Publicēts: 23.12.2021.
Labklājības ministrijas pētījuma "Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)" ietvaros pētnieki ir izstrādājuši mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).
MRI budžets ir rādītājs, kas ir izstrādāts, lai novērtētu esošo rīcībpolitiku adekvātumu. Tā izstrādes nepieciešamība bija ietverta 2014. gada apstiprinātajā koncepcijā Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, kur viens no uzdevumiem paredzēja izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.
Latvijā iepriekš no 1991.-2013. gadam ik gadu tika aprēķināta iztikas minimuma groza vērtība vienam iedzīvotājam, bet kopš 2014. gada tā aprēķināšana tika pārtraukta, jo iztikas minimuma groza minimālā patēriņa normatīvi tika veidoti, pamatojoties uz 1991. gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Darba un sociālo jautājumu ministrijas izstrādāto metodoloģiju, tādējādi tā nomenklatūra atspoguļoja 80-to gadu beigās valdošo priekšstatu par minimālā patēriņa vajadzībām, kas vairs neatbilda mūsdienu sociālekonomiskajai situācijai. Tāpat iztikas minimuma groza vērtības aprēķins tika veikts vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, neizdalot noteiktus mājsaimniecību veidus, indivīda vecumu vai dzīvesvietu, lai arī katra no šīm pazīmēm var ietekmēt iztikas minimuma groza vērtību. Tādēļ bija nepieciešams izstrādāt jaunu iztikas minimuma grozu.
Īstenojot pētījumu, mērķis bija izstrādāt Latvijas esošajai sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma grozu noteiktiem mājsaimniecību veidiem, ņemot vērā mājsaimniecību locekļu vecumu.
Analizējot, ārvalstu pieredzi, pētījumā tika konstatēts, ka iztikas minimums drīzāk nozīmē izdevumu apjomu, kas ļauj apmierināt fiziskās vajadzības, kamēr mūsdienās biežāk tiek izmantots jēdziens "salīdzināmais budžets", kas ietver arī citas vajadzības. Tā kā Latvijas situācijai atbilstošāk bija izstrādāt indikatoru, kur būtu iekļauta ne tikai indivīda pamatvajadzības apmierināšanas funkcija, bet arī sociālās iekļaušanas funkcija, rezultātā pētījuma ietvaros tika izstrādāts indikators, kas nosaukts par MRI budžetu.
Lai izstrādātu MRI budžetu, pētnieki analizēja Mājsaimniecību budžeta apsekojuma datus, apsekojuma "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" datus, Patēriņa cenu indeksa apsekojumu u.c. datus. Tāpat tika īstenotas fokusa grupu diskusijas ar ekspertiem un iesaistīta sabiedrība, gan organizējot fokusa grupu diskusijas, gan veicot iedzīvotāju anketēšanu. Sabiedrības iesaiste bija īpaši nozīmīga, nosakot MRI budžeta nepārtikas daļas apjomu – kādas izdevumu kategorijas un kādā apmērā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgās mājsaimniecības vajadzības atbilstoši Latvijā pastāvošajai sociālekonomiskajai situācijai.
MRI budžets ir veidots no divām daļām: (1) pārtikas groza un (2) nepārtikas izdevumu kategorijām.
MRI budžeta pārtikas grozu izstrādāja uztura speciālists, ņemot vērā objektīvi nepieciešamo pārtikas apjomu cilvēkiem ar vidēju aktivitātes līmeni. Tā kā dažādām vecumu grupām pārtikas vajadzības būtiski atšķiras, aprēķinā tika diferencētas piecas vecumu grupas – seniori, pieaugušie, un 3 bērnu vecumu grupu kategorijas, ņemot vērā diezgan būtiskās pārtikas patēriņa atšķirības starp bērnu vecuma grupām. Bērniem līdz 2 gadu vecumam ir attiecināta tā pārtikas groza vērtība, kas aprēķināta 2-6 gadus veciem bērniem.
MRI budžeta pārtikas groza daļa tika izstrādāta, nosakot konkrēti tajā ietveramo produktu sarakstu un to apjomu. Savukārt kopējā izmaksu summa tika aprēķināta, pamatā reizinot nepieciešamo pārtikas produkta apjomu ar tā cenu no Patēriņa cenu indeksa apsekojuma (skat.1. attēlu), bet gadījumos, kad nepieciešamā pārtikas produkta cena nebija pieejama Patēriņa cenu indeksa apsekojumā, tā tika iegūta no mazumtirdzniecības tīkliem.
