīgas darba vide stiprināšanai visiem nodarbinātajiem, tādejādi pagarinot nodarbināto darba mūžu.
Attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai. Plānots, ka rīcības virziena ietvaros īstenotie pasākumi palielinās sabiedrības izpratni par juridiskajiem jautājumiem, savukārt mazāk aizsargātajām personām būs lielāka piekļuve tiesiskumam.
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana. Rīcības virziens vērsts uz to, lai stiprinātu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, plānojot un īstenojot dažādus pakalpojumus labklājības un darba tirgus jomās. Tāpat nozarē ir plānots pārskatīt nodarbināto plānošanas un atalgojuma sistēmu. Tiks īstenoti ar informatīvi pasākumi, lai sabiedrībai ir pieejamāka informācija par pakalpojumiem un to saņemšanu, gan arī par nozares aktualitātēm kopumā. Tāpat plānots pievērsties savlaicīgu, ticamu un kvalitatīvu datu pieejamībai sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanai.
Pamatnostādnes nosaka jomas attīstības virzienus, taču to īstenošanai nozarē tiks izstrādāti arī vairāki plāni. Vairāki no tiem jau apstiprināti Ministru kabinetā 17. augustā: Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam, Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam, Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2021.-2023. gadam, savukārt Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2022.-2024. gadam tiks izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai līdz gada beigām.