ESF+ projekts ''Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai''

Labklājības ministrija Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākumā “Atbalsta  instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” īsteno projektu, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem un vardarbību ģimenē – gan vardarbības gadījumus pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, gan vardarbības gadījumus ģimenē pret pilngadīgām personām, t.sk. vardarbību pret partneri un vardarbību pret senioriem. 

Pasākuma numurs: 4.3.6.4. 

Projekta numurs: 4.3.6.4/1/24/I/001.

Projekta finansējums: 5 453 364 EUR (t.sk. ESF+ finansējums – 4 635 359 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 818 005 EUR) 

Projekta īstenošanas laiks: 2024. gada 3. aprīlis – 2029. gada 31. decembris 

Projekta mērķis:  izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem un vardarbību ģimenē, aptverot gan vardarbības gadījumus pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, gan vardarbības gadījumus ģimenē pret pilngadīgām personām, t.sk. vardarbību pret partneri un vardarbību pret senioriem, kā arī īstenot izglītošanas un informēšanas pasākumus speciālistiem un sabiedrībai. 

Projekta ietekme jeb specifiskie mērķi: 

• Ieviest pierādījumos balstītus agrīnas intervences instrumentus vardarbības prevencei [1]  

• Izvērtēt vardarbības novēršanas un mazināšanas ekosistēmu, tās vājās un stiprās puses un definēt jomas, kur būtu nepieciešamas intervences; 

• Izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu upurus, kuri cietuši no vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem;  

• Paaugstināt administratīvo un cilvēkresursu kapacitāti iestādēs, kas īsteno vai ir iesaistītas vardarbības novēršanas un vardarbības mazināšanas pasākumu īstenošanā, lai tās varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības ģimenē izskaušanā. 

Mērķa grupa:  

• Plašāka sabiedrība (primāras prevences pasākumi); 

• Pirmsskolas vai skolas vecuma bērnu vecāki (primāras prevences pasākumi); 

• Speciālisti, kuri strādā vai varētu saskarties ar vardarbībā cietušām vai vardarbību veikušām personām (policisti, sociālie darbinieki, psihologi, ārstniecības personas, tiesneši un tiesnešu palīgi, prokurori, probācijas speciālisti) (primāras, sekundāras un terciāras prevences pasākumi); 

• Personas, kuras sniedz ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus ģimeniskā vidē (personas, kurām piešķirts audžuģimenes, aizbildņa, viesģimenes, adoptētāja statuss) (sekundāras prevences pasākumi); 

• Vardarbībā cietušās pilngadīgas un nepilngadīgas personas (terciāras prevences pasākumi); 

• Vardarbību veikušas pilngadīgas un nepilngadīgas personas (terciāras prevences pasākumi). 

Projektā ir plānotas šādas aktivitātes: 