1.attēls. MRI budžeta pārtikas groza izmaksu apjoms mēnesī uz cilvēku 2020. gadā
MRI budžeta pārtikas groza saturs tika veidots, pamatojoties uz šādiem galvenajiem principiem:
- Pārtikas grozā iekļautajiem produktiem un to apjomam ir jānodrošina iedzīvotāju objektīvās vajadzības pēc pārtikas, raksturojot tādu pārtikas patēriņu, kas ļauj veikt ikdienas aktivitātes un darbu, ka arī uzturēt veselību Latvijas iedzīvotājiem bez specifiskām saslimšanām, uztura alerģijām vai nepanesamībām, kuru gadījumā būtu piemērojama īpaša diēta vai atsevišķu produktu vai produktu grupu izslēgšana.
- Pārtikas grozā ir jāiekļauj Latvijā nopērkami produkti.
- Pārtikas grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt sezonāli piemērojamiem.
- Pārtikas grozā netiek iekļauti rūpnieciski ražoti gaļas produkti, saldumi, deserti, našķi un uzkodas, kas bieži satur vairāk cukura, sāls un tauku, nekā veselībai nepieciešams, tā vietā iekļaujot pamata pārtikas produktus, no kuriem iedzīvotāji mājas apstākļos var pagatavot dažādus vērtīgus un veselīgus ēdienus.
- Pārtikas grozam jābūt iedzīvotājiem praktiski izmantojamam, sagatavojot arī uztura plānus, kuros pārtikas grozā esošie produkti iekļauti ēdienos un receptēs nedēļas ietvaros.
- Pārtikas grozam jānodrošina ne tikai pamata uzturvielu uzņemšanu (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki), bet arī nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu pietiekamā apjomā, ņemot vērā pārtikas produktu apjoma, vitamīnu un minerālvielu zudumus produktu gatavošanas laikā.
Izstrādātā pārtikas groza saturs ir atspoguļots 2. tabulā. Tas tika apspriests ar uztura jomas ekspertiem, kā arī vērtēts fokusgrupu diskusijās ar iedzīvotājiem, kurās piedalījās abu dzimumu respondenti vecumā no 27 līdz 74 gadiem no Rīgas un reģioniem, pārstāvot dažādas iedzīvotāju grupas. MRI budžeta pārtikas grozs atšķiras no reālā iedzīvotāju pārtikas produktu patēriņa, salīdzinot to ar pārtikas patēriņa datiem, jo reālais patēriņš parāda cilvēku izvēles, ko ietekmē cilvēku ienākumi, paradumi, tradīcijas un citi aspekti, kas ne vienmēr nodrošina veselību ilgtermiņā. Izstrādātais pārtikas grozs nodrošina atbilstošu uzturvielu un enerģijas uzņemšanu, tādējādi neveicina ar uzturu saistītu slimību attīstību, turpretī pārtikas patēriņa datos redzams, piemēram, palielināts tauku, cukura un sāls daudzums un nepietiekams dzelzs, kalcija un D vitamīna daudzums, kas var veicināt ar uzturu saistītu saslimšanu attīstību.