1. Vardarbības novēršanas sistēmas izvērtēšana un situācijas monitoringa pilnveide:  
   • Ex-ante izvērtējums aizsardzības, atbalsta sistēmas un atbalsta instrumentu no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšanai – kvalitatīvas un kvantitatīvas informācijas apzināšana par pašreizējo situāciju, institūciju sadarbību, t. sk. NVO, darbā ar no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām personām, pieejamiem atbalsta instrumentiem, speciālistu kompetenci un profesionālās pilnveides vajadzībām u.c. jautājumiem. Tiks veikts arī vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados; 
   • Divas sabiedriskās domas aptaujas –
     1. par bērnu nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenēs un
     2. par toleranci pret vardarbību ģimenē; 
   • Vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē raksturojošo datu monitoringa pilnveide – statistikas datu par vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē izplatību pieejamības novērtējums, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos administratīvos datus, nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus atbilstošiem salīdzināmiem indikatoriem, kas raksturo vardarbības izplatību un dinamiku. Tas ļaus identificēt pieejamus salīdzināmo datu avotus un noteikt, kādi administratīvie dati būtu apkopojami, kas nākotnē palīdzēs kvalitatīvas informācijas par vardarbības ģimenē izplatību un dinamiku sagatavošanā. 
2. Atbalsta pasākumi vardarbības pret bērniem riska mazināšanai: 
   • Izglītojošu programmu bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm un speciālistiem izstrāde un ieviešana – izvērtējums par mērķa grupai pieejamajām izglītojošajām programmām ģimenes pratības paaugstināšanai, kā arī universālu kritēriju izstrāde šādu izglītojošo programmu saturam. Sadarbībā ar nozaru ekspertiem, piemēram, psihologu asociācijām, tiks izvēlēta kādas izglītojošās programmas (prioritāri izvēloties pierādījumos balstītas izglītojošas programmas) pilnveide vai pārņemšana (iegādāties, t. sk. adaptēt, ja nepieciešams), nepieciešamības gadījumā organizējot ārvalstu vizītes; 
   • Metodikas izstrāde  speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem – vadlīnijas sociālajiem darbiniekiem (to savā darbā varēs izmantot arī citi speciālisti), kurās tiks iekļauta arī ģimenes funkcionalitātes novērtēšana, t.i., attīstītas ģimenes funkcionalitātes novērtēšanas metodes, kas palīdz saprast, kā ģimene funkcionē, un tādejādi ļaus izvērtēt, vai bērns ir vai nav drošībā (vardarbības riska gadījumos).  
3. Jaunu metožu darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem un pilngadīgām personām ieviešana: 
   • Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtējums un kritēriju izstrāde a) krīzes centra pakalpojumam no vardarbības cietušām personām; b) sociālajam pakalpojumam no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem; c) sociālās rehabilitācijas programmām vardarbību veikušām personām; 
   • Terapijas metožu ieviešana no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām – pierādījumos balstītu terapijas metožu adaptēšana un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, tostarp terapijas metode darbam no vardarbības cietušām personām (piemēram, uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorāla terapija TF-CBT) un terapijas metode darbam ar vardarbību veikušām nepilngadīgām personām (piemēram, multidimensionāla ģimenes terapija (MDĢT); 
   • Sociālās rehabilitācijas programmas pilnveide un atbalsta sniegšana vardarbību veikušām personām – tiks veikts izvērtējums, kura rezultātā programma tiks papildināta ar metodēm, kas izmantojamas individuālo konsultāciju nodrošināšanai vardarbību veikušām pilngadīgām personām, un izstrādāti priekšlikumi citu atbalsta veidu ieviešanai šai mērķa grupai; 
   • Starpdisciplinārās speciālistu komandas atbalsta pakalpojuma izveide sarežģītu vardarbības gadījumu risināšanai – četru līdz piecu dažādu nozaru speciālistu komanda, kuras primārais uzdevums būs sniegt atbalstu un profesionālu palīdzību speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbību veikušām vai no vardarbības cietušām personām. Komanda iesaistīsies krīzes situācijā vai situācijā, kurā ilgstoši nevar atrisināt ar vardarbību saistītus jautājumus; 
   • Krīzes tālruņa pakalpojums potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai – anonīma tālruņa līnija, kas darbosies divus gadus, lai sniegtu konfidenciālu palīdzību personām, kuras izjūt, ka varētu veikt seksuālu, fizisku vai emocionālu vardarbību. 
4. Izglītošanas un informēšanas pasākumi speciālistiem un sabiedrībai: 
   • Kompetences pilnveides pasākumi speciālistiem: 
     • Gan klātienes starpdisciplināru izglītojošu un labās prakses popularizēšanas pasākumu rīkošana (ikgadējā konference, metodiskie semināri, kā arī citas mācības speciālistiem par aktuālām tēmām vardarbības ģimenē mazināšanai), gan izglītojošas informācijas nodrošināšana, t. sk. interaktīvā veidā (podkāsti, video u.tml.).  
     • Mācību programmas par vardarbību ģimenē izstrāde vai pielāgošana dažādu jomu speciālistiem (piemēram, pedagogi, ārstniecības personāls, tiesu sistēmas speciālisti un citi speciālisti), kā arī speciālistu apmācību nodrošināšana.   
     • Starpinstitucionālās sadarbība veicināšana, t. sk. izstrādājot vadlīnijas pašvaldībām starpinstitūciju sadarbībai vardarbības gadījumos, nodrošinot pieredzes apmaiņas pasākumus un metodiskā atbalsta pakalpojuma sniegšanu, kā arī algoritmu izstrādi vardarbības atpazīšanai un rīcībai vardarbības gadījumos speciālistiem, kuri var saskarties ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām. 
     • Informatīvo materiālu izstrāde:
       • par starpinstitucionālu sadarbību, strādājot ar vardarbību veikušām nepilngadīgām personām;
       • par psiholoģiskās palīdzības principiem, strādājot ar no vardarbības cietušām personām u. c. jautājumiem. 
   • Mediācijas un izlīguma piemērošanas izvērtēšana gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē: 
     • Prakšu apzināšana par mediācijas un izlīguma piemērošanu un ierobežojumiem vardarbības ģimenē gadījumos un šo metožu efektivitāti;  
     • Vadlīniju sagatavošana mediācijas un izlīguma pielietošanai gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē;  
     • Speciālistu izglītošana par mediācijas būtību un mērķiem, mediācijas un izlīguma piemērošanu gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē, un rīcību, saskaroties ar vardarbību (mācības ar pielāgotu saturu konkrētu nozaru speciālistiem, piemēram, mediatoriem, policijas darbiniekiem, tiesnešiem un tiesnešu palīgiem, sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesu darbiniekiem un citiem speciālistiem). 
   • Informēšanas un izglītojošie pasākumi sabiedrībai: 
     • Sabiedrības informēšanas komunikācijas stratēģijas izstrāde tolerances pret vardarbību mazināšanai, definējot mērķa grupas un tām piemērotus informācijas nodošanas kanālus un veidus; 
     • Integrētas mediju kampaņas īstenošana – gan sabiedrībai kopumā, gan bērniem un jauniešiem, gan no vardarbības cietušām un vardarbības riskam pakļautam personām no ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem) par vardarbības un sabiedrības iecietības pret vardarbību mazināšanu, iespēju personai tikt aizsargātai no vardarbības un saņemt palīdzību gadījumos; 
     • Izglītojoši pasākumi mērķa grupai, kā arī attīstīti digitāli risinājumi ziņošanai par vardarbības gadījumiem (paredzot saglabāt anonimitāti).   

4.3.6.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – nacionālais rādītājs – atbalsta pasākumu un instrumentu izstrādei un ieviešanai īstenoto izmēģinājumprojektu skaits – 6. 

Starpposma rādītāja vērtība sasniedzamajam nacionālajam rādītājam nav noteikta, ņemot vērā, ka 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošana tiks uzsākta 2024. gadā, attiecīgi uz 2024. gada 31. decembri vēl nebūs pabeigtas darbības, kuras varētu vērtēt kā starpposma rezultātu. 

Detalizētāka informācija par projektu pieejama šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/a47f3c22-f15c-49be-9017-966d8c7c7d46 

Projekta īstenotājs: Labklājības ministrija 

Konference “Solis pirms: Darbs ar pusaudžiem vardarbības novēršanai”

Meistarklases par pusaudžu vajadzībās un datos balstītu atbalsta pieeju. Dānijas un Ziemeļīrijas labās prakses piemērs 26.11.2024.

Konference “Solis pirms: Darbs ar pusaudžiem vardarbības novēršanai” 25.11.2024.

Prevence ir darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī. Prevence ir vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu. Savukārt prevence sociālajā darbā ir apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut/novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām. 

Sociālā darba prevenci var veikt sociālais darbinieks, sociālo pakalpojumu attīstītājs, sociālās politikas veidotājs (vai citi speciālisti un iesaistītās puses) ar mērķi saglabāt un veicināt cilvēku sociālās funkcionēšanas spējas ilgtermiņā, nepieļaujot vai mazinot riska faktoru saasināšanos, sociālo problēmu veidošanos vai krīzes situācijas eskalāciju. Tā var tikt īstenota kā atsevišķi plānots uzdevums, projekts vai programma, kā arī iekļauta sociālajā darbā ar gadījumu. 

Pastāv vairāki prevences līmeņi: primārais, sekundārais un terciārais.  

1. primārais – prevencei ir informatīvs raksturs, nodrošinot pieejamu un saprotamu informāciju dažādām iedzīvotāju grupām un indivīdiem par sociālajām problēmām un to risinājumiem, sociālās palīdzības un atbalsta iespējām, pakalpojumiem u. c., šajā līmenī tiek veikta arī riska faktoru identificēšana un agrīna novēršana;  
2. sekundārais līmenis – riska faktoru izplatības mazināšana vai apturēšana noteiktai mērķa grupai, situācijas stabilizēšana;  
3. terciārais līmenis – rehabilitējošs, atjaunojošs un terapeitisks darbs ar problēmas radītajām sekām, problēmas atkārtošanās riska mazināšana un dzīves kvalitātes atjaunošana. 

Avots: Sociālā darba vārdnīca, Baiba Bela un Līga Rasnača (zin. red.)., Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023.