2. tabula. Nepieciešamais pārtikas apjoms un struktūra nedēļā uz cilvēku piecās vecumu grupās
|
Pārtikas produkts |
Kilogrami nedēļā |
||||
|
Pieaugušie |
Seniori |
2-6 g.v. bērni |
7-14 g.v. bērni |
15-18 g.v. bērni |
|
|
Rudzu rupjmaize |
0,490 |
0,490 |
0,245 |
0,371 |
0,490 |
|
Graudu/sēklu maize |
0,210 |
0,210 |
0,105 |
0,161 |
0,315 |
|
Griķi, vārīti |
0,400 |
0,400 |
0,133 |
0,300 |
0,500 |
|
Makaroni, pilngraudu |
0,294 |
0,294 |
0,098 |
0,221 |
0,368 |
|
Auzu pārslas (arī dažādu graudu pārslas, kukurūzas putraimi) |
0,260 |
0,260 |
0,080 |
0,180 |
0,260 |
|
Kartupeļi |
1,443 |
1,443 |
0,420 |
1,120 |
1,307 |
|
Rīsi, baltie |
0,175 |
0,175 |
0,038 |
0,075 |
0,150 |
|
Mieži, grūbas |
0,070 |
0,070 |
|||
|
Milti, kviešu, pilngraudu |
0,350 |
0,350 |
0,280 |
0,420 |
0,420 |
|
Āboli |
0,288 |
0,288 |
0,165 |
0,288 |
0,329 |
|
Bumbieri |
0,272 |
0,272 |
0,165 |
0,288 |
0,329 |
|
Banāni |
0,233 |
0,233 |
0,124 |
0,165 |
0,206 |
|
Citrusaugļi, piem. apelsīni |
0,200 |
0,200 |
0,124 |
0,165 |
0,165 |
|
Ogas (svaigas/saldētas zemenes, plūmes, dzērvenes) |
0,371 |
0,371 |
0,246 |
0,371 |
0,371 |
|
Lapu salāti, piemēram, spināti, lapu salāti, rukola, Ķīnas kāposts u.c. |
0,187 |
0,187 |
0,093 |
0,187 |
0,187 |
|
Tomāti |
0,214 |
0,214 |
0,214 |
0,214 |
0,214 |
|
Gurķi, svaigi |
0,258 |
0,258 |
0,221 |
0,258 |
0,258 |
|
Paprika, |
0,394 |
0,394 |
0,050 |
0,050 |
0,394 |
|
Kāposti, piemēram, galviņkāposti, puķu kāposti |
0,591 |
0,591 |
0,295 |
0,591 |
0,591 |
|
Burkāni |
0,548 |
0,548 |
0,274 |
0,548 |
0,548 |
|
Lociņi un dilles, svaigi |
0,041 |
0,041 |
0,041 |
0,041 |
0,041 |
|
Bietes, pagatavotas |
0,276 |
0,276 |
0,184 |
0,276 |
0,276 |
|
Sīpoli |
0,247 |
0,247 |
0,124 |
0,247 |
0,247 |
|
Ķirbji vai kabači/cukini |
0,402 |
0,402 |
0,402 |
0,402 |
0,402 |
|
Vistas gaļa |
0,595 |
0,548 |
0,238 |
0,476 |
0,595 |
|
Cūkgaļa |
0,252 |
0,218 |
0,168 |
0,168 |
0,252 |
|
Zivis (jūras un saldūdens zivis, saldētas zivis) |
0,571 |
0,486 |
0,286 |
0,571 |
0,571 |
|
Olas |
0,370 |
0,370 |
0,148 |
0,222 |
0,296 |
|
Pupas, zirņi, lēcas |
0,141 |
0,141 |
0,049 |
0,122 |
0,088 |
|
Rieksti un sēklas |
0,120 |
0,080 |
0,040 |
0,100 |
0,120 |
|
Piens |
1,400 |
1,000 |
0,800 |
1,040 |
1,400 |
|
Kefīrs/jogurts |
1,400 |
1,000 |
0,800 |
1,120 |
1,400 |
|
Biezpiens |
0,700 |
0,700 |
0,140 |
0,350 |
0,700 |
|
Krējums |
0,140 |
0,140 |
0,080 |
0,080 |
0,140 |
|
Siers |
0,210 |
0,180 |
0,049 |
0,140 |
0,210 |
|
Kausētais siers |
0,070 |
0,070 |
0,021 |
0,070 |
0,070 |
|
Cukurs |
0,140 |
0,100 |
0,070 |
0,070 |
0,070 |
|
Medus |
0,070 |
0,070 |
0,035 |
0,035 |
0,070 |
|
Ievārījums, augļu/ogu |
0,105 |
0,105 |
0,050 |
0,070 |
0,105 |
|
Augu eļļa |
0,070 |
0,065 |
0,084 |
0,126 |
0,168 |
|
Sviests |
0,030 |
0,025 |
0,084 |
0,084 |
0,084 |
|
Žāvēti augļi |
0,210 |
0,180 |
0,112 |
0,210 |
0,210 |
|
Sāls, piemēram, jodētais |
0,035 |
0,035 |
0,014 |
0,014 |
0,035 |
|
Garšvielas, piemēram, galda etiķis |
0,070 |
0,070 |
|||
|
Garšvielas, piemēram, melnie pipari |
0,035 |
0,035 |
|||
|
Tēja |
0,021 |
0,021 |
0,021 |
0,021 |
0,021 |
|
Kafija |
0,070 |
0,070 |
0,070 |
||
|
Kakao (pulveris) |
0,010 |
0,010 |
0,011 |
0,011 |
0,011 |
|
Biezpiena sieriņš |
0,070 |
0,091 |
|||
|
Sula, augļu |
0,350 |
0,700 |
0,840 |
||
MRI budžeta nepārtikas izdevumu daļu veidoja no izdevumu kategorijām, nekoncentrējoties uz ļoti konkrētu preču un pakalpojumu sarakstu. Tas nozīmē, ka MRI budžetā ir iekļauta, piemēram, izdevumu kategorija "Apģērbs", norādot summu šai izdevumu kategorijai, kas ir rēķināta, ņemot vērā izdevumus visiem apģērbu veidiem, kurus iedzīvotāji izmanto atbilstoši savai situācijai, nevis norādot, ka auduma bikses ir iekļaujamas šajā izdevumu kategorijā, bet džinsi vai svārki - nē. Nepieciešamais izdevumu apjoms tika noskaidrots, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus. Aptaujā tika vaicāts nevis par konkrētu preču patēriņu, bet par izdevumiem katrā izdevumu kategorijā kopumā.
Aprēķinot izmaksu summu MRI budžeta nepārtikas izdevumu daļai (MRI budžetā netika iekļauti izdevumi alkoholam, tabakai, azartspēlēm, ārzemju ceļojumiem), tika izdalīti individuālie patēriņa izdevumi un mājsaimniecības patēriņa izdevumi (MRI budžetā iekļautās izdevumu kategorijas ir atspoguļotas 2. tabulā). Attiecīgi nepieciešamie individuālā patēriņa izdevumi tika rēķināta proporcionāli personu skaitam mājsaimniecībā, savukārt mājsaimniecības patēriņa izdevumiem tika noteikta konstanta izdevumu katram no 7 mājsaimniecību tipiem (viena darbspējīgā mājsaimniecība, divu darbspējīgo mājsaimniecība, viena pensionāra darbspējīgā mājsaimniecība, citu divu pieaugušo mājsaimniecība, trīs un vairāku pieaugušo mājsaimniecība, mājsaimniecības ar vienu bērnu, mājsaimniecības ar diviem un vairāk bērniem) noteiktā dzīvesvietas tipā (Rīga, cita pilsēta, lauki).
2. tabula. MRI budžetā iekļautās izdevumu kategorijas
|
Individuālā patēriņa izdevumu kategorijas (preces vai pakalpojuma lietošana netiek dalīta kopā ar citu mājsaimniecības locekli) |
|
|
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu kategorijas (prece vai pakalpojums tiek lietots kopā ar citu mājsaimniecības locekli) |
|
Nosakot MRI budžeta kopsummu pārtikas un nepārtikas daļai, tika ņemts vērā nepieciešamais izdevumu apjoms:
- Mājsaimniecības izdevumiem;
- Individuālajiem nepārtikas izdevumiem;
- Individuālajiem pārtikas izdevumiem.
Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības, tā kā summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.
Pētījuma izstrādes laikā iegūtie rezultāti liecina, ka pastāv būtiskas MRI budžeta izmaksu atšķirības atkarībā no mājsaimniecības tipa (skat. 2. attēlu). Nepieciešamo izdevumu apmēru ietekmē arī tas, vai mājsaimniecība dzīvo Rīgā, citā pilsētā vai laukos. Nosakot vidējo MRI budžetu, tiktu iegūts statistisks skaitlis, kas neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.
2. attēls. MRI budžetu piemēri dažiem mājsaimniecības tipiem pēc dzīvesvietas tipa EUR
Pētījumu īstenoja personu apvienība SIA "Projektu un kvalitātes vadība" un SIA "SKDS" sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", kas izstrādāja pārtikas groza saturu.
Pētnieku prezentācija par iegūtajiem rezultātiem
Pētījumā veiktais iztikas minimuma koncepts un ārvalstu pieredze:
MRI budžeta pārtikas groza un uztura plāna metodoloģija